Ikdienā cilvēki veic dažādas darbības, kas izraisa patīkamas sajūtas, piemēram, ēd garšīgu ēdienu, sporto, pavada laiku ar draugiem vai sasniedz kādu mērķi. Šīs sajūtas lielā mērā regulē smadzeņu atalgojuma sistēma. Tā palīdz cilvēkam atkārtot darbības, kas ir nozīmīgas izdzīvošanai un labsajūtai.
Kad cilvēks piedzīvo kaut ko patīkamu, smadzenēs izdalās viela dopamīns. Dopamīns ir neiromediators, kas nodrošina signālu pārnešanu starp nervu šūnām. Dopamīns palīdz cilvēkam izjust prieku un gandarījumu, motivēt sevi darbībai un mācīties no pieredzes. Piemēram, pēc veiksmīga eksāmena nokārtošanas vai sportiska sasnieguma cilvēks izjūt gandarījumu, jo smadzenēs aktivizējas atalgojuma sistēma.
Smadzeņu atalgojuma sistēma nodrošina izdzīvošanu
Atkarību izraisošas vielas vai darbības var izraisīt ļoti spēcīgu dopamīna izdalīšanos. Sākumā cilvēks izjūt lielu prieku vai atslābumu. Tomēr laika gaitā smadzenes pielāgojas:
- Samazinās jutība pret dopamīnu un cilvēkam vajag arvien lielāku vielas daudzumu vai biežāku darbību, lai sasniegtu tādu pašu sajūtu.
- Mainās smadzeņu darbības centri un vājāk darbojas smadzeņu daļas, kas atbild par pašpārbaudi, lēmumu pieņemšanu, impulsu kontroli.
- Veidojas spēcīga vēlme atkārtot darbību un smadzenes sāk uztvert vielu vai darbību kā nepieciešamību.
Tomēr dažreiz smadzeņu darbība var mainīties tā, ka cilvēks sāk nekontrolēti atkārtot noteiktu darbību vai lietot kādu vielu, pat ja tas rada negatīvas sekas. Šādu stāvokli sauc par atkarību.
Atkarība ir hronisks stāvoklis, kad cilvēkam rodas spēcīga vajadzība lietot kādu vielu vai atkārtot kādu darbību, zaudējot kontroli pār savu rīcību.
Atkarības galvenokārt saistītas ar nervu sistēmas un smadzeņu darbības izmaiņām. Tās iedala divās lielās grupās - vielu izraisītās atkarībās un uzvedības atkarībās.
1. Vielu izraisītas atkarības rodas, lietojot vielas, kas ietekmē smadzeņu darbību. Šīs vielas var mainīt nervu šūnu darbību un ķīmisko vielu līdzsvaru smadzenēs. Piemēram, tāda ir:
- nikotīna atkarība (cigaretes, elektroniskās cigaretes),
- alkohola atkarība,
- narkotisko vielu atkarība,
- medikamentu atkarība (piemēram, nepareizi lietojot nomierinošus vai pretsāpju līdzekļus).
2. Uzvedības atkarības nav saistītas ar kādu vielu lietošanu. Atkarību izraisa noteikta uzvedība, kas pārmērīgi aktivizē smadzeņu atalgojuma sistēmu. Piemēram:
- azartspēļu atkarība,
- interneta un sociālo tīklu atkarība,
- videospēļu atkarība,
- iepirkšanās atkarība,
- ēšanas traucējumi, kas saistīti ar nekontrolētu ēšanu.
Atkarību veidi
A. Nikotīns atrodas tabakas izstrādājumos un daudzos elektronisko cigarešu šķidrumos. Nikotīns ļoti ātri nonāk smadzenēs, aptuveni 10–20 sekundēs pēc ieelpošanas. Smadzenēs nikotīns piesaistās neironu receptoriem un nervu šūnas kļūst aktīvākas un tiek izdalīts dopamīns. Sākumā cilvēks izjūt īslaicīgu možumu, uzlabotu uzmanību un patīkamu relaksācijas sajūtu. Tomēr, regulāri smēķējot, smadzenes pierod pie nikotīna. Tās sāk veidot vairāk nikotīna receptoru, un bez nikotīna tie netiek pietiekami aktivēti. Tāpēc, pārtraucot smēķēt, rodas abstinences simptomi – aizkaitināmība, nemiers, grūtības koncentrēties un spēcīga vēlme atkal smēķēt.
Pusaudžu smadzenēs nikotīns var traucēt normālu nervu savienojumu veidošanos, tādēļ atkarība attīstās vieglāk nekā pieaugušajiem. Nikotīns palielina sirdsdarbības ātrumu, paaugstina asinsspiedienu, bojā elpošanas orgānu sistēmu un palielina sirds un asinsvadu slimību risku.
