Perifērā nervu sistēma (PNS) savieno centrālo nervu sistēmu (CNS) ar visām ķermeņa daļām un nodrošina nervu impulsu pārvadi. Tā:
- savieno galvas un muguras smadzenes ar orgāniem, ekstremitātēm un ādu,
- pārvada receptoru iegūto informāciju uz CNS un kustību impulsus no tās,
- regulē skeleta muskuļu darbību,
- nodrošina iekšējo orgānu darbības regulāciju, piemēram, sirdsdarbību un elpošanu.
Perifērās nervu sistēmas funkcijas
Perifēro nervu sistēmu pēc funkcijām iedala somatiskajā nervu sistēmā un veģetatīvajā nervu sistēmā. Abas sistēmas darbojas vienlaikus un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējās un iekšējās vides izmaiņām, saglabājot organisma iekšējo līdzsvaru jeb homeostāzi.
Nervu sistēmas iedalījums
1. Somatiskā nervu sistēma.
Somatiskā nervu sistēma regulē organisma apzinātās darbības un nodrošina saikni ar apkārtējo vidi. Tā:
1. Somatiskā nervu sistēma.
Somatiskā nervu sistēma regulē organisma apzinātās darbības un nodrošina saikni ar apkārtējo vidi. Tā:
- uztver kairinājumus no maņu orgāniem,
- nodrošina skeleta muskuļu darbību,
- piedalās brīvprātīgās kustībās.
Somatiskās nervu sistēmas darbību cilvēks var kontrolēt pēc savas gribas. Piemēram, paceļ roku, tur telefonu, skrien vai pagriež galvu skaņas virzienā.
2. Veģetatīvā nervu sistēma.
Veģetatīvā nervu sistēma regulē iekšējo orgānu darbību un nodrošina organisma dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanu. Tā darbojas neatkarīgi no cilvēka gribas un kontrolē:
2. Veģetatīvā nervu sistēma.
Veģetatīvā nervu sistēma regulē iekšējo orgānu darbību un nodrošina organisma dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanu. Tā darbojas neatkarīgi no cilvēka gribas un kontrolē:
- sirdsdarbību,
- elpošanas biežumu,
- gremošanas sistēmas darbību,
- sviedru dziedzeru darbību,
- asinsvadu sašaurināšanos un paplašināšanos.
| Pazīme | Somatiskā nervu sistēma | Veģetatīvā nervu sistēma |
| Darbības kontrole | Pakļauta cilvēka gribai | Nepakļauta gribai |
| Regulē | Skeleta muskuļus | Iekšējos orgānus, dziedzerus, asinsvadus |
| Funkcija | Nodrošina kustības un saikni ar apkārtējo vidi (rakstīšana, skriešana, runāšana) | Uztur organisma dzīvībai svarīgās funkcijas (sirdsdarbība, gremošana, |
Cilvēks nespēj apzināti likt sirdij sarauties vai asinsvadiem paplašināties. Cilvēkam esot nomodā vai guļot, veģetatīvā sistēma nodrošina, ka visas nepieciešamās funkcijas tiek veiktas, piemēram, pēc ēdienreizes pastiprinās gremošanas sulu izdalīšanās, naktī sirds turpina pukstēt, bet karstā laikā pastiprinās svīšana.
Veģetatīvo nervu sistēmu iedala simpātiskajā un parasimpātiskajā.
A. Simpātiskā nervu sistēma.
Simpātiskā nervu sistēma aktivizē organisma darbību stresa vai fiziskas slodzes laikā. Tās darbības rezultātā:
A. Simpātiskā nervu sistēma.
Simpātiskā nervu sistēma aktivizē organisma darbību stresa vai fiziskas slodzes laikā. Tās darbības rezultātā:
- paātrinās sirdsdarbība,
- paplašinās acu zīlītes,
- paātrinās elpošana
- samazinās gremošanas sistēmas aktivitāte.
B. Parasimpātiskā nervu sistēma.
Parasimpātiskā nervu sistēma strādā pretēji simpātiskajai nervu sistēmai - tā nodrošina organisma atpūtu un enerģijas rezervju atjaunošanu. Tās darbības rezultātā:
Parasimpātiskā nervu sistēma strādā pretēji simpātiskajai nervu sistēmai - tā nodrošina organisma atpūtu un enerģijas rezervju atjaunošanu. Tās darbības rezultātā:
- palēninās sirdsdarbība,
- sašaurinās zīlītes,
- pastiprinās gremošanas procesu norise,
- tiek uzkrātas enerģijas rezerves.
Svarīgi!
Simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma darbojas savstarpēji papildinoši, palīdzot uzturēt organisma iekšējās vides līdzsvaru.
Simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas salīdzinājums