4. Grūtniecība un cilvēka attīstība

Sākas embrionālā attīstība, kas ir sadalīta posmos:

 

 

Sākot ar 14. dienu pēc apaugļošanās (no pirmās neesošo menstruāciju dienas, ja cikls ir regulārs) grūtniecību var censties noteikt ar hormonu testu. Tiklīdz ir notikusi embrija implantācija, sāk veidoties hCG hormons, kuru var noteikt ar urīna testu.

 

Grūtniecība parasti ilgst aptuveni 40 nedēļas jeb 9 mēnešus, tā tiek sadalīta pa 3 trimestriem (katrs ~3 mēneši).

 

Augļa attīstība pa mēnešiem

1. trimestris (1.–12. nedēļa). Veidojas slāņi ap dīgli, veidojas placenta (pievada barības vielas un aizvada atkritumvielas). Auglim attīstās visi svarīgākie iekšējie orgāni, ķermeņa struktūra. Sievietei var būt rīta nelabumi, nogurums.

1.-8. nedēļai parasti lieto jēdzienu "embrijs", pēc tam - "auglis", jo no 9. nedēļas jau būtībā ir izveidojušies visi orgānu aizmetņi. 

Pirmais trimestris ir bīstamākais posms indivīda attīstībā, jo jebkuras kaitīgas vielas (alkohola, narkotisko vielu, smēķēšanas produktu, kaitīgu ķimikāliju utt.) var būtiski ietekmēt augļa attīstību. Arī grūtnieces fiziskais un emocionālais stāvoklis var ietekmēt mazuli.
2. trimestris (13.–27. nedēļa). Otrā trimestra laikā auglis izaug līdz 30 cm garumā. Auglis sāk kustēties, grūtniece sāk just kustības. Izveidojas pirksti, acis, dzirdes orgāni, vēl vairāk attīstās visas orgānu sistēmas.
3. trimestris (28.–40. nedēļa). Trešā trimestra beigās auglis ir izaudzis aptuveni 3 - 4 kg smags, 50 cm garš. Šajā periodā auglis aug visstraujāk. Orgānu attīstība turpinās līdz dzimšanas brīdim, dažas sistēmas, piemēram, nervu sistēma un aknas, turpina attīstīties arī pēc dzimšanas. Auglis un sievietes ķermenis gatavojas dzemdībām.

Dzemdības notiek, kad auglis ir pilnībā attīstījies. Dzemdības sākas ar kontrakcijām - dzemdes muskuļi saraujas un dzemdes kakls paplašinās. Mazulis iziet caur dzemdību ceļiem (maksti). Pēcdzemdību posmā tiek piedzemdēta placenta.

 

Pēcembrionālā attīstība jeb augšana turpinās no dzimšanas brīža līdz pieaugšanai.

 

Vecuma posms	Nosaukums	Fiziskās (bioloģiskās) izmaiņas
0–1 mēnesis	Jaundzimušais	Ķermenis pielāgojas dzīvei ārpus dzemdes. Elpošana un gremošana sāk darboties patstāvīgi. Galva ir proporcionāli liela, mīksti galvaskausa savienojumi (tautā saukts par avotiņu). Refleksi (zīšanas, satvēriena, mirkšķināšanas) ir aktīvi. Ķermeņa masa sākumā nedaudz samazinās, tad palielinās.
1–12 mēneši	Zīdainis	Strauji aug (var pieaugt par ~25 cm un dubultot svaru līdz 6 mēnešiem). Attīstās galvas smadzenes un kustību koordinācija. Parādās pirmie zobi (parasti ap 6. mēnesi). Attīstās muskuļu tonuss, sāk velties, sēdēt, rāpot, stāvēt.
1–3 gadi	Mazulis (agrā bērnība)	Lēnāka, bet joprojām ievērojama augšana. Uzlabojas līdzsvars, koordinācija, sāk staigāt, skriet, kāpt. Izveidojas pilns piena zobu komplekts (20 zobi). Kauli kļūst stiprāki, attīstās muskuļi.
4–6 gadi	Pirmsskolnieks	Stabils augšanas temps (~5 - 7 cm gadā). Uzlabojas kustību precizitāte (lēkšana, skriešana, zīmēšana utt.). Galvas smadzenes tuvojas pieaugušo izmēram. Parādās pirmās izmaiņas piena zobos.
7–12 gadi	Skolas vecums	Turpinās augšana, īpaši ekstremitātēm. Attīstās mugurkauls, ķermenis kļūst izturīgāks. Pastāvīgo zobu maiņa. Smalkā motorika kļūst precīzāka. Attīstās sarežģītāki domāšanas procesi.
13–18 gadi	Pusaudzis	Straujš augšanas lēciens (pubertātes sākums). Dzimumnobriešana - attīstās dzimumorgāni un sekundārās dzimumpazīmes. Palielinās muskuļu masa, mainās ķermeņa proporcijas. Pastiprinās sviedru un tauku dziedzeru darbība, var parādīties pinnes. Daudz attīstītāki un sarežģītāki domāšanas procesi.