Mugurkaulniekiem piemīt spēja uztvert skaņas ar dzirdes orgāniem - ausīm. Arī nelielai daļai bezmugurkaulnieku ir dzirde, ko nodrošina timpanālie orgāni, bet liela daļa bezmugurkaulnieku nespēj uztvert skaņas. Tomēr tiem piemīt spēja uztvert vibrācijas ar receptoru palīdzību.
Dzīvnieku spēja uztvert skaņu
Katrai skaņai ir sava frekvence, ko mēra hercos (Hz). Cilvēki dzird skaņas no 20 Hz līdz 20 000 Hz. Zemākās frekvences (zem 20 Hz) sauc par infraskaņu, augstākās (virs 20 000 Hz) sauc par ultraskaņu. Uztveramās skaņas frekvences atšķiras dažādiem dzīvniekiem, piemēram, baloži spēj uztvert infraskaņu, bet sikspārņi - ultraskaņu.
Dažādu dzīvnieku uztvertā skaņu frekvence
1. Zīdītāji
Lielākajai daļai zīdītāju skaņu uztveršanai ir specializēta dzirdes sistēma - ārējās auss gliemežnīca uztver skaņas viļņus, kas izraisa bungplēvītes un dzirdes kauliņu svārstības, bet iekšējās auss gliemezī receptori svārstības pārvērš nervu impulsos. Daļa zīdītāju, piemēram, kaķi, suņi, zirgi, spēj kustināt savas ausis, lai labāk uztvertu skaņas un noteiktu skaņas avota virzienu.
Suņa auss uzbūve
Ūdenī dzīvojošiem zīdītājiem, piemēram, delfīniem un vaļiem, nav ārējās auss gliemežnīcas, kas savāktu skaņas kā daudziem sauszemes zīdītājiem, tiem nirstot noslēdzas ārējās auss eja.
Ronim galvas sānos var redzēt ārējās auss eju
2. Putni
Par putnu dzirdi liecina putnu dziesmas, jo ar to palīdzību putni savstarpēji komunicē. Putniem nav ārējās auss gliemežnīcas, kāda ir zīdītājiem. Abās galvas pusēs ir ausu atveres, ko parasti sedz spalvas un nevar saskatīt. Caur vidusausi skaņa nonāk iekšējā ausī, kur tā tiek pārveidota par nervu impulsu. Daudziem putniem, piemēram, daļai pūču, ausis ir izvietotas asimetriski, kas ļauj tiem precīzi noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Atšķirīgais attālums starp katru ausi un skaņas avotu rada nelielu laika nobīdi skaņas uztverē, ko analizē smadzenes.
Tītaram galvu nesedz spalvas, tādēļ var saskatīt auss atveri
Pūcēm ir ļoti laba dzirde. Tās spēj saklausīt, piemēram, peles rosīšanos zem 30 cm biezas sniega segas. Izcilā dzirde ļauj tumsā ļoti precīzi noteikt skaņas avotu un būt efektīvai medniecei.
Pūce, izmantojot izcilo dzirdi, var ļoti precīzi atrast medījumu tumsā
Putnu dzirdes spējas atšķiras atkarībā no sugas un dzīvesveida. Kopumā putni labi uztver daudzas skaņas, kas nozīmīgas saziņai, bet vairums putnu neuztver tik augstas frekvences kā sikspārņi vai suņi.
3. Rāpuļi
Rāpuļiem ir iekšējā auss un skaņas uztveršanā nozīmīgā vidusauss. Tomēr viņu dzirdes spējas un dzirdamo frekvenču diapazons dažādām sugām ievērojami atšķiras.
-
Ķirzakas skaņu uztver ar ausu atverēm un bungplēvīti, ja tā konkrētajai sugai ir attīstīta. Daudzas sugas reaģē uz skaņām, kas palīdz sazināties vai pamanīt apkārt notiekošo.
-
Čūskas uztver skaņas un vibrācijas, taču tām nav ārējo ausu atveru un bungplēvīte tādā veidā kā daudziem citiem rāpuļiem. Vibrācijas no zemes un skaņas radītas svārstības var tikt pārvadītas caur ķermeni un galvaskausu līdz iekšējai ausij. Tāpēc čūskas nav pilnīgi nedzirdīgas, bet gaisa skaņas uztver citādi nekā cilvēki.
4. Abinieki
Abinieki skaņas uztver ar iekšējās auss receptoriem, bet skaņas svārstības līdz tām nonāk pa dažādiem ceļiem atkarībā no sugas. Daudziem abiniekiem dzirde ir īpaši svarīga saziņai vairošanās laikā.
Vardēm skaņa veidojas bungplēvītei un tālāk dzirdes kauliņam iesvārstot iekšējās auss struktūras (atšķirīgas no zīdītāju iekšējās auss). Tēviņu kurkstēšana palīdz piesaistīt mātītes, bet mātītes spēj atšķirt savas sugas tēviņu saucienus no citu varžu sugu skaņām.
Daļa abinieku skaņas uztver gaisā, bet citi spēj reaģēt arī uz vibrācijām, kas izplatās pa substrātu vai ūdeni.
5. Zivis
Tā kā zivis ir ūdensdzīvnieki, tās nav pielāgojušās, lai uztvertu skaņu, ko rada gaisa svārstības. Zivis ir pielāgojušās uztvert ūdens svārstības. To paveic iekšējā auss ar receptoriem, kas reaģē uz svārstībām. Tomēr zivis ir pielāgojušās uztvert skaņas izmaiņas arī ar peldpūsli, kas dažkārt vēl labāk uztvert skaņas spiediena izmaiņas un šīs svārstības nodod iekšējai ausij. Tā kā skaņa ūdenī ceļo četras reizes ātrāk kā gaisā, skaņasp uztvere ir ļoti nozīmīga zivju dzīvē - tā veido visaptverošu 360 grādu izpratni par notiekošo ūdenī.
Lielākoties visas zivju sugas skaņu uztver infraskaņas diapazonā.
Zivīm dzirde ir ļoti svarīga maņa
6. Kukaiņi
Kukaiņiem nav dzirdes orgānu, kas ir sastopami mugurkaulniekiem, tomēr arī kukaiņi spēj uztvert skaņu un gaisa svārstības.
Visvairāk dzirdes uztvere ir pētīta kukaiņiem, kas skaņas signālus izmanto savstarpējai komunikācijai - sienāžiem, siseņiem, cikādēm. Pētot kukaiņus, atklājās, ka dzirde ir arī vabolēm, tauriņiem un mušām. Dzirde veidojas gan ļoti dažādos dzirdes orgānos, gan tikai īpašos receptoros. "Ausis" var atrasties gan uz kājām (siseņiem, circeņiem), gan uz vēdera (sienāžiem), gan uz krūškurvja (dažām ūdensvabolēm), gan uz galvas antenām (odiem), gan spārniem (tauriņiem).
Skudrām, bitēm un lapsenēm ir atklāti tikai dzirdes receptori - īpašas šūnas, kas uztver vibrāciju.
- Tauriņu dzirdes orgāni uztver plēsēju, piemēram, sikspārņu, radītās augstās frekvences skaņas.
- Medus bites var uztvert vibrācijas un noteiktas skaņas, izmantojot mehāniskus sensorus, tostarp antenas. Tām ir svarīgi uztvert arī stropa un citu bišu radītos signālus.
Mājas circenim uz kājas atrodas dzirdes orgāni