Latvijas darba tirgu ietekmējošie procesi
Jēdzieni un atslēgvārdi: darba pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošie faktori, reģistrētais bezdarba līmenis, Kobba-Duglasa funkcija
Darba pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē vairāki procesi:
-
Ekonomiskās aktivitātes attīstības līmenis un tautsaimniecības attīstības tendences.
Latvijā straujš darba pieprasījums bija vērojams 2005.–2007. gadam, savukārt straujš darba pieprasījuma samazinājums bija vērojams 1990.–1995. un 2008.–2010. gadam. Visvairāk nodarbināto bija pakalpojumu sfērā, jo Latvijā ir vērojams lielāks pakalpojuma īpatsvars nekā ražošanas. Pēdējos gados (2024.–2025.) pieprasījums pēc darbaspēka nav strauji audzis, pat pēc Covid-19 krīzes daudzi darbi atgriezās, taču vakanču skaits ir mazāks nekā pirms pandēmijas.
-
Latvijas iesaistīšanās Eiropas Savienības darba tirgū 2004. gadā nodrošināja brīvu darbaspēka kustību;
-
Sabiedrībā notiekošie demogrāfiskie procesi — novecošanās, zems dzimstības līmenis, iedzīvotāju īpatsvara darbaspējas vecumā samazināšanās;
Pēc Centrālās statistikas datiem Latvijā ir vērojams negatīvs demogrāfiskais process – gada laikā piedzimst mazāk, nekā nomirst.
2013. gadā dzimstība bija 20596, kas ir par apmēram 8 tūkstošiem mazāk nekā mirstība, kas bija 28691. Savukārt 2024. gadā Latvijā piedzima 12 887 bērni (par 1 603 jeb 11,1 % mazāk nekā 2023. gadā), kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā, miris – 26 661 cilvēks.
-
Jaunas prasības darbiniekiem;
-
Profesionālā mobilitāte — kas ir prasme apgūt nepieciešamās zināšanas, pārkvalificēties mūža garumā, pāriet uz neformālo izglītību. "Mūžu dzīvo, mūžu mācies!"
-
Informācijas pieejamība un prasme iegūt informāciju, piemēram, par darba tirgu, prasībām darbiniekiem, profesiju specifiku utt.;
-
Izglītības pieejamība un tās kvalitāte.
Tendences Latvijas darba tirgū
- Strādājošo "pārdale" starp nozarēm;
- Latvijā nodarbinātības līmenis pieaug, bet tas ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo;
- Ievērojamas nodarbinātības līmeņa reģionālās atšķirības;
1. attēls: Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā 2026. gada 31. janvārī
- Ievērojamas darba samaksas atšķirības starp profesijām, sektoriem, reģioniem;
2. attēls: Mēneša vidējā darba samaksa Latvijas reģionos 2025. gada 1. ceturksnī
Mēneša vidējā bruto darba samaksu Latvijā un reģionos ietekmē:
-
Liels nodarināto īpatsvars ar zemu algu.
-
Daudz nodarbināto strādā vairākās darba vietās.
-
Darba devēji orientējas uz ekstensīvu attīstību, ignorē demogrāfijas tendences.
-
Maz darbinieku strādā iegūtajās specialitātēs.
-
Plaša darbaspēka migrācija no Latvijas uz Eiropas Savienības valstīm.
Darba samaksu ietekmējošie faktori:
Izglītība — cilvēki ar augstāko izglītību saņem vairāk nekā bez tās;
Dzimums — vīrieši saņem vairāk nekā sievietes (joprojām ir vērojama diskriminācija).
3. attēls: Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss: situācija Latvijā uz 2022. gadu
Vecums — lielākie ienākumi ir vecumā no 30–35 gadiem;
Darba stāžs uzņēmumā — jo ilgāk strādā uzņēmumā, jo vairāk darbiniekam maksā;
Darba laiks — pilna laika strādnieki saņem vairāk nekā strādnieki uz pusslodzi;
Darba līgums — vairāk saņem tie, kas noslēguši darba līgumu uz noteiktu laiku;
Uzņēmuma lielums — lielos uzņēmumos ir lielāka darba samaksa.
Darba tirgus un tā nozīme Latvijas tautsaimniecībā
Darba resursi ir ļoti nozīmīgi tautsaimniecībai (IKP pieaugums), jo saražotās produkcijas daudzumu (Y) ietekmē divi faktori – darbs un kapitāls.
Saražotās produkcijas daudzumu var izteikt ar vienādojumu
Saražotās produkcijas daudzumu var izteikt ar vienādojumu
(Kobba-Duglasa funkcija)
Y — reālais IKP;
K — uzkrātā kapitāla apjoms;
L — nodarbinātība;
a — kapitāla daļa no IKP;
A — kopējais faktoru ražīgums.
Atsauce:
https://stat.gov.lv/system/files/publication/2025-10/Nr_04_Demografija_2025_%2825_00%29_LV_6.pdf