Smēķēšanas ietekme uz veselību
B. Alkohols palēlina centrālās nervu sistēmas darbību, jo pastiprina noteikta mediatora darbību, kas nomāc neironu aktivitāti un vienlaikus kavē citu vielu darbību, kas parasti veicina nervu impulsu pārvadi. Tādēļ:
- nervu impulsi pārvietojas lēnāk,
- pasliktinās koordinācija,
- samazinās reakcijas ātrums,
- kļūst grūtāk koncentrēties un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Vienlaikus alkohols arī palielina dopamīna izdalīšanos, radot labsajūtu un veicinot vēlmi lietot alkoholu atkārtoti. Ilgstoši lietojot alkoholu, smadzenes pielāgojas šīm izmaiņām. Pasliktinās atmiņa, mācīšanās spējas un spēja kontrolēt emocijas. Smagos gadījumos tiek bojātas nervu šūnas un samazinās smadzeņu tilpums. Alkohola lietošana bojā aknas, palielina dažādu slimību risku, vājina imūnsistēmu un var izraisīt hormonālās sistēmas traucējumus.
C. Narkotiskās vielas ļoti spēcīgi ietekmē nervu sistēmu. Narkotiskās vielas nav vienādas – dažādas vielas smadzenes ietekmē atšķirīgi. Tomēr lielākā daļa no tām ļoti spēcīgi aktivizē smadzeņu atalgojuma sistēmu. Piemēram:
- kokaīns neļauj dopamīnam atgriezties nervu šūnās, tāpēc dopamīns uzkrājas sinapsēs un rada ļoti spēcīgu eiforiju,
- amfetamīns liek nervu šūnām izdalīt ļoti lielu dopamīna daudzumu,
- opioīdi (piemēram, heroīns vai fentanils) aktivizē receptorus, kas mazina sāpes un rada spēcīgu labsajūtu, vienlaikus veicinot dopamīna izdalīšanos,
- kaņepju aktīvā viela THC iedarbojas uz receptoriem, kas regulē atmiņu, uzmanību un emocijas, tāpēc var pasliktināt īstermiņa atmiņu un koncentrēšanās spējas.
Narkotiskās vielas maina uztveri un emocijas, izraisa halucinācijas un rada spēcīgu psiholoģisku un fizisku atkarību. To ilgstoša lietošana var izraisīt:
- atmiņas un domāšanas traucējumus,
- nervu sistēmas bojājumus,
- orgānu darbības traucējumus,
- dzīvībai bīstamu saindēšanos.
D. Digitālās ierīces pašas par sevi nav kaitīgas, taču pārmērīga lietošana var radīt problēmas. Smadzenēs spēles, sociālie tīkli un dažādi paziņojumi aktivizē atalgojuma sistēmu. Bieža šādu stimulu saņemšana rada vēlmi pārbaudīt ierīci atkārtoti. Tas ilgtermiņā var samazināt spēju ilgstoši koncentrēties. Digitālā atkarībā atstāj sekas uz ķermeni, jo rodas miega traucējumi (arī mainās diennakts ritms), veidojas acu nogurums, ir mazāka fiziskā aktivitāte, palielinās stress un trauksme.
Digitālā atkarība ir kļuvusi par dzīves sastāvdaļu daudzu cilvēku dzīvēs
Tā kā atkarības izmaina smadzeņu darbību, dažkārt pat struktūru, atkarību pārvarēšana var būt sarežģīta. Tomēr smadzenēm piemīt neiroplastiskums - spēja mainīties un atjaunot veselīgus darbības modeļus. Lai pārvarētu atkarību, ir jāievēro vairāki soļi:
1. Atzīt problēmu. Pirmais solis ir saprast, ka noteikta viela vai uzvedība sāk negatīvi ietekmēt dzīvi.
2. Meklēt atbalstu. Atkarības pārvarēšanā palīdz ģimene, draugi, psihologi, ārsti un atbalsta grupas.
3. Mainīt ieradumus. Regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs miegs, jauni hobiji un laika pavadīšana ar cilvēkiem, kuri atbalsta pārmaiņas, palīdz pārvarēt atkarību.
Speciālisti var palīdzēt saprast atkarības cēloņus un izveidot piemērotu ārstēšanas plānu. Ja jaunietis saskaras ar atkarībām vai satraukumu par drauga paradumiem, palīdzību var meklēt pie speciālistiem:
- Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) nodrošina informāciju par atkarību profilaksi, veselību un palīdzības iespējām.
- Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis (116111) ir vieta, kur jaunieši var saņemt emocionālu atbalstu un konsultācijas sarežģītās situācijās.
- Pusaudžu resursu centrā strādā speciālisti, kas palīdz jauniešiem novērst dažādas atkarības.