Neirozinātne ir starpdisciplināra zinātne, kas pēta nervu sistēmas uzbūvi, darbību un tās saistību ar cilvēka uzvedību, domāšanu un emocijām. Neirozinātnieki pēta, kā darbojas
- neironi,
- sinapses – vietas, kur nervu šūnas sazinās cita ar citu,
- neiromediatori – ķīmiskās vielas, kas pārraida signālus starp nervu šūnām,
- smadzeņu struktūras un to funkcijas,
- kognitīvie procesi – atmiņa, uzmanība, mācīšanās, domāšana un emocijas.
Neirozinātnes atklājumi palīdz labāk izprast, kā cilvēks mācās, pieņem lēmumus, veido ieradumus un kā rodas nervu sistēmas traucējumi.
Neirozinātnes pētījumu jomas
1. Neirologs ir ārsts, kas diagnosticē un ārstē nervu sistēmas slimības. Viņš izmeklē galvas un muguras smadzeņu, nervu un muskuļu darbību. Pie neirologa var vērsties, ja ir:
- biežas galvassāpes,
- reiboņi,
- krampji,
- jušanas vai kustību traucējumi,
- līdzsvara problēmas.
Neirologs var nozīmēt dažādus izmeklējumus, piemēram, elektroencefalogrāfiju, magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas ir nervu sistēmā.
2. Narkologs ir ārsts, kas palīdz cilvēkiem ar atkarībām no alkohola, narkotiskajām vielām, nikotīna vai azartspēlēm.
Narkologs:
- izvērtē atkarības smagumu,
- palīdz pārtraukt kaitīgo vielu lietošanu,
- iesaka ārstēšanas un rehabilitācijas metodes,
- sadarbojas ar psihologiem un citiem speciālistiem.
3. Psihiatrs ir ārsts, kas diagnosticē un ārstē psihiskās veselības traucējumus. Psihiskā veselība ir cieši saistīta ar nervu sistēmas darbību, jo domāšanu, emocijas un uzvedību regulē galvas smadzenes. Pie psihiatra var vērsties, ja cilvēkam ilgstoši ir:
- nomākts garastāvoklis,
- izteikta trauksme,
- miega traucējumi,
- uzvedības vai emocionāli traucējumi,
- grūtības tikt galā ar ikdienas dzīvi,
- atkarības.
Psihiatrs vispirms iztaujā pacientu par pašsajūtu un simptomiem, izvērtē viņa veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā nozīmē papildu izmeklējumus. Atkarībā no diagnozes psihiatrs var ieteikt psihoterapiju, izrakstīt medikamentus vai sadarboties ar citiem speciālistiem, piemēram, psihologu, neirologu vai ģimenes ārstu.
Svarīgi!
Vēršanās pie psihiatra nenozīmē, ka cilvēkam ir smaga psihiska slimība. Psihiatrs palīdz dažādu psihiskās veselības traucējumu gadījumā, un savlaicīga palīdzības meklēšana var uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
Svarīgi!
Psihiatrs un psihologs nav viens un tas pats!
- Psihiatrs ir ārsts, kurš var noteikt diagnozi un nepieciešamības gadījumā izrakstīt medikamentus.
- Psihologs nav ārsts. Viņš palīdz cilvēkam izprast emocijas, domas un uzvedību, sniedz konsultācijas un izmanto dažādas psiholoģiskās palīdzības metodes.
4. Miega speciālisti ir ārsti un citi veselības aprūpes profesionāļi, kuri pēta un palīdz ārstēt ar miegu saistītas problēmas. Viņi palīdz cilvēkiem, kuriem ir grūtības aizmigt, bieži jāmostas naktī, ir izteikts nogurums dienas laikā vai ir aizdomas par miega traucējumiem. Pie miega speciālista dodas, ja:
- ilgstoši ir grūtības aizmigt vai izgulēties,
- cilvēks regulāri jūtas noguris arī pēc pietiekama miega,
- ir skaļa krākšana vai elpošanas traucējumi miega laikā,
- bieži notiek pamošanās naktī,
- ir neparastas kustības vai uzvedība miega laikā.
