Dzīvnieku attīstība norisinās pirms dzimšanas (kā embrijs mātes dzemdē vai olā), kā arī pēc dzimšanas vai izšķilšanās no olas līdz pieauguša īpatņa stadijai. Pēcembrionālo attīstību iedala divos veidos:
- tiešā attīstība, kad pēcnācējs izskatās līdzīgs pieaugušajam dzīvniekam, tikai ir mazāks un nav pilnībā attīstījies;
- netiešā attīstība, kad pēc olas stadijas ir vēl kāpura stadija.
Attīstības ciklu iedalījums
Tas, kāda ir pēcnācēju attīstība, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Sugas var pielāgoties dažādām vidēm un izvairīties no konkurences starp paaudzēm. Tiešā attīstība, piemēram, ir labāk piemērota tām sugām, kurām nepieciešams, lai pēcnācējs būtu pēc iespējas ātrāk spējīgs. Netiešā attīstība dod priekšrocības sugām, kas vairojas ļoti lielā skaitā un var atļauties, ka daļa kāpuru neizdzīvo.
1. Tiešā attīstība.
Tiešās attīstības ciklā dzīvnieks piedzimst un izskatās līdzīgs pieaugušam īpatnim, tomēr mazākā versijā. Jaunais īpatnis ir mazāks izmērā, taču ļoti līdzīgs savam vecākorganismam un attīstoties pieaug izmēros, taču nenotiek lielas ārējā izskata izmaiņas. Attīstības procesā nav kāpura stadijas. Tieša attīstība raksturīga zīdītājiem, putniem, daudzām zivīm, rāpuļiem.
Tiešā attīstība - jaunais īpatnis pieaug izmēros
Tiešās attīstības priekšrocības ir, ka pēcnācējiem jāpatērē mazāk enerģijas pārmaiņām (salīdzinājumā ar netiešo attīstību). Tāpat pēcnācēji lielākoties dzīvo tajā pašā vidē, kurā dzīvo pieaugušie īpatņi. Tomēr trūkumi tiešajā attīstībā ir saistīti ar konkurenci par barību - gan pieaugušie, gan pēcnācēji barojas ar līdzīgu barību. Mazuļu barošanas metodes, piemēram, zīdītājiem mātes piens, prasa daudz mātes enerģijas, tāpēc pēcnācēju skaits nav liels.
2. Netiešā attīstība.
Netiešā attīstība sākas ar olas stadiju, no kuras izšķiļas kāpurs. Tātad pēcnācēja sākotnējā forma ļoti atšķiras no pieauguša īpatņa formas. Kāpurs ne tikai izskatās ļoti atšķirīgi no pieaugušā dzīvnieka, bet arī bieži vien dzīvo citā vidē un barojas ar citu barību. Kāpurs piedzīvo krasu pārvēršanos (metamorfozi), lai sasniegtu pieauguša īpatņa (imago) stadiju. Netiešā attīstība sastopama starp abiniekiem, kukaiņiem, daudziem bezmugurkaulniekiem.
Netiešajai attīstībai ir dažādas priekšrocības. Piemēram, starp paaudzēm ir mazāka konkurence par resursiem, jo kāpuri un pieaugušie bieži vien dzīvo dažādās vidēs vai ēd atšķirīgu barību. Kāpuri arī ir ļoti labi pielāgoti videi, kurā tie aug. Olu daudzums parasti ir daudz lielāks vienā vairošanās reizē dzīvniekiem ar netiešo attīstību. Galvenie trūkumi netiešajai attīstībai ir lielais enerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai no kāpura stadijas īpatnis kļūtu par pieaugušu īpatni. Arī attīstības process var būt ilgāks un riskantāks, bieži vien saistīts ar specifiskiem procesiem dabā.
Netiešo attīstību iedala pilnīgajā metamorfozē (attīstība ar pilnīgu pārvēršanos) un nepilnīgajā metamorfozē (attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos).
Attīstība ar pilnīgu pārvēršanos.
Attīstība ar pilnīgu pārvēršanos notiek četrās stadijās - ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis īpatnis (imago). No apaugļotām olām izšķiļas kāpuri. Kāpurs ir ļoti atšķirīgs no pieaugušā īpatņa izskata ziņā, barības un arī dzīvesveida ziņā. Kāpura stadijā dzīvnieks ir specializējies augšanai un attīstībai, bet pieaugušā stadijā - vairošanās un izplatīšanās funkcijai. Kad kāpurs sasniedz noteiktu attīstības posmu, tas iekūņojas kūniņā, kurā notiek galīgā metamorfoze par pieaugušu īpatni. Attīstība ar pilnīgu pārvēršanos raksturīga tauriņiem, bitēm, lapsenēm, vabolēm, skudrām, blusām.
Pilnīgā pārvēršanās tauriņiem
Attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos.
Attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos notiek trīs stadijās - ola, kāpurs jeb nimfa un pieaudzis īpatnis (imago). No apaugļotas olas izšķiļas kāpurs jeb nimfa, kurš ir līdzīgs pieaugušam īpatnim, un, augot lielāks, kļūst tam arvien līdzīgāks. Nimfa, lai arī līdzīga paugušajam īpatnim, nav tam pilnībā līdzīga (atšķirībā no tiešās attīstības), jo kukaiņu gadījumā nimfām nav spārnu, nimfām nav attīstīti dzimumorgāni, ķermeņa proporcijas var atšķirties. Nimfas arī laika gaitā maina ārējo cieto apvalku (ekoskeletu), ar katru reizi kļūstot arvien līdzīgāka pieaugušam īpatnim. Nimfas arī visbiežāk dzīvo citā vidē un barojas mazliet citādi. Šajā attīstības ciklā iztrūkst kūniņas stadijas.
Attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos raksturīga, piemēram, sienāžiem, vēžiem, gliemjiem, prusakiem, utīm, dievlūdzējiem.
Nepilnīgās metamorfozes priekšrocība ir tās pakāpeniskā attīstība, kas bieži nav pārāk ilga un nav bīstamā kūniņas stadija. Par trūkumu var uzskatīt nelielu konkurenci ar pieaugušajiem īpatņiem, jo daļēji sakrīt nepieciešami resursi izdzīvošanai dažādām paaudzēm.
Nepilnīgā pārvēršanās siseņiem