Posmkāji spēj ļoti precīzi uztvert apkārtējās vides signālus - ķīmisko vielu uztvere un tauste posmkājiem ir īpaši nozīmīga. Šīs maņas palīdz:
- atrast barību,
- sajust partnera klātbūtni,
- noteikt piemērotu vietu olu dēšanai un
- izvairīties no plēsējiem.
Kukaiņiem ir ļoti daudzveidīgi maņu orgāni. Tie uztver ķīmiskās vielas, pieskārienus, vibrācijas, temperatūras pārmaiņas un citus kairinājumus.
Daudziem kukaiņiem ožas receptori atrodas uz taustekļiem. Tie uztver gaisā esošas ķīmiskās vielas, tostarp smaržvielas un feromonus - ķīmiskos signālus, ar kuriem vienas sugas īpatņi nodod informāciju cits citam.
Daudziem kukaiņiem ožas receptori atrodas uz taustekļiem. Tie uztver gaisā esošas ķīmiskās vielas, tostarp smaržvielas un feromonus - ķīmiskos signālus, ar kuriem vienas sugas īpatņi nodod informāciju cits citam.
Medus bites izmanto smaržas, lai atrastu ziedus un atpazītu ligzdas apkārtni
Tauriņu tēviņi ar taustekļiem var uztvert mātīšu izdalītos feromonus
Skudras seko ķīmiskām pēdām, ko atstājušas citas skudras, lai atrastu barību
Kukaiņu garšas receptori var atrasties uz mutes orgāniem, taustekļiem un kājām.
- Tauriņi ar pēdu receptoriem var novērtēt auga ķīmiskās īpašības, pirms mātīte izvēlas vietu olu dēšanai.
- Bites ar garšas receptoriem uztver nektārā esošos cukurus, kas tām nodrošina enerģiju.
- Daudzi kukaiņi ar garšas receptoriem pārbauda, vai barība ir piemērota lietošanai.
Mušām garšas receptori atrodas uz kājām
Pie zirnekļveidīgajiem pieder zirnekļi, skorpioni, ērces un citi dzīvnieki. Zirnekļiem nav kukaiņiem līdzīgu taustekļu, tomēr tie spēj uztvert ķīmiskos signālus ar receptoriem uz kājām un citām ķermeņa daļām. Šie signāli var palīdzēt atpazīt potenciālo partneri, medījumu vai apkārtējās vides pazīmes. Dažādu sugu ķīmiskās uztveres spējas atšķiras.
Uz zirnekļu kājām atrodas receptori, kas uztver ķīmiskas vielas
Tīklos dzīvojoši zirnekļi uztver tīkla pavedienu vibrācijas, ko rada tajā iekļuvis kukainis. Pēc vibrāciju rakstura zirneklis var iegūt informāciju par notikuma vietu un iespējamo medījumu. Arī partnera radītie signāli ir nozīmīga informācija, ko uztvert.
Uz zirnekļu kājām atrodas smalki matiņi, kas uztver pieskārienus un gaisa kustību. Īpaši jutīgi matiņi reaģē uz ļoti nelielām gaisa plūsmas pārmaiņām, kas palīdz pamanīt tuvumā esoša dzīvnieka kustību.
Tīklos dzīvojoši zirnekļi uztver tīkla pavedienu vibrācijas, ko rada tajā iekļuvis kukainis. Pēc vibrāciju rakstura zirneklis var iegūt informāciju par notikuma vietu un iespējamo medījumu. Arī partnera radītie signāli ir nozīmīga informācija, ko uztvert.
Uz zirnekļu kājām atrodas smalki matiņi, kas uztver pieskārienus un gaisa kustību. Īpaši jutīgi matiņi reaģē uz ļoti nelielām gaisa plūsmas pārmaiņām, kas palīdz pamanīt tuvumā esoša dzīvnieka kustību.
Zirneklis uztver tīkla vibrācijas un atrod savu upuri
Vēžveidīgie, piemēram, upes vēži, krabji un garneles, dzīvo galvenokārt ūdenī. Viņiem ir divi pāri taustekļu, un daudziem šo taustekļu receptori uztver gan ķīmiskās vielas, gan mehāniskus kairinājumus. Tas palīdz orientēties, atrast barību un sajust apkārtējo organismu klātbūtni. Taustes receptori uz taustekļiem, kājām un citām ķermeņa daļām palīdz sajust šķēršļus, virsmas un tiešu saskari ar citiem organismiem. Daļa receptoru uztver arī ūdens kustību un vibrācijas.
