Bezdarbs un tā formas
Jēdzieni un atslēgvārdi: cikliskais bezdarbs, strukturālais bezdarbs, frikcionālais bezdarbs, sezonas bezdarbs, bezdarba līmenis, pilnīga nodarbinātība, Oukena likums, bezdarbnieka sociālā aizsardzība, bezdarbnieka tiesības un pienākumi
Bezdarbs ir situācija ekonomikā, kad darbaspējīgi, atbilstošas kvalifikācijas strādnieki par atbilstošu samaksu nevar atrast darbu.
YCUZD_260213_7979_Bezdarba_veidi.png
 
Cikliskais bezdarbs, kad ekonomikā ir lejupslīde, recesija. Uzņēmumi samazina savu ražošanu, daudzi pat bankrotē, līdz ar to pat kvalificēti darbinieki zaudē darbu.
 
Strukturālais bezdarbs rodas tad, kad mainās pieprasījuma struktūra, netiek pieprasīti kādas nozares izstrādājumi, mainās ražošanas tehnoloģijas.
 
Frikcionālais bezdarbs veidojas tad, ja cilvēki labprātīgi atstāj darbu un meklē labāk apmaksātu darba vietu, maina dzīvesvietu un uzreiz nevar atrast darbu, meklē darbu pēc mācību iestādes pabeigšanas. Frikcionālais bezdarbs tiek uzskatīts par dabisku un pat vēlamu.
 
Sezonas bezdarbs veidojas, jo daļai darbu ir sezonas raksturs. Piemēram, daudzu kurinātāju darbs, iestājoties vasarai, kļūst nevajadzīgs.
 
Bezdarba līmenis
Svarīgi!
Bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas indikatoriem, to izsaka procentos no konkrētās vietas darba resursiem – darbspējīgajiem iedzīvotājiem.
Bezdarba līmenis ir daļa (izteikta procentos) darbaspēka, kas vēlas un ir spējīgi strādāt, bet kam nav darba un kas aktīvi meklē darbu.

Bezdarba līmeni var izteikt kā:
  • bezdarbnieku īpatsvaru ekonomiski aktīvos iedzīvotājos (reģistrētā bezdarba līmenis);
  • darba meklētāju īpatsvaru ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos (standartizētā bezdarba līmenis).
 
Bezdarba līmeņa aprēķināšanas formula
 
Reģistrētābezdarbalīmenis=BezdarbniekuskaitsEkonomiskiaktīvoiedzīvotājuskaits100
 
Standartizētābezdarbalīmenis=DarbameklētājuskaitsEkonomiskiaktīvoiedzīvotājuskaits100
Piemērs:
Valstī X ir 224 900 bezdarbnieku un 1 044 560 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Kāds ir bezdarba līmenis šajā valstī?
 
Lai aprēķinātu bezdarba līmeni, jāizmanto bezdarba līmeņa aprēķināšanas formula:
 
Bezdarbalīmenis=2249001044560100=21,53%
 
Bezdarba līmenis valstī X ir 21,53%.
Pilnīga nodarbinātība ir situācija, kad pastāv dabiskais bezdarbs – ir frikcionālais, strukturālais un sezonālais bezdarbs – un bezdarba līmenis ir ap 4–5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Oukena likums nosaka: ja bezdarba līmenis par 1% pārsniedz dabisko bezdarbu, tad nesaražotais nominālais iekšzemes kopprodukts līdzinās 2,0%.
Koeficients 2,0% tiek noteikts empīriskā ceļā un tas katrā valstī ir atšķirīgs. Šī atšķirība ir 2–3% intervālā.
Piemērs:
Aprēķināsim valsts X zaudējumus bezdarba dēļ!
Valsts IKP ir 5 662 miljoni eiro. Bezdarba līmenis valstī X ir 20,53%. Pieņemsim, ka valstī X dabiskā bezdarba līmenis ir 5%.
 
1) 20,53% – 5% = 15,53%
 
Tātad bezdarba līmenis valstī X par 15,53% pārsniedz dabiskā bezdarba līmeni.
 
2) 15,53% · 2,0 = 31,06%
 
Tātad valsts X nesaražo 31,06% no iekšzemes kopprodukts (IKP).
 
