Galvas smadzenēs atrodas divi nozīmīgi iekšējās sekrēcijas dziedzeri – hipofīze un epifīze. Tie izdala hormonus, kas piedalās organisma augšanas, attīstības, vielmaiņas un diennakts ritma regulēšanā.
1. Hipofīze ir neliels, zirņa lieluma dziedzeris, kas atrodas smadzeņu pamatnē, zem hipotalāma. Tā atrodas īpašā kaula iedobē un ir cieši saistīta ar hipotalāmu. Hipofīzes izdalītie hormoni spēj kontrolēt citu dziedzeru darbību - vairogdziedzeri, virsnieru dziedzeri, dzimumdziedzeri. Tajā pašā laikā daļa no hipofīzes izdalītajiem hormoniem tieši atbild par konkrētām funkcijām, piemēram, cilvēka augšanu un attīstību, ādas pigmentāciju, urīna izdalīšanos un piena veidošanos jeb sekrēciju piena dziedzeros zīdīšanas laikā.
- Augšanas hormons veicina kaulu un muskuļu augšanu un organisma attīstību.
- Vairogdziedzeri stimulējošais hormons regulē vairogdziedzera darbību.
- Virsnieres stimulējošais hormons veicina noteiktu virsnieru hormonu izdalīšanos.
- Dzimumdziedzerus regulējošie hormoni piedalās olnīcu un sēklinieku darbības regulēšanā.
Hipofīze ir neliels piedēklis smadzenēs
Viens no nozīmīgākajiem hipofīzes izdalītajiem hormoniem ir augšanas hormons, kas veicina normālu kaulu un muskuļu augšanu un organisma sabalansētu attīstību. Tomēr mēdz būt gadījumi, kad hipofīze šo hormonu ražo par maz vai pretēji - par daudz.
- Ja augšanas hormons izdalās par maz, tad bērnībā un pusaudža vecumā tas var izraisīt palēninātu augšanu un ievērojami mazāku auguma garumu, ko sauc par pundurismu. Pieaugot bieži vien ir novērojama samazināta muskuļu masa un palielināts tauku daudzums.
Pundurismu var izraisīt samazināta augšanas hormona izdalīšanās
- Ja augšanas hormons izdalās par daudz tad bērnībā, kamēr kauli vēl aug garumā, pārmērīgs augšanas hormona daudzums var izraisīt gigantismu - cilvēks izaug neparasti garš. Pārmērīgs hormona daudzums izraisa akromegāliju jeb palielinās plaukstas, pēdas un sejas kauli un mainās sejas vaibsti.
Akromegālija izraisa sejas pantu izmaiņas
Tā kā hipofīze regulē arī citus endokrīnos dziedzerus, tās darbības traucējumi var ietekmēt vairogdziedzeri, virsnieres un dzimumdziedzerus. Tādēļ hipofīzes hormonu nepietiekamība vai pārmērīga izdalīšanās var izraisīt nogurumu, vielmaiņas izmaiņas, auglības traucējumus, menstruālā cikla izmaiņas vai citas organisma darbības pārmaiņas.
2. Epifīze jeb čiekurveida dziedzeris ir neliels endokrīnais dziedzeris, kas atrodas dziļi galvas smadzenēs, starp abām smadzeņu puslodēm. Epifīze galvenokārt izdala hormonu melatonīnu, kas palīdz regulēt miega un nomoda ciklu jeb diennakts ritmu. Tā izdalīšanās parasti palielinās tumsā, tāpēc vakarā un naktī organisms saņem signālu, ka ir pienācis laiks atpūtai. Ja gaisma ir arī vakarā, tostarp no viedtālruņu un citu ekrānu lietošanas, var tikt ietekmēta melatonīna izdalīšanās un apgrūtināta iemigšana.
- Ja melatonīns izdalās par maz vai tā izdalīšanās laiks ir izjaukts, tad cilvēkam var būt grūtāk iemigt, miegs var kļūt neregulārs un dienas laikā var rasties nogurums. Melatonīna ritmu var ietekmēt arī spilgta gaisma vakarā, neregulārs miega režīms un ilgstoša atrašanās pie ekrāniem.
- Paaugstināts melatonīna līmenis vai tā izdalīšanās nepiemērotā laikā var būt saistīta ar pastiprinātu miegainību un izmaiņām miega–nomoda ritmā. Tomēr melatonīna daudzumu organismā nosaka ne tikai epifīze, miega traucējumiem var būt ļoti daudz dažādu cēloņu.
Epifīze ražo miega hormonu - melatonīnu