Vēžveidīgie, piemēram, upes vēži, krabji un garneles, dzīvo galvenokārt ūdenī. Viņiem ir divi pāri taustekļu, un daudziem šo taustekļu receptori uztver gan ķīmiskās vielas, gan mehāniskus kairinājumus. Tas palīdz orientēties, atrast barību un sajust apkārtējo organismu klātbūtni. Taustes receptori uz taustekļiem, kājām un citām ķermeņa daļām palīdz sajust šķēršļus, virsmas un tiešu saskari ar citiem organismiem. Daļa receptoru uztver arī ūdens kustību un vibrācijas.
Garneļu taustekļi satur gan ķīmiskos, gan mehāniskos receptorus
Vēžu garie taustekļi palīdz uztvert apkārtējā ūdenī izšķīdušās ķīmiskās vielas. Ar šo informāciju vēzis var atrast barību un orientēties apkārtnē. Īpaši nozīmīgi ir īsāko taustekļu pamatnes tuvumā esošie ožas receptori. Ķīmiskās vielas vēžveidīgie uztver ne tikai ar taustekļiem, bet arī ar receptoriem uz mutes orgāniem un kājām. Dažiem vēžveidīgajiem kājas palīdz pārbaudīt barību, pirms tā tiek nogādāta mutē. Šo ķīmisko uztveri var salīdzināt ar garšu, lai gan receptoru izvietojums atšķiras no cilvēka.
Vēžu garie taustekļi palīdz uztvert apkārtējā ūdenī izšķīdušās ķīmiskās vielas. Ar šo informāciju vēzis var atrast barību un orientēties apkārtnē. Īpaši nozīmīgi ir īsāko taustekļu pamatnes tuvumā esošie ožas receptori. Ķīmiskās vielas vēžveidīgie uztver ne tikai ar taustekļiem, bet arī ar receptoriem uz mutes orgāniem un kājām. Dažiem vēžveidīgajiem kājas palīdz pārbaudīt barību, pirms tā tiek nogādāta mutē. Šo ķīmisko uztveri var salīdzināt ar garšu, lai gan receptoru izvietojums atšķiras no cilvēka.
Uz īsākajiem taustekļiem atrodas ožas receptori
Gliemji ar ķīmisko vielu receptoriem uztver ķīmiskās vielas apkārtējā vidē. Taustekļi un citas galvas daļas palīdz izpētīt apkārtni un atrast barību. Ķīmiskā uztvere darbojas kopā ar tausti.
Astoņkāji ūdenī uztver ķīmiskos signālus, kas palīdz izpētīt apkārtni un atpazīt barību. To maņu sistēma ir pielāgota aktīvai medīšanai un sarežģītai uzvedībai. Astoņkāju piesūcekņos ir gan taustes, gan ķīmisko vielu uztveres receptori, tāpēc, pieskaroties objektam, astoņkājis var iegūt informāciju par tā virsmu un ķīmisko sastāvu. Šo spēju mēdz raksturot kā “garšu ar tausti”.
Astoņkāju piesūcekņos ir desmitiem tūkstošu receptoru
Daudziem gliemežiem mutē ir "rīvīte" jeb radula - ar sīkiem zobiņiem klāts barības skrāpis, kas palīdz nokasīt barību no virsmām. Rīvīte pati par sevi nav maņu orgāns, taču barības izvēlē piedalās ķīmiskā uztvere un tauste.
Gliemežu rīvīte palīdz uztvert barības garšu
Tārpi spēj uztvert pieskārienus un ķīmiskās vielas. Sliekas uztver ķīmiskās vielas ar receptoriem ķermeņa virsmā, īpaši priekšējā ķermeņa daļā. Ķīmiskie signāli palīdz reaģēt uz augsnes apstākļiem un vielām, kas saistītas ar barību. Eksperimentos konstatēts, ka sliekas reaģē uz dažādiem ķīmiskiem stimuliem, tostarp sāļiem un cukuriem. Slieku ķermeņa virsma uztver pieskārienus un vibrācijas.
Slieku ķermeņa virsmā ir gan ķīmiskie, gan taustes receptori
Medūzām ir jušanas šūnas, kas uztver pieskārienus un citus kairinājumus. Dažām sugām ir arī īpaši līdzsvara orgāni. Hidru taustekļos ir īpašas šūnas, tostarp dzeļšūnas, kas palīdz satvert medījumu un aizsargāties. Hidras spēj reaģēt arī uz pieskārieniem un citām vides pārmaiņām, izmantojot izkliedētu nervu tīklu.
Uz hidras ķermeņa ir dažādi receptori
Ļoti vienkāršajiem bezmugurkaulniekiem uz ķermeņa virsmas atrodas ķīmiskie receptori, piemēram, nematodēm ir tikai 34 ķīmisko vielu receptori, kas nodrošina tām spēju reaģēt uz dažādām ķīmiskajām vielām.
Nematodes virsmā esošie receptori nodrošina tām spēju uztvert apkārtējo vidi