Oža ir spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu un smaku.
Oža, tāpat kā garša, spēj uztvert ķīmisko vielu īpašības. Gaisā esošās ķīmiskās vielas tiek uztvertas ar deguna dobumā esošajiem ožas receptoriem.
Elpošanas sistēma sākas ar degunu, kas ir arī ožas orgāns. Gaiss caur nāsīm nonāk deguna dobumā, kur tas tiek sagatavots tālākam ceļam elpceļos. Deguna dobumu izklāj gļotāda, kas:
- attīra gaisu no putekļiem un citām cietām daļiņām,
- sasilda ieelpoto gaisu,
- samitrina gaisu,
- aizsargā elpceļus no mikroorganismiem.
Ožas receptori, kas atrodas deguna dobuma augšējās daļas aizmugurē, ir specializētas nervu šūnas, kas uztver ķīmiskas vielas. Dažādas vielas aktivē atšķirīgus receptorus. Recetori ķīmiskos signālus pārvērš elektriskos impulsos un pa ožas nervu nokļūst līdz smadzeņu ožas centram.
Smaržas uztveršanas un analīzes process
Smadzenēs saņemtā informācija tiek apstrādāta, un veidojas smaržas uztvere. Ožas sistēma ir cieši saistīta ar smadzeņu struktūrām, kas piedalās atmiņas un emociju veidošanā, tāpēc kāda smarža reizēm var ļoti ātri atgādināt konkrētu vietu, cilvēku vai notikumu.
Ožas centrs atrodas smadzeņu pieres daivā
Oža ir cieši saistīta ar elpošanu, jo smaržvielu molekulas līdz ožas receptoriem nokļūst ar gaisa plūsmas palīdzību. Tomēr ožas uztverei nav nepieciešams nepārtraukti dziļi elpot caur degunu. Smaržvielu molekulas var sasniegt ožas epitēliju arī mierīgas elpošanas laikā.
Košļājot ēdienu, gaistošas vielas no mutes dobuma var nokļūt deguna dobumā no rīkles puses. Tā ir ļoti svarīga ēdiena kopējās garšas jeb aromāta uztverē. Oža nav nepieciešama tikai tam, lai noteiktu, vai ēdienam ir patīkama smarža. Tā palīdz arī:
-
atpazīt pārtikas produktus,
-
pamanīt bojātu vai neparastu pārtiku,
-
uztvert dūmus un citas potenciāli bīstamas vielas,
-
orientēties apkārtējā vidē,
-
uztvert informāciju, ko rada citi cilvēki un dzīvnieki.
Cilvēka oža nav tik attīstīta kā dažām dzīvnieku sugām, tomēr tā joprojām spēj atšķirt ļoti daudz dažādu smaržu.