Valdība un darba tirgus
Jēdzieni un atslēgvārdi: valdības ietekme, arodbiedrība, darba koplīgums, streiks, lokauts
Valdībai ir diezgan liela ietekme darba tirgū, jo tā:
- izstrādā darba likumdošanu (piemēram, Darba likums);
- kontrolē drošu darba apstākļu ievērošanu;
- izstrādā migrācijas noteikumus darbinieku iebraukšanai no trešajām valstīm;
- nosaka minimālo darba algu (no 2026. gada 1. janvāra tā ir 780 eiro);
- aizliedz nevienādu attieksmi un diskrimināciju;
- ietekmē sarunas starp darba devējiem, arodbiedrībām un vadību par darba samaksu;
- ierobežo pārāk agresīvu arodbiedrību darbību;
- nosaka darba samaksu valsts sektorā strādājošiem;
- nosaka kvalifikācijas prasības daudzām profesijām.
Arodbiedrības un darba tirgus. Streiks
Arodbiedrība ir neatkarīga nevalstiskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar LR likumu "Arodbiedrību likums", citiem spēkā esošiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem.
Arodbiedrības mērķis – pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām, panākt viņu ienākumu nepārtrauktu pieaugumu, darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo garantiju nodrošināšanu, kas veicinātu personības brīvu un vispusīgu attīstību.
Arodbiedrībām ir liela nozīme darba strīdu risināšanā. Vairumā gadījumu tie beidzas ar darbinieku un darba devēja vienošanos par jaunu darba līgumu slēgšanu. Ja sarunas nav veiksmīgas, tad strīda risināšana notiek pēc darba līgumā atrunātās kārtības ( mediators, šķīrējtiesa).
Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvas pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), pieteikt streikus, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
Darba koplīgums ir darba devēja un darbinieku rakstiska vienošanās, kas paredz darbiniekiem labvēlīgākus noteikumus nekā noteikts Darba likumā un citos darba tiesisko attiecību regulējošos normatīvajos aktos. Koplīguma noteikumi nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesisko stāvokli.
Darba koplīgums tiek uzskatīts kā tieša arodbiedrību darbības izpausme:
-
arodbiedrība pārstāv darbiniekus kolektīvi,
-
darba devējs slēdz koplīgumu ar arodbiedrību,
-
nosaka algas, darba apstākļus, atvaļinājumus u.c. priekšrocības.
Streiks
Dažkārt starp darba devēju un darba ņēmēju rodas strīds, viens no tā risināšanas veidiem ir streiks.
LR likumā "Streiku likums" teikts, ka:
LR likumā "Streiku likums" teikts, ka:
Streiks — kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi.
Streikot ir aizliegts: tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personālam, kas dienē Nacionālajos bruņotos spēkos.
Valsts darba inspekcija veic streika norises uzraudzību.
Lokauts
LR likumā "Darba strīdu likums" teikts, ka
Lokauts ir darba devēja, darba devēju grupas vai darba devēju organizācijas, vai šādu organizāciju apvienības atteikšanās nodarbināt darbiniekus un izmaksāt darba samaksu, ja streiks būtiski ietekmē uzņēmuma saimniecisko darbību. To darbinieku skaits, pret kuriem vērsts lokauts, nedrīkst būt lielāks par streikojošo darbinieku skaitu.
Lēmumu par lokauta pieteikšanu pieņem darba devējs, darba devēju grupa vai darba devēju organizācija, vai šādu organizāciju apvienība kopsapulcē, kura sasaukta attiecīgās darba devēju organizācijas vai šādu organizāciju apvienības statūtos noteiktajā kārtībā.
Lokauts ir aizliegts valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kas saskaņā ar Streiku likumu uzskatāmi par sabiedrībai nepieciešamiem dienestiem.
Lokauts ir aizliegts valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kas saskaņā ar Streiku likumu uzskatāmi par sabiedrībai nepieciešamiem dienestiem.