Neirālā regulācija ir organisma darbības regulācija ar nervu sistēmas palīdzību. Tā nodrošina organisma spēju ātri uztvert kairinājumus, apstrādāt informāciju un izraisīt atbildes reakciju. Neirālās regulācijas laikā informācija organismā tiek pārvadīta nervu impulsu veidā pa nervu šķiedrām.
Neirālā regulācija nodrošina:
- organisma saikni ar apkārtējo vidi;
- kustību koordināciju;
- iekšējo orgānu darbības saskaņošanu;
- ātru reakciju uz apkārtējās vides izmaiņām.
Cilvēka nervu sistēmu veido divas daļas - centrālā nervu sistēma (CNS) un perifērā nervu sistēma (PNS).
Nervu sistēmas iedalījums
1. Centrālā nervu sistēma (CNS) ir nervu sistēmas galvenā daļa, kurā notiek saņemtās informācijas apstrāde un atbildes reakcijas veidošanās. To veido galvas smadzenes un muguras smadzenes.
- Galvas smadzenes koordinē organisma darbību, analizē saņemto informāciju un vada sarežģītas reakcijas.
- Muguras smadzenes nodrošina nervu impulsu pārvadi starp galvas smadzenēm un pārējo organismu, kā arī piedalās vienkāršu refleksu īstenošanā.
2. Perifērā nervu sistēma (PNS) savieno centrālo nervu sistēmu ar pārējo organismu. To veido nervi un nervu mezgli jeb gangliji. PNS nodrošina nervu impulsu pārvadi:
- no receptoriem uz CNS;
- no CNS uz muskuļiem un dziedzeriem.
Nervu sistēmu pamatā veido divi šūnu veidi - neironi un neiroglijas šūnas. Neironi pārvada nervu impulsus, bet neiroglijas šūnas balsta un apgādā ar barības vielām neironus.
Neirons ir nervu sistēmas pamatvienība, kas spēj uztvert, apstrādāt un pārvadīt nervu impulsus.
Neirona uzbūve
Neirons ir specializējusies un diferencējusies šūna, kas sastāv no šūnas ķermeņa, dendrītiem un aksona.
- Nervu šūnas ķermenis satur šūnas kodolu un citus šūnas organoīdus, kas nepieciešami šūnas darbībai.
- Dendrīti ir īsi zaroti izaugumi, kas uztver signālus no citām nervu šūnām un nogādā tos uz šūnas ķermeni. Vizuāli dendrīti atgādina zarotu koku. Daži dendrīti ir receptori, tie spēj uztvert specifisku kairinājumu, piemēram, skaņu, spiedienu, ķīmiskas vielas, gaismu.
- Aksons ir garš izaugums, kas vada nervu impulsu prom no šūnas ķermeņa. Aksons garums var sasniegt 1-1,5 metru garumu.
- Mielīna apvalks aptver daļu aksona un tas darbojas kā izolators un paātrina nervu impulsu pārvadi.
Neironi mikroskopa palielinājumā
Neironi saņem, apstrādā un pārvada informāciju nervu impulsu veidā. Nervu impulss ir īslaicīgas elektriskā lādiņa izmaiņas neirona membrānā. Nervu impulsa pārvade notiek tikai vienā virzienā:
Dendrīti → šūnas ķermenis → aksons → sinapse
Kad nervu impulss sasniedz aksona galu, tas tiek nodots nākamajai šūnai.
Svarīgi!
Nervu impulsa stiprums nemainās!
Spēcīgāks kairinājums izraisa biežāku nervu impulsu veidošanos, nevis stiprāku impulsu!
Nervs ir daudzu nervu šķiedru kopums, ko apņem saistaudi.
