Nervu sistēmas darbību var traucēt dažādi faktori, piemēram, traumas, infekcijas, iedzimtas vai dzīves laikā iegūtas slimības, kā arī psihiskās veselības traucējumi. Nervu sistēmas bojājumi var ietekmēt kustības, jušanu, atmiņu, domāšanu, emocijas un cilvēka uzvedību.
Neiroloģiskās slimības bojā galvas smadzenes, muguras smadzenes vai nervus.
1. Migrēna ir galvassāpju slimība, kurai raksturīgas stipras, pulsējošas galvassāpes, visbiežāk vienā galvas pusē. Tās var pavadīt slikta dūša, paaugstināta jutība pret gaismu un skaņām. Lēkme var ilgt no dažām stundām līdz vairākām dienām. Precīzs migrēnas cēlonis vēl nav pilnībā noskaidrots. Zinātnieki uzskata, ka migrēna ir saistīta ar nervu sistēmas darbības un galvas smadzeņu asinsvadu regulācijas traucējumiem. Daudziem cilvēkiem migrēna ir iedzimta – tās attīstības iespējamību var palielināt ģenētiskā nosliece. Migrēnas lēkmi var izraisīt dažādi faktori - stress vai pēkšņa atslābināšanās pēc stresa, miega trūkums vai neregulārs miega režīms, izlaistas ēdienreizes vai nepietiekama šķidruma uzņemšana, spilgta gaisma, skaļas skaņas vai spēcīgas smaržas, hormonālās izmaiņas (īpaši sievietēm), daži pārtikas produkti un dzērieni, piemēram, alkohols vai produkti ar lielu kofeīna daudzumu. Katram cilvēkam migrēnas lēkmes ierosinātāji var būt atšķirīgi.
Migrēnas lēkmes ļoti ierobežo cilvēka spēju pilnvērtīgi dzīvot
2. Encefalīts ir galvas smadzeņu iekaisums, ko visbiežāk izraisa vīrusi. Latvijā viens no biežākajiem encefalīta izraisītājiem ir ērču encefalīta vīruss, taču slimību var izraisīt arī citi vīrusi un retāk baktērijas. Slimības laikā iekaisuma dēļ tiek bojāti neironi un apkārtējie smadzeņu audi. Iekaisuma vietā uzkrājas šķidrums, veidojas tūska, kas palielina spiedienu galvas smadzenēs. Bojātie neironi vairs nespēj pilnvērtīgi radīt un pārvadīt nervu impulsus, tāpēc tiek traucēta smadzeņu darbība. Smagos gadījumos daļa nervu šūnu iet bojā, un bojātās smadzeņu funkcijas var neatjaunoties. Atkarībā no tā, kura smadzeņu daļa ir bojāta, var rasties dažādi traucējumi:
- stipras galvassāpes,
- paaugstināta ķermeņa temperatūra,
- apziņas traucējumi,
- atmiņas un koncentrēšanās grūtības,
- kustību un līdzsvara traucējumi,
- krampji.
Ērču encefalītu pārnēsā ērces
3. Epilepsija ir nervu sistēmas slimība, kurai raksturīgas atkārtotas krampju lēkmes. Tās rodas tāpēc, ka noteiktā galvas smadzeņu daļā nervu šūnas sāk darboties pārmērīgi aktīvi un vienlaikus rada daudz nervu impulsu. Normāli katrs neirons rada impulsus tikai tad, kad tas nepieciešams. Epilepsijas lēkmes laikā liela neironu grupa vienā smadzeņu apvidū vienlaikus izdala impulsus. Šī pārmērīgā elektriskā aktivitāte var izplatīties arī uz citām smadzeņu daļām. Tā rezultātā var rasties nekontrolējamas muskuļu saraušanās jeb krampji, samaņas zudums, īslaicīgi jušanas, redzes vai dzirdes traucējumi un apjukums pēc lēkmes.
Epilepsijas cēloņi var būt dažādi – galvas smadzeņu traumas, insults, iedzimtas nervu sistēmas īpatnības, infekcijas vai attīstības traucējumi. Dažreiz precīzu cēloni neizdodas noteikt.