3) Tā kā valstī X IKP ir 5 662 miljoni eiro, valsts X zaudējumi ir:
0,3106 · 5 662 miljoni eiro = 1758,62 miljoni eiro
Bezdarbs Latvijā
Latvijā bezdarbniekus sāka reģistrēt 1992. gadā.

Par bezdarbnieku atzīstams nestrādājošs Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs darba spējīgā vecumā, kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas vai citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apjomā, kurš meklē darbu un ir reģistrēts nodarbinātības valsts aģentūrā pēc pieraksta vietas. To nosaka Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums.
 
Bezdarbnieka statuss
Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā ir personai, kura:
  •  nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");
  •  meklē darbu;
  •  ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās (par darbspējīgu uzskatāma arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte, izņemot gadījumus, kad tai ir noteikts 100 procentu darbspēju zaudējums);
  • ir sasniegusi 15 gadu vecumu;
  • nav sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi);
  • nav uzņemta pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā klātienē;
  • neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
  • neatrodas ieslodzījuma vietā, izņemot brīvības atņemšanas soda izciešanu atklātā cietumā, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā pakalpojumus pilnībā vai daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.
     
Bezdarbnieku sociālā aizsardzība
Tautsaimniecībā nodarbinātie veic obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus (VSAOI), tā apdrošinot sevi iespējamam bezdarba gadījumam.

Likums paredz bezdarbniekam saņemt bezdarbnieka pabalstu, stipendiju bezdarbnieka profesionālās apmācības vai pārkvalifikācijas laikā. Šo pabalstu var saņemt tikai bezdarbnieks, kuram apdrošināšanas maksājumu stāžs ir ne mazāks par 1 gadu, ja par viņu veiktas VSAOI ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 18 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
 
Pabalstu rēķina no vidējās iemaksu algas 12 mēnešu periodā, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss. Aprēķinā neiekļauj tos divus mēnešus, kuros bijusi viszemākā un visaugstākā apdrošināšanas iemaksu alga.
 
Lai vismaz aptuveni pats aprēķinātu, kāds varētu būt pabalsts, jāzina sava darba alga bruto un kopējais darba stāžs (apdrošināšanas stāžs).
Pabalsta apmēru nosaka, ņemot vērā kopējo apdrošināšanas stāžu:
 
Apdrošināšanas stāžs
Pabalsta apmērs
no vidējās
iemaksu algas
no 1 līdz 9 gadiem ieskaitot 50%
no 10 līdz 19 gadiem ieskaitot 55%
no 20 līdz 29 gadiem ieskaitot 60%
30 gadi un vairāk 65%
 
Pabalstu izmaksā ne ilgāk par 8 mēnešiem šādā apmērā:
  • pirmos divus mēnešus – piešķirtajā apmērā;
  • trešajā un ceturtajā mēnesī – 75% no piešķirtā pabalsta apmēra;
  • piektajā un sestajā mēnesī – 50% no piešķirtā pabalsta apmēra;
  • septītajā un astotajā mēnesī – 45% no piešķirtā pabalsta apmēra.
 
Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu nosaka, un tā apmēru aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Informācija par pabalstu un piemēriem tā aprēķināšanai ir VSAA mājaslapā.
 
Bezdarbnieka tiesības un pienākumi
Bezdarbnieka tiesības:
  • saņemt informāciju par brīvajām vakancēm;
  • saņemt piemērotus un atbilstošus darba piedāvājumus;
  • pārkvalificēties vai iziet profesionālo apmācību;
  • saņemt bezdarbnieka sociālo nodrošināšanu;
  • pārsūdzēt Nodarbinātības valsts aģentūras lēmumus tiesā.
 
Bezdarbnieka pienākums ir paziņot par pārmaiņām, kas pārtrauc viņa bezdarbnieka statusu (tad, kad ir atrasts darbs un noslēgts darba līgums par to ir jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrā).

Bezdarbnieka pabalstu nepiešķir personām, kas:
  • pārtraukušas darba attiecības pēc paša vēlēšanās;
  • atlaistas no darba par disciplīnas vai darba līguma noteikumu pārkāpšanu;
  • var saņemt pensiju vai cita veida apdrošināšanu;
  • atrodas pilnīgā valsts apgādībā;
  • nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;
  • ir mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņi vai studenti.
Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu bezdarbnieks zaudē, ja trīs reizes atsakās no piemērota darba piedāvājuma vai profesionālās apmācības, vai pārkvalificēšanās.

Atsauce: