Rūpes par pēcnācējiem daļai dzīvnieku ir dabisks instinkts. Tomēr visā dzīvnieku pasaulē ir ļoti atšķirīga uzvedība pēc mazuļu nākšanas pasaulē.
- Rūpējas mātīte - mātīte viena pati aprūpē pēcnācējus. Ļoti bieži sastopama aprūpes forma, it īpaši zīdītāju vidū.
- Rūpējas tēviņš - reti sastopama forma, kurā mātīte pamet mazuļus un tēviņš turpina aprūpi. Raksturīga dažām zivīm, arī daļai putnu.
- Rūpējas abi vecāki - aprūpes forma, kurā abi partneri samērā vienlīdzīgi rūpējas par pēcnācējiem vai otru partneri. Bieži novērojama putnu vidū, arī dažiem zīdītājiem, zivīm.
- Rūpējas bars - dažas sabiedriskas sugas rūpējas par visiem mazuļiem, kas ir barā. Piemēram, ziloņi, surikati, kur barā ir īpašas "aukles". Tāpat arī kukaiņi, kas dzīvo kolonijās (skudras, bites) kopīgi rūpējas par pēcnācējiem.
- Nerūpējas - daudzas zivis, abinieki, daļa rāpuļu un daudzi bezmugurkaulnieki izdēj lielu daudzumu olu un par tām vairs nerūpējas.
Skudru "aukles" ir atbildīgas par rūpēm par pēcnācējiem
Tieksmi rūpēties par pēcnācējiem nosaka gēni, iedzimtība, hormoni, apkārtējā vide un citi faktori. Piemēram, zīdītājiem grūtniecības un dzemdību laikā izdalās hormons oksitocīns, kas var veicināt saikni starp vecākiem un viņu pēcnācējiem. Savukārt jaundzimušā klātbūtne izraisa hormona prolaktīna izdalīšanos, kas veicina piena ražošanu. Kukaiņos vēlmi rūpēties par pēcnācējiem var veicināt nepieciešamība nodrošināt nākamo paaudžu izdzīvošanu. Piemēram, daudzas skudru un bišu sugas rūpēsies un aizsargās savus mazuļus līdz pat dzīvības upurēšanai, lai aizsargātu saimi.
Svarīgi!
Vēlme rūpēties par pēcnācējiem ir sarežģīta un daudzpusīga uzvedības forma, ko veido ģenētisko, hormonālo un vides faktoru kombinācija.
Rūpes par pēcnācējiem ietver dažādas darbības no vecāku puses.
- Siltuma nodrošināšana, piemēram, perējot olas, sildot mazuļus, ir viena no svarīgākajām funkcijām pirms un pēc mazuļu piedzimšanas.
- Barošana - barības sagādāšana, zīdītāju mātītēm mazuļu zīdīšana ar pienu. Tas, cik daudz barības vecāki spēj sagādāt saviem pēcnācējiem, ietekmē mazuļu izdzīvošanas izredzes, attīstības ātrumu.
- Jaundzimušie un vēl nepieauguši īpatņi ir visvairāk pakļauti riskam kļūt par barību plēsējiem, tādēļ vecāku uzdevums ir arī aizsargāt jauno paaudzi no plēsējiem un citām briesmām.
- Mazuļi piedzimst ar dažādiem instinktiem, tomēr daudzas sugas savus pēcnācējus apmāca, piemēram, medīt, lidot, veidot dzīves vietu u.c. nepieciešamas prasmes.
- Bieži vien ir nepieciešams arī pārvadāt savus mazuļus, piemēram, dažu sugu varžu tēviņi nēsā kurkuļus uz muguras, dažas zivju sugas mazuļus pārnēsā mutē.
Pingvīnu tēviņš un mātīte uz maiņām perē olu, turot to siltumā zem savām spalvām
Ūpju mamma māca mazuli lidot
Vide ir viens no faktoriem, kas ietekmē vecāku uzvedību rūpējoties vai nerūpējoties par saviem pēcnācējiem. Nestabilā, bīstamā vidē tiek dzemdēti vairāk pēcnācēju, bet tie paliek bez vecāku aprūpes (piemēram, daudzas varžu un zivju sugas, daļa kukaiņu). Ja vide ir drošāka, bet ar augstu konkurenci par resursiem, ir maz pēcnācēju, bet tie tiek ļoti aprūpēti (piemēram, putni, zīdītāji). Sabiedriskie dzīvnieki sadala rūpes par nākamo paaudzi starp visiem kolonijas locekļiem (sabiedriskie zīdītāji, sabiedriskie kukaiņi - bites, skudras).
Rūpju līmenis ir arī atkarīgs no jaundzimušā spējām pašam par sevi parūpēties. Piemēram, putniem mazuļus iedala ligzdguļos un ligzdbēgļos.
Ligzdguļi ir putni, kuriem no olām izšķiļas vāji attīstīti mazuļi. Tie bieži vien sākumā ir kaili (bez apspalvojuma), akli un bezpalīdzīgi. Ligzdguļu mazuļi ir pilnībā atkarīgi no vecāku aprūpes, jo vecāki tos silda, baro ar sagremotu barību un sargā no plēsējiem. Tā kā mazuļi piedzimst neattīstītāki, pavadītais laiks ligzdā ir ilgāks - mazuļi paliek, līdz ir gatavi lidot un rūpēties par sevi. Ligzdguļi ir pūces, stārķi, lakstīgalas, cielavas, cīruļi.
Tikko izšķīlušies sarkanrīklītes mazuļi - kaili, akli un izsalkuši
Ligzdbēgļi no olām izšķiļas jau kā attīstīti mazuļi - ar apspalvojumu, atvērtām acīm un bieži vien arī spējīgi staigāt. Ļoti drīz pēc izšķilšanās jau spēj sekot mātei. Ļoti ātri iemācās paši sameklēt barību - vecāki parāda piemēru. Vecāku galvenās rūpes ir par aizsardzību un apmācību, nevis barošanu. Ligzdbēgļi ir laukirbes, dzērves, pīles.
Dzērves mazuļi ļoti ātri iemācās kopā ar vecākiem meklēt barību