Putni
Putni ir pielāgojušies ļoti dažādiem dzīvesveidiem - tie medī, vāc sēklas un augļus, barojas ar nektāru, meklē barību ūdenī vai pat atrod to zem augsnes virskārtas. Lai gan putnu redze un dzirde bieži ir ļoti attīstīta, arī oža, garša un tauste ir nozīmīgas maņas, kuru jutība atšķiras dažādām sugām.
Putni uztver smaržu ar ožas receptoriem deguna dobumā. Informācija nonāk smadzenēs un palīdz putniem atrast barību, atpazīt apkārtējās vides pazīmes un dažām sugām orientēties lielos attālumos. Starp zinātniekiem nav vienprātības par ožas attīstības pakāpi - agrāk uzskatīja, ka oža nav pārāk nozīmīga putnu dzīvēs, tomēr jaunākie pētījumi rāda, ka daļai putnu varētu būt ļoti labi attīstīta ožas izjūta.
Putni ir pielāgojušies ļoti dažādiem dzīvesveidiem - tie medī, vāc sēklas un augļus, barojas ar nektāru, meklē barību ūdenī vai pat atrod to zem augsnes virskārtas. Lai gan putnu redze un dzirde bieži ir ļoti attīstīta, arī oža, garša un tauste ir nozīmīgas maņas, kuru jutība atšķiras dažādām sugām.
Putni uztver smaržu ar ožas receptoriem deguna dobumā. Informācija nonāk smadzenēs un palīdz putniem atrast barību, atpazīt apkārtējās vides pazīmes un dažām sugām orientēties lielos attālumos. Starp zinātniekiem nav vienprātības par ožas attīstības pakāpi - agrāk uzskatīja, ka oža nav pārāk nozīmīga putnu dzīvēs, tomēr jaunākie pētījumi rāda, ka daļai putnu varētu būt ļoti labi attīstīta ožas izjūta.
Gulbja knābī var labi pamanīt nāsis, kurām apkārt ir tumšāks krāsojums
Piemēram, dažiem grifiem oža palīdz atrast barību - trūdošas gaļas izdalīto smaku spējot sajust pat lielā attālumā. Arī dažas jūras putnu sugas izmanto ožu, lai atrastu barības vietas plašā okeānā. Tās var uztvert noteiktus ķīmiskos savienojumus, kas saistīti ar planktonu un citiem jūras organismiem.
Tītara grifam (Cathartes aura) ir izcila oža, kas uztver maitas smaku pat ievērojamā attālumā
Putniem ir garšas receptori, kas palīdz novērtēt barību un reaģēt uz tās ķīmisko sastāvu. Garšas jušanas šūnas atrodas mutes dobumā, tostarp uz mēles un citās vietās, kas saskaras ar barību. Putniem parasti ir mazāk garšas kārpiņu nekā cilvēkiem, taču tas nenozīmē, ka garša tiem ir mazsvarīga.
Kolibri barojas ar nektāru, kurā ir daudz cukuru. Pētījumi liecina, ka kolibri ir attīstījuši spēju uztvert cukuru garšu, lai gan putniem nav tāda paša saldās garšas receptoru mehānisma kā cilvēkiem. Tas palīdz kolibri izvēlēties enerģiju nodrošinošu barību. Papagaiļi izmanto garšas izjūtu, lai novērtētu augļus, sēklas un citu barību. Barības izvēlē svarīga ir arī redze un knābja tauste, kas palīdz satvert, pārbaudīt un apstrādāt barības objektus.
Kolibri barojas ar nektāru, kurā ir daudz cukuru. Pētījumi liecina, ka kolibri ir attīstījuši spēju uztvert cukuru garšu, lai gan putniem nav tāda paša saldās garšas receptoru mehānisma kā cilvēkiem. Tas palīdz kolibri izvēlēties enerģiju nodrošinošu barību. Papagaiļi izmanto garšas izjūtu, lai novērtētu augļus, sēklas un citu barību. Barības izvēlē svarīga ir arī redze un knābja tauste, kas palīdz satvert, pārbaudīt un apstrādāt barības objektus.
Papagailis ar garšas palīdzību izvēlas barību
Putniem tauste palīdz izpētīt apkārtni, satvert un apstrādāt barību, kā arī sajust priekšmetu virsmu un kustību. Jušanas receptori atrodas ādā un citos audos, tostarp knābja apvidū. Dažām putnu sugām knābī ir īpaši daudz mehānisko receptoru, kas uztver smalkas pieskāriena un vibrāciju izmaiņas.
Pīlēm un zosīm knābī ir daudz jušanas receptoru, kas palīdz uztvert pieskārienu, spiediena izmaiņas un vibrācijas. Pīles var meklēt barību ūdenī vai dūņās, izmantojot knābi arī tad, ja barības objekti nav labi saskatāmi.
Kivi un vairākas bridējputnu sugas izmanto jutīgu knābi, lai meklētu bezmugurkaulniekus augsnē vai dūņās. Dažiem bridējputniem knābja galā esošie receptori spēj uztvert smalkas vibrācijas un mehāniskas izmaiņas, kas palīdz atrast slēptu barību.