Miega speciālists noskaidro miega problēmu cēloņus, iztaujā pacientu par miega paradumiem un var veikt īpašus izmeklējumus, piemēram, miega novērošanu jeb polisomnogrāfiju. Speciālists palīdz uzlabot miega kvalitāti, iesaka veselīgus miega paradumus un, ja nepieciešams, nozīmē ārstēšanu.
5. Kognitīvie speciālisti ir speciālisti, kuri pēta un palīdz uzlabot cilvēka kognitīvās spējas - domāšanu, atmiņu, uzmanību, mācīšanos un informācijas apstrādi. Pie šiem speciālistiem var piederēt neiropsihologi, psihologi un citi profesionāļi, kuri strādā ar smadzeņu darbības un domāšanas procesiem.
Pie kognitīvā speciālista dodas, ja:
- ir grūtības koncentrēties vai noturēt uzmanību,
- pasliktinās atmiņa,
- ir grūtības mācīties vai apgūt jaunu informāciju,
- pēc galvas traumas vai slimības radušās izmaiņas domāšanā,
- cilvēks vēlas izvērtēt savas kognitīvās spējas.
Kognitīvie speciālisti veic dažādus testus un pārbaudes, lai novērtētu atmiņu, uzmanību, domāšanu un citas smadzeņu funkcijas. Viņi palīdz atrast piemērotus vingrinājumus un paņēmienus, kas var uzlabot mācīšanās spējas un ikdienas darbību.
Nervu sistēmas pētīšanā un ārstēšanā izmanto dažādus izmeklējumus.
1. Elektroencefalogrāfija jeb EEG ir izmeklējums, ar kuru reģistrē smadzeņu elektrisko aktivitāti. Uz galvas ādas piestiprina nelielus elektrodus, kas uztver nervu šūnu radītos elektriskos impulsus.
EEG izmanto, lai diagnosticētu epilepsiju, miega traucējumus un citus galvas smadzeņu darbības traucējumus. Izmeklējums ir nesāpīgs.
EEG izmeklējuma laikā cilvēka galvas ādai piestiprina elektrodus
2. Magnētiskā rezonanse izmanto spēcīgu magnētisko lauku un radioviļņus, lai iegūtu ļoti detalizētus galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un citu orgānu attēlus. MR palīdz atklāt audzējus, insulta sekas, nervu sistēmas iekaisumus, mugurkaula bojājumus. Izmeklējumā netiek izmantots rentgenstarojums.
Magnētiskajā rezonansē iegūtie smadzeņu attēli
3. Datortomogrāfija izmanto rentgenstarus, lai iegūtu organisma šķērsgriezuma attēlus. To bieži izmanto galvas traumu gadījumos, ja ir aizdomas par insultu vai asiņošanas noteikšanai galvas smadzenēs. Izmeklējums ir ātrs, taču tajā tiek izmantots jonizējošais starojums.
Datortomogrāfijas iekārta
4. Miega novērošanas procedūra jeb polisomnogrāfija ir īpašs izmeklējums, kura laikā speciālisti pēta cilvēka miegu un ķermeņa darbību miega laikā. To parasti veic miega laboratorijā, kur cilvēks vienu vai vairākas naktis guļ īpaši sagatavotā telpā. Pirms miega sākuma speciālists pie cilvēka ķermeņa piestiprina nelielus sensorus. Tie nesāp un netraucē gulēšanu. Sensori reģistrē dažādus organisma darbības rādītājus, piemēram:
- smadzeņu darbību ar elektroencefalogrāfijas (EEG) palīdzību,
- acu kustības, lai noteiktu dažādas miega fāzes,
- muskuļu darbību,
- sirdsdarbību un sirdsdarbības ritmu,
- elpošanu un skābekļa daudzumu asinīs,
- ķermeņa kustības miega laikā.
Izmeklējuma laikā speciālisti noskaidro, cik ilgi cilvēks guļ, cik bieži viņš pamostas, kā mainās miega fāzes un vai miega laikā rodas traucējumi. Piemēram, procedūra var palīdzēt noteikt miega apnoju, kad cilvēkam miega laikā uz īsu brīdi apstājas elpošana, vai citus miega traucējumus.
Miega klīnikās novēro cilvēkus miega laikā