Nerva uzbūve
Nervu šūnas, neironi, veido nervus. Neironu izaugumus, aksonus vai dendrītus apņem apvalks, kas kopā ar izaugumu veido nervu šķiedru. Vairākas nervu šķiedras ir apvienotas nervu šķiedru kūlīšos, ko aptver saistaudu apvalki. Vairākus nervu šķiedru kūlīšus apņem saistaudi, kopā ar asinsvadiem veidojot nervu. Asinsvadi nervu šūnām piegādā skābekli un barības vielas.
Pēc nervu impulsu pārvadīšanas virziena nervus iedala trīs grupās - jušanas nervos, kustību nervos un jauktajos nervos.
- Jušanas nervi, kas pārvada nervu impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu. Piemēram, no ādas receptoriem uz muguras smadzenēm.
- Kustību nervi, kas pārvada nervu impulsus no centrālās nervu sistēmas uz muskuļiem vai dziedzeriem. Tie nodrošina kustības un dziedzeru darbību.
- Jauktie nervi satur gan jušanas, gan kustību nervu šķiedras. Tie spēj pārvadīt impulsus abos virzienos, lielākā daļa cilvēka nervu ir jauktie nervi.
Elekrisko impulsu pārvadīšana caur nerviem
Neironu uzdevums ir pārvadīt impulsus starp dažādām ķermeņa daļām. Impulsi tiek pārnesti no viena neirona aksoniem uz nākamā neirona dendrītiem, cauri neirona šūnas ķermenim uz tā aksonu, tālāk nododot impulsu nākamā neirona aksoniem vai mērķšūnām (muskuļu vai dziedzera šūnām).
Impulsi tiek nodoti no viena neirona uz nākamo
Sinapse ir kontakta vieta starp diviem neironiem vai starp neironu un citu šūnu.
Sinapsē nervu impulss no vienas šūnas uz nākamo tiek nodots ar mediatoru jeb nervu starpniekvielu palīdzību.
Mediatori ir bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās neironu un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
Nervu impulsa pārvade sinapsē ir sadalāma soļos:
- Nervu impulss sasniedz aksona galu.
- Sinapsē izdalās mediatori.
- Mediatori šķērso sinaptisko spraugu.
- Tie saistās ar receptoriem nākamās šūnas membrānā - neironā vai mērķšūnā.
- Veidojas jauns nervu impulss.
Nervu impulsu pārvade sinapsēs
Nervu impulsu pārvade sinapsēs var tikt traucēta dažādu faktoru ietekmē. Tas notiek, ja tiek kavēta mediatoru izdalīšanās, to saistīšanās ar receptoriem vai nervu šūnu darbība. To var izraisīt:
- Alkohols, jo tas palēnina nervu šūnu darbību un traucē mediatoru iedarbību sinapsēs. Tādēļ pasliktinās kustību koordinācija, reakcijas ātrums un spēja koncentrēties. Piemēram, cilvēks alkohola reibumā reaģē lēnāk un var zaudēt līdzsvaru.
- Narkotiskās vielas, jo daļa narkotisko vielu pastiprina, bet citas kavē mediatoru darbību smadzenēs. Tas var izraisīt izmaiņas uztverē, uzvedībā un atkarību.
- Indīgas vielas bloķē mediatoru izdalīšanos vai receptoru darbību, tādēļ nervu impulss nevar tikt nodots tālāk. Piemēram, noteiktas čūsku indes izraisa muskuļu vājumu vai pat elpošanas muskuļu paralīzi, izraisot upurim nāvi.
- Skābekļa trūkums, jo nervu šūnām nepieciešams nepārtraukts skābekļa un barības vielu pieplūdums. Ja smadzenes ilgstoši (līdz dažām minūtēm) nesaņem pietiekami daudz skābekļa, nervu šūnas tiek bojātas un var iet bojā.
- Dažas slimības vai nervu sistēmas traumas bojā neironus vai to mielīna apvalkus, tādēļ nervu impulsi tiek pārvadīti lēnāk vai netiek pārvadīti vispār. Piemēram pēc muguras smadzeņu traumas cilvēks var zaudēt spēju kustināt kājas.