Jēdzieni un atslēgvārdi: darba cena (alga), darba samaksu ietekmējošie faktori, bruto alga, neto alga, reālā alga, darba algu veidi, minimālā darba alga, arodbiedrība.
Svarīgi!
Darba cenu jeb darba algu ietekmē pieprasījums un piedāvājums.
Alga ir samaksa par cilvēka darba izmantošanu.
To nosaka daudzi faktori:
- strādnieka nodrošinājums ar kapitālu (iekārtām, mašīnām, darbagaldiem) var radīt lielāku gala produktu īsākā laika periodā;
- resursu kvalitāte;
- tehnoloģija un darba organizācija;
- darba kvalitāte (to būtiski paaugstina izglītība, augstāka kvalifikācija);
- tirgus ietilpība (noieta tirgus);
- sociālie, politiskie apstākļi, valsts ekonomiskā politika.
Ir svarīgi zināt, ko darīt, lai nākotnē saņemtu lielāku algu. Protams, gatavas pamācības, ko darīt – nav, taču ir dažādi ieteikumi, kā, piemēram:
- apgūt profesiju, kuru produkcija būs pieprasīta, kurā jūs varat radīt lielāku pievienoto vērtību;
- iegūt iespējami kvalitatīvāku izglītību; cilvēki ar augstāko izglītību parasti pelna vairāk, nekā cilvēki bez tās;
- attīstīt savas spējas; katrs cilvēks atšķiras ar savām spējām, tāpēc jācenšas attīstīt tādas spējas, kuru citiem nav;
- centies panākt, lai tavs darba rezultāts būtu vajadzīgs iespējami lielākam cilvēku skaitam;
- attīstīt spējas strādāt komandā ar citiem, uzņemties iniciatīvu, būt patstāvīgam;
- centies atrast draugus, paziņas;
- arvien populārāk kļūst mācīties visa mūža garumā – "mūžu dzīvo, mūžu mācies" – apgūt kaut ko jaunu, izmantot priekšrocības.
Darba samaksa Latvijā
Atkārto, jau zināmo par bruto un neto algu no 8. klases temata "Kāpēc jāmaksā nodokļi?"!
Bruto alga (tautā tiek saukta "alga uz papīra") — naudas summa, ko saņem strādājošais (stundā, mēnesī).
Neto alga (tautā tiek saukta "alga uz rokas") — naudas summa, kuru strādnieks saņem "uz rokas", modernāk — tiek pārskaitīta uz darbinieka bankas kontu.
Bruto alga – nodokļi = Neto alga
Reālā alga — to preču un pakalpojumu daudzums, ko var nopirkt par neto algu, esot noteiktam cenu līmenim.
Darba algas veidi:
-
Laika darba alga (maksā par nostrādāto laiku);
-
Gabaldarba alga (maksā par padarīto daudzumu);
-
Akorda alga (maksā par konkrēta darba veikšanu)
Neto darba algas aprēķins 2026. gadā
Lai aprēķinātu neto darba algu, ir jāzina:
-
Darba ņēmēja sociālā nodokļa likme — 10,50%;
-
Fiksētais neapliekamais minimums — 550 eiro;
-
Atvieglojums par apgādājamo — 250 eiro par 1 apgādājamo.
-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN):
a) līdz 8775 eiro mēnesī (līdz 105300 eiro gadā) — 25,5%;
b) virs 8775 eiro mēnesī (virs 105300 eiro gadā) — 33%;
c) ienākumiem virs 200 000 eiro gadā — papildu likme 3%.
Neto algas aprēķins
1. Sociālais nodoklis (VSAOI*) = Bruto alga · Sociālā nodokļa likme
2. Fiksētais neapliekamais minimums
3. Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā summa (IIN bāze) = Bruto alga – Sociālais nodoklis – Atvieglojumi par apgādājamajiem – Fiksētais neapliekamais minimums
4. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) = Ar iedzīvotāju ienākumu apliekamā summa · Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme
5. Neto alga = Bruto alga – Sociālais nodoklis (VSAOI) – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)
*VSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa
Piemērs:
Strādniekam 2026. gada janvārī bruto alga ir 1600 eiro un viņam ir divi bērni. Aprēķini strādnieka neto algu!
1) Sociālais nodoklis VSAOI \(= 1600·0,105 = 168\) (eiro) (1,05% = 0,105)
2) Summa par apgādājamajiem (bērniem) \(= 2 · 250 = 500\) (eiro).
3) Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā summa, IIN bāze = Bruto alga (1600) – Sociālais nodoklis VSAOI (168) – Atvieglojumi par apgādājamajiem (500) – Fiksētais neapliekamais minimums (550) \(= 1600 – 168 – 500 – 550 = 382,00\) (eiro)
4) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa \(= 382,00·0,255 = 97,41\) (eiro) (25,5% =0,255)
5) Neto alga \(= 1600 – 168 – 97,41=\) 1334,59 (eiro)
Piemērs:
Strādniekam 2026. gada janvārī bruto alga ir 9500 eiro un viņam ir trīs bērni. Aprēķini strādnieka neto algu!
1) Sociālais nodoklis VSAOI \(= 9500·0,105 = 997,50\) (eiro) (1,05% = 0,105)
2) Summa par apgādājamajiem (bērniem) \(= 3 · 250 = 750\) (eiro).
3) Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā summa no 8775 eiro, IIN bāze = Bruto alga (8775) – Sociālais nodoklis VSAOI (997,50) – Atvieglojumi par apgādājamajiem (750) – Fiksētais neapliekamais minimums (550) \(= 8775 – 997,50 – 750 – 550 = 6477,50\) (eiro)
4) Iedzīvotāju ienākuma nodokli no 8775 eiro piemēro 25,5% \(= 6477,50·0,255 = 1651,76\) (eiro) (25,5% =0,255)
5) Summai virs 8775 eiro piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli – 33%
\(=9500-8775=725\) (eiro)
IIN bāze summai virs 8775 eiro \(=725·0,33=239,25\) (eiro)
6) Neto alga \(= 9500 – 997,50 – 1651,76 – 239,25=\) 6611,49 (eiro)
Valsts iejaukšanās darba tirgū
Valsts nosaka minimālo algu, kas 2019. un 2020. gadā ir 430 eiro, 2021.gadā 500 eiro, 2023. gadā 620 eiro, 2025. gadā 740 eiro, bet 2026. gadā 780 eiro.
Minimālā alga – mazākā darba samaksa par pilnu darba slodzi (40 stundas nedēļā).
Nosakot minimālo algu, valdība iejaucas darba tirgū (nosaka darba algas grīdu).
Aplūkosim, kas notiks, ja valdība paaugstinās minimālo darba algu.
Valsts iejaukšanās darba tirgū
Pieņemsim, ka tirgus līdzsvars veidotos, ja darba alga ir 740 eiro. Visi strādājošie, kas grib strādāt par šādu darba samaksu, darba tirgū tiek algoti (E). Ja alga būtu 720 eiro, uzņēmumi pieprasītu vairāk strādnieku (\(L_B\)). Tomēr darba piedāvājums būtu mazāks (\(L_A\)).
Starpība \(L_B-L_A\) ir dabiskais (brīvprātīgais) bezdarbs, jo cilvēki paši nepiekrīt strādāt par šādu algu.
Arī tad, ja alga ir 740 eiro, dabiskais bezdarbs saglabājas, bet tas ir mazāks (\(L_E-L_B\)).
Ja valdība paaugstina minimālo algu līdz 780 eiro, piedāvātais darba daudzums pieaug, bet darbaspēka pieprasījums samazinās. Veidosies piespiedu bezdarbs (\(E_1 - K\)), jo gribēs strādāt daudz vairāk, nekā uzņēmēji algos. Saglabāsies arī brīvprātīgais bezdarbs (K — F).
Algu paaugstināšanu pieprasa arī arodbiedrības.
Arodbiedrība ir neatkarīga nevalstiskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar LR likumu "Par arodbiedrībām", citiem spēkā esošiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem.
Arodbiedrības mērķis — pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām, panākt viņu ienākumu nepārtrauktu pieaugumu, darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo garantiju nodrošināšanu, kas veicinātu personības brīvu un vispusīgu attīstību.
Arodbiedrības cenšas panākt augstāku darba algu, iejaucoties darba mehānismā – tiek paaugstināta darba samaksa arodbiedrības biedriem, taču vienlaikus samazinās uzņēmumu vēlme pieņemt darbā šo arodbiedrību biedrus.
Atsauce:
https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/w/ddn-20250328-1?utm_source=chatgpt.com