Lielākajai daļai cilvēku epilepsijas lēkmes iespējams kontrolēt ar medikamentiem, kas samazina nervu šūnu pārmērīgo uzbudināmību un palīdz novērst nekontrolētu nervu impulsu veidošanos.
Lielākajai daļai cilvēku epilepsijas lēkmes iespējams kontrolēt ar medikamentiem, kas samazina nervu šūnu pārmērīgo uzbudināmību un palīdz novērst nekontrolētu nervu impulsu veidošanos.
4. Smadzeņu satricinājums ir vieglākā galvas smadzeņu trauma, kas rodas pēc spēcīga sitiena pa galvu vai straujas galvas kustības, piemēram, kritiena, sporta traumas vai satiksmes negadījuma laikā.
5. Muguras smadzeņu trauma rodas, ja muguras smadzenes tiek stipri saspiestas, plēstas vai pārrautas, piemēram, satiksmes negadījumā, kritienā no augstuma vai neveiksmīgi lecot ūdenī. Traumas rezultātā tiek traucēta nervu impulsu pārvade starp galvas smadzenēm un ķermeni.
Traumas sekas ir atkarīgas no bojājuma vietas. Jo augstāk muguras smadzenēs atrodas bojājums, jo lielāka ķermeņa daļa zaudē kustību un jušanu.
Traumas sekas ir atkarīgas no bojājuma vietas. Jo augstāk muguras smadzenēs atrodas bojājums, jo lielāka ķermeņa daļa zaudē kustību un jušanu.
- Kakla daļas bojājums var izraisīt roku, kāju un ķermeņa paralīzi. Smagākajos gadījumos var tikt traucēta arī elpošana, jo tiek bojāti nervi, kas vada elpošanas muskuļus.
- Krūšu daļas bojājums parasti izraisa kāju un ķermeņa apakšējās daļas paralīzi, bet roku kustības saglabājas.
- Jostas vai krustu daļas bojājums visbiežāk ietekmē kāju kustības un jušanu, kā arī var traucēt urīnpūšļa un zarnu darbību.
Smagu muguras smadzeņu bojājumu gadījumā nervu šūnas atjaunojas ļoti ierobežoti, tāpēc kustību un jušanas traucējumi bieži ir ilgstoši vai neatgriezeniski. Tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus sportā, satiksmē un atpūtā.
Muguras smadzeņu bojājumu sekas atšķiras pēc bojājumu vietas
6. Depresija ir psihiskās veselības traucējums, kas ietekmē cilvēka domāšanu, emocijas un uzvedību. Atšķirībā no īslaicīgām skumjām, depresija ilgst vairākas nedēļas vai pat mēnešus un būtiski ietekmē ikdienas dzīvi.
Depresijas laikā smadzenēs tiek traucēta nervu šūnu savstarpējā saziņa. Sinapsēs mainās mediatoru, piemēram, serotonīna, dopamīna un noradrenalīna, daudzums un darbība. Šīs vielas palīdz neironiem pārvadīt nervu impulsus un regulē garastāvokli, motivāciju, miegu un emocijas. Ja mediatoru darbība ir traucēta, nervu impulsi starp noteiktām smadzeņu daļām tiek pārvadīti mazāk efektīvi.
Depresijas gadījumā var rasties:
- ilgstoši nomākts garastāvoklis,
- intereses zudums par ierastajām nodarbēm,
- nogurums un enerģijas trūkums,
- grūtības koncentrēties,
- miega un apetītes traucējumi.
Depresiju ārstē ar psihoterapiju, medikamentiem vai abu metožu kombināciju
7. Trauksmes traucējumi ir psihiskās veselības traucējumi, kuru gadījumā cilvēks izjūt pārmērīgas un ilgstošas bažas vai bailes, pat ja reāls apdraudējums nepastāv.