Putniem tauste palīdz izpētīt apkārtni, satvert un apstrādāt barību, kā arī sajust priekšmetu virsmu un kustību. Jušanas receptori atrodas ādā un citos audos, tostarp knābja apvidū. Dažām putnu sugām knābī ir īpaši daudz mehānisko receptoru, kas uztver smalkas pieskāriena un vibrāciju izmaiņas.
Pīlēm un zosīm knābī ir daudz jušanas receptoru, kas palīdz uztvert pieskārienu, spiediena izmaiņas un vibrācijas. Pīles var meklēt barību ūdenī vai dūņās, izmantojot knābi arī tad, ja barības objekti nav labi saskatāmi.
Kivi un vairākas bridējputnu sugas izmanto jutīgu knābi, lai meklētu bezmugurkaulniekus augsnē vai dūņās. Dažiem bridējputniem knābja galā esošie receptori spēj uztvert smalkas vibrācijas un mehāniskas izmaiņas, kas palīdz atrast slēptu barību.
Kuitala izmanto savu garo knābi, lai atrastu barību piekrastes dūņās
Abinieki
Rāpuļi
Rāpuļiem ir ožas receptori deguna dobumā, kas uztver gaisā esošas ķīmiskās vielas. Tomēr daļa no rāpuļiem (lielākoties čūskas un ķirzakas) spēj uztvert smaržas arī ar mēli. Čūska, piemēram, izbāž un kustina šķelto mēli, savācot sīkas ķīmisko vielu daļiņas no gaisa un virsmām. Pēc tam mēles gali nogādā šīs daļiņas līdz Jākobsona orgānam mutē. Smadzenes analizē saņemto informāciju, palīdzot čūskai noteikt, kur atrodas medījums vai cits dzīvnieks.
Čūskas šķeltā mēle piedalās smaržu uztverē
Garšas receptori uztver ķīmiskās vielas, kas nonāk saskarē ar mutes dobuma audiem. Čūskām garšas uztvere ir vāji attīstīta. Ķirzakām garšas receptoru daudzums un veidi atšķiras atkarībā no sugas. Daļai ķirzaku garšas uztvere var palīdzēt novērtēt barību. Piemēram, augu barību ēdošām sugām ķīmisko vielu uztvere var būt svarīga, izvēloties piemērotus augus. Attīstīta garšas sajūta ir krokodiliem, jo tiem garšas kārpiņas atrodas ne tikai uz mēles, bet arī aukslējās un rīklē.
Krokodiliem mēle, kas lielākoties ir nekustīga, labi uztver garšu
Rāpuļu āda ir klāta ar zvīņām vai citiem aizsargveidojumiem, taču tas nenozīmē, ka tā ir nejutīga. Taustes receptori palīdz uztvert pieskārienus, spiedienu un mehāniskas pārmaiņas apkārtējā vidē.
Čūskas ar ķermeņa virsmu uztver kontaktu ar zemi un dažādiem objektiem. Šī informācija palīdz tām pārvietoties un pielāgot ķermeņa stāvokli. Čūskas spēj uztvert arī zemes svārstības. Krokodilu žokļu un galvas āda ir īpaši jutīga. Tajā atrodas maņu orgāni, kas uztver pieskārienus un nelielas mehāniskas pārmaiņas, piemēram, ūdens kustību pie purna. Tas palīdz krokodiliem izpētīt apkārtni arī tad, ja redzamība ūdenī ir ierobežota.
Abinieku maņu darbību būtiski ietekmē vide - ūdenī un uz sauszemes ķīmiskās vielas izplatās atšķirīgi, bet mitrums ir svarīgs arī ādas normālai darbībai.
Abiniekiem ir ožas receptori deguna dobumā. Tie uztver ķīmiskās vielas, kas nonāk ožas epitēlijā, un pārvērš šo kairinājumu nervu impulsos. Vardēm nāsis, līdzīgi kā acis, atrodas uz izciļņiem, kas ļauj vardei, atrodoties ūdenī, saost gaisu.
Krupja nāsis ir labi saskatāmas
Abiniekiem ir garšas receptori, kas uztver ķīmiskās vielas. Garšas receptori palīdz atšķirt dažādas vielas, bet to darbība un jutība atšķiras atkarībā no sugas un dzīves posma.
Daudzas pieaugušas vardes un krupji barojas ar kukaiņiem un citiem maziem bezmugurkaulniekiem, to garšas izjūta ir vāji attīstīta, tādēļ šie dzīvnieki var pārtikt no kukaiņiem un bezmugurkaulniekiem, kas satur kodīgas un rūgtas vielas, piemēram, blaktīm. Pētījumos ir konstatēts, ka kurkuļiem un pieaugušām vardēm atšķiras garšas receptoru darbība, jo attīstības gaitā mainās to barošanās veids - daudzi kurkuļi galvenokārt barojas ar aļģēm un citām ūdenī esošām vielām, bet pieaugušās vardes bieži medī dzīvniekus.
Abiniekiem ir garšas receptori, kas uztver ķīmiskās vielas. Garšas receptori palīdz atšķirt dažādas vielas, bet to darbība un jutība atšķiras atkarībā no sugas un dzīves posma.
