Garšu un ožu dzīvniekiem nodrošina ķīmiskie receptori, kas uztver gaisā vai ūdenī (vai citā šķidrumā) izšķīdušu vielu molekulas. Daļai dzīvnieku ir īpaši attīstīta garšas uztvere un ožas uztvere ar tam attīstīties orgāniem, piemēram, degunu, muti. Tomēr daļai dzīvnieku receptori, kas uztver ķīmiskās vielas atrodas gan izvietoti pa visu organismu, gan noteiktās vietās, bet ne tam specifiski attīstītos orgānos. Ķīmisko vielu uztveršanas spēja piemīt gandrīz visiem dzīvajiem organismiem.
Tauste ir maņa, ko visi organismi uztver ar mehānoreceptoriem, kas atrodas uz to ķermeņa segas (ādas, eksoskeleta, zvīņām). Kā arī, daļai no dzīvniekiem ir attīstīta spēja uztvert vibrācijas no apkārtējās vides.
Zīdītāji apdzīvo ļoti atšķirīgas vides - mežus, pļavas, tuksnešus, pazemi un ūdeni. Katra vide ir veicinājusi pielāgojumus, lai atrastu barību, izvairītos no plēsējiem, sazinātos ar saviem sugas pārstāvjiem, tādēļ zīdītājiem ir labi attīstīti ķīmiskie un mehāniskie receptori.
Oža ļauj uztvert gaisā esošās ķīmiskās vielas - deguna dobumā atrodas ožas receptori, kas uztver noteiktas molekulas. Nervu impulsi, kas nonāk smadzenēs, tiek apstrādāti.
Oža palīdz zīdītājiem:
- atrast barību, noteikt tās svaigumu,
- sajust plēsējus vai citus draudus,
- atpazīt citus sugas pārstāvjus, pretējo dzimumu,
- atpazīt citu dzīvnieku marķētās teritorijas,
- orientēties apkārtnē, it īpaši tumsā.
Mežacūkām oža palīdz atrast garšīgas saknes un kāpurus augsnē
Pazemē dzīvojošajiem zīdītājiem, piemēram, kurmjiem oža ir ļoti svarīga maņa, lai orientētos tumšajā vidē, atrodot pārtiku un drošu dzīvesvidi.
Kurmjiem gandrīz redzes neesamību aizvieto izcilā oža
Garša palīdz zīdītājiem novērtēt barību pēc tās ķīmiskā sastāva. Garšas receptoršūnas atrodas garšas kārpiņās, kas visbiežāk izvietotas uz mēles, bet arī sastopamas citās mutes dobuma vietās. Kad barībā esošās vielas izšķīst siekalās, tās iedarbojas uz receptoriem, un nervu sistēma apstrādā saņemto informāciju.
Zīdītāji garšu uztver ar receptoriem mēles garšas kārpiņās
Zīdītāji spēj uztvert vairākas garšas, tostarp saldu, skābu, sāļu, rūgtu un umami, tomēr to jutība pret katru garšu nav vienāda.
- Saldā garša daudziem zīdītājiem palīdz atpazīt cukurus, kas ir enerģijas avots.
- Umami garša palīdz uztvert noteiktas aminoskābes, piemēram, glutamātu, kas sastopams olbaltumvielas saturošā barībā.
- Rūgtās garšas uztvere var palīdzēt izvairīties no dažām potenciāli kaitīgām vielām, taču ne visas rūgtās vielas ir indīgas un ne visas indīgās vielas ir rūgtas.
- Sāļās garšas uztvere palīdz noteikt izšķīdušos sāļus, kas nepieciešami organisma darbībai.
Kaķiem nedarbojas saldās garšas receptori, tāpēc tie saldumu neuztver tāpat kā cilvēki, toties suņi spēj uztvert saldu garšu, un to barības izvēli ietekmē arī oža. Grauzēji (peles, žurkas) var iemācīties saistīt noteiktu garšu ar nepatīkamu pašsajūtu un vēlāk no šādas barības izvairīties. Augļus un nektāru ēdošajiem sikspārņiem svarīga ir cukuru uztvere. Savukārt vampīrsikspārņiem, kas barojas ar asinīm, saldās garšas receptori evolūcijas gaitā ir zaudējuši funkcionalitāti.
Sikspārņi, kas barojas ar augļiem, labāk uztver saldo garšu
Tauste ļauj zīdītājiem uztvert ķermeņa saskari ar apkārtējiem objektiem, spiedienu, vibrācijas un dažos gadījumos arī temperatūru. Ādā un citos audos atrodas jušanas receptori, kas reaģē uz mehāniskiem kairinājumiem. Informācija pa nerviem nonāk centrālajā nervu sistēmā.
Īpaši nozīmīgas daudziem zīdītājiem ir ūsas jeb vibrisi - gari, jutīgi matiņi, kas palīdz noteikt priekšmetu atrašanās vietu, attālumu un kustību, it īpaši tumsā. Vibrisi sastopami gan sauszemes zīdītājiem, piemēram, kaķiem, gan ūdensdzīvniekiem, piemēram, roņiem.
Kaķa "ūsas" un "uzacis" ir vibrisi - īpaši jutīgi mati
Pazemē dzīvojošiem zīdītājiem tauste ir īpaši svarīga, jo redzes iespējas ir ierobežotas. Kurmim ap degunu ir daudz jutīgu izaugumu, ar kuriem tas ļoti ātri izpēta objektus un atrod barību.
Zvaigžņdeguna kurmim (Condylura cristata) ap degunu ir izaugumi, uz kuriem atrodas vairāk kā 25 000 receptoru, padarot šo kurmi par vienu no jutīgākajiem dzīvniekiem
Ziloņa snuķis ir ļoti kustīgs un jutīgs orgāns. Tas palīdz satvert barību, izpētīt priekšmetus, pieskarties citiem ziloņiem un veikt smalkas kustības.
Ziloņa snuķis veic dažādas funkcijas - arī ožas un taustes uztveri
Primātiem īpaši ir attīstīta pirkstos esošo ādas receptoru spēja uztvert virsmas īpašības, formu un spiedienu. Primāti izmanto tausti, lai satvertu priekšmetus, iegūtu barību un izpētītu apkārtni.
Šimpanzes plaukstās ir daudz receptoru - tie nodrošina smalku objektu un virsmu uztveršanu