Trauksmes laikā smadzenēs pastiprināti darbojas smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par bīstamības atpazīšanu un baiļu reakciju. Tajā pašā laikā smadzeņu garoza, kas palīdz izvērtēt situāciju loģiski, ne vienmēr spēj pietiekami nomākt šo reakciju. Aktivizējas arī veģetatīvā nervu sistēma un izdalās hormoni, piemēram, adrenalīns, kas sagatavo organismu "cīņas vai bēgšanas" reakcijai.
Trauksmes traucējumu gadījumā var rasties pastāvīgas bažas, paātrināta sirdsdarbība, svīšana, elpas trūkums, grūtības koncentrēties un miega traucējumi. Trauksmes traucējumus iespējams ārstēt ar psihoterapiju un nepieciešamības gadījumā arī ar medikamentiem.
8. Demence nav viena konkrēta slimība, bet gan simptomu kopums, kam raksturīga pakāpeniska atmiņas, domāšanas un spriestspējas pasliktināšanās. To var izraisīt dažādas galvas smadzeņu slimības, visbiežāk Alcheimera slimība. Demences laikā pakāpeniski iet bojā arvien vairāk nervu šūnu, un samazinās savienojumu skaits starp neironiem. Tā rezultātā nervu impulsi smadzenēs tiek pārvadīti arvien lēnāk un mazāk efektīvi. Smadzenēm kļūst grūtāk apstrādāt un saglabāt informāciju.
Demences pazīmes:
- atmiņas pasliktināšanās,
- grūtības koncentrēties,
- valodas un domāšanas traucējumi,
- orientēšanās grūtības laikā un telpā,
- personības un uzvedības izmaiņas.
9. Alcheimera slimība ir progresējoša galvas smadzeņu slimība, kuras laikā pakāpeniski iet bojā nervu šūnas. Tā ir biežākais demences cēlonis.
Slimības laikā smadzenēs uzkrājas netipiskas olbaltumvielas, kas bojā neironus un traucē to savstarpējo saziņu. Vispirms tiek bojāta smadzeņu daļa, kas ir svarīga jaunu atmiņu veidošanai. Slimībai progresējot, bojājumi izplatās arī citās smadzeņu daļās. Par Alcheimeru var liecināt atmiņas pasliktināšanās, grūtības iegaumēt jaunu informāciju, orientēšanās traucējumi, domāšanas un valodas traucējumi, ikdienas prasmju pasliktināšanās. Pašlaik Alcheimera slimību pilnībā izārstēt nevar, taču medikamenti var palīdzēt palēnināt slimības attīstību un mazināt simptomus.
Alcheimera slimība bojā neironus
10. Parkinsona slimība ir progresējoša nervu sistēmas slimība, kas galvenokārt ietekmē kustību kontroli. Slimības laikā pakāpeniski iet bojā neironi vidussmadzenēs, kas ražo mediatoru dopamīnu. Dopamīns palīdz smadzenēm koordinēt kustības. Samazinoties dopamīna daudzumam, nervu impulsi starp smadzeņu kustību centriem tiek pārvadīti mazāk efektīvi. Parkinsona slimībai ir raksturīga roku trīce, kustību palēnināšanās, muskuļu stīvums un līdzsvara traucējumi. Slimībai progresējot, dažiem cilvēkiem var pasliktināties arī atmiņa un domāšana. Parkinsona slimību pilnībā izārstēt nevar, taču medikamenti palīdz papildināt dopamīna daudzumu vai uzlabot tā darbību.
Psihiskie traucējumi ietekmē cilvēka domāšanu, emocijas un uzvedību.
Nervu sistēmas veselību palīdz saglabāt:
- pietiekams miegs,
- veselīgs uzturs,
- regulāras fiziskās aktivitātes,
- galvas aizsargķiveres lietošana sportojot un braucot ar velosipēdu,
- atteikšanās no alkohola, smēķēšanas un narkotiskajām vielām,
- vakcinācija pret dažām infekcijas slimībām (piemēram, ērču encefalītu),
- rūpes par psihisko veselību un savlaicīga palīdzības meklēšana.