Daudzas pieaugušas vardes un krupji barojas ar kukaiņiem un citiem maziem bezmugurkaulniekiem, to garšas izjūta ir vāji attīstīta, tādēļ šie dzīvnieki var pārtikt no kukaiņiem un bezmugurkaulniekiem, kas satur kodīgas un rūgtas vielas, piemēram, blaktīm. Pētījumos ir konstatēts, ka kurkuļiem un pieaugušām vardēm atšķiras garšas receptoru darbība, jo attīstības gaitā mainās to barošanās veids - daudzi kurkuļi galvenokārt barojas ar aļģēm un citām ūdenī esošām vielām, bet pieaugušās vardes bieži medī dzīvniekus.
Vardēm ir vāji attīstīta garša
Abinieku ādā atrodas jušanas nervu gali, kas uztver pieskārienus un citas pārmaiņas. Āda ir īpaši nozīmīga, jo tā ir arī svarīgs elpošanas orgāns daudzām abinieku sugām un palīdz uzturēt ūdens līdzsvaru organismā. Vardēm taustes izjūtu veido arī mēle - uz tās atrodas gan ķīmiskie receptori, gan mehāniskie receptori.
Abinieku ādā atrodas jušanas nervu gali, kas uztver pieskārienus un citas pārmaiņas. Āda ir īpaši nozīmīga, jo tā ir arī svarīgs elpošanas orgāns daudzām abinieku sugām un palīdz uzturēt ūdens līdzsvaru organismā. Vardēm taustes izjūtu veido arī mēle - uz tās atrodas gan ķīmiskie receptori, gan mehāniskie receptori.
Dažiem abiniekiem pirkstu virsmu klāj piesūcekņi
Zivis
Zivis dzīvo ūdens vidē, kur gaisma var būt vāja, bet ūdenī izšķīdušās ķīmiskās vielas un ūdens kustības sniedz daudz informācijas par apkārtni. Tāpēc zivīm līdzās redzei un dzirdei īpaši nozīmīga ir oža un garša.
Zivīm ir ožas orgāni, kas parasti atrodas nāsīm līdzīgās atverēs uz galvas. Ūdens ieplūst atverē, apskalo ožas epitēliju, kurā atrodas receptoršūnas, tās uztver ūdenī izšķīdušas vielas un pārveido kairinājumu nervu impulsos, kas nonāk smadzenēs. Daudzas lašu sugas migrācijas laikā atgriežas upēs, kurās tās izšķīlušās. Oža palīdz atpazīt raksturīgo ūdens ķīmisko sastāvu. Haizivīm ir ļoti labi attīstīta oža, kas palīdz uztvert ūdenī izšķīdušas vielas.
Zivis
Zivis dzīvo ūdens vidē, kur gaisma var būt vāja, bet ūdenī izšķīdušās ķīmiskās vielas un ūdens kustības sniedz daudz informācijas par apkārtni. Tāpēc zivīm līdzās redzei un dzirdei īpaši nozīmīga ir oža un garša.
Zivīm ir ožas orgāni, kas parasti atrodas nāsīm līdzīgās atverēs uz galvas. Ūdens ieplūst atverē, apskalo ožas epitēliju, kurā atrodas receptoršūnas, tās uztver ūdenī izšķīdušas vielas un pārveido kairinājumu nervu impulsos, kas nonāk smadzenēs. Daudzas lašu sugas migrācijas laikā atgriežas upēs, kurās tās izšķīlušās. Oža palīdz atpazīt raksturīgo ūdens ķīmisko sastāvu. Haizivīm ir ļoti labi attīstīta oža, kas palīdz uztvert ūdenī izšķīdušas vielas.
Haizivīm ožas receptori ir labi attīstīti
Zivju garšas receptori uztver ūdenī izšķīdušas ķīmiskās vielas. Daudzām zivīm garšas kārpiņas atrodas ne tikai mutes dobumā, bet arī uz lūpām, taustekļiem līdzīgajiem izaugumiem un pat uz visa ķermeņa. To izvietojums ir atkarīgs no sugas.
Piemēram, karpām pie mutes kaktiņiem ir divi pāri nelielu taustekļu jeb ūsu. Tajos ir maņu receptori, kas palīdz uztvert apkārtējās vides ķīmiskās vielas. Meklējot barību dūņās vai pie grunts, karpa izmanto gan garšu, gan tausti un ožu. Samu ūsas kalpo gan kā taustes orgāns, gan garšas uztvērējs, jo tajās atrodas garšas receptori.
Karpas taustekļi nodrošina gan garšas, gan taustes uztveri
Zivis ar taustes receptoriem uztver tiešu saskari ar priekšmetiem, tomēr tām vairāk ir attīstīta ūdens vibrāciju uztveršana.
Zivis ar taustes receptoriem uztver tiešu saskari ar priekšmetiem, tomēr tām vairāk ir attīstīta ūdens vibrāciju uztveršana.
Arī samiem garie izaugumi kalpo gan grunts iztaustei, gan garšas uztverei