Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kas nodrošina ne tikai aizsardzību no ārējās vides ietekmes, bet ir arī ļoti nozīmīgs maņu orgāns. Ādā atrodas dažādi receptori, kas uztver fizikālos faktorus - temperatūru, spiedienu, pieskārienu, vibrāciju, kā arī sāpes. Ar tausti mēs uztveram vairākas atšķirīgas sajūtas.
Receptoru daudzveidība ādā
Receptoru uztvertā informācija tiek pārvērtsta elektriskajos nervu impulsos un izmantojot nervu sistēmu, nogādāta uz galvas smadzenēm, taustes centru.
Taustes centrs atrodas galvas smadzeņu paura daivā
Mehāniskie receptori ādā spēj uztvert pieskārienus, spiedienu un ādas deformāciju jeb ādas stiepšanos. Piemēram, viegli pieskaroties rokai, tiek kairināti receptori, kas uztver šo mehānisko iedarbību. Nervu signāli tiek nogādāti smadzenēs, un mēs sajūtam pieskārienu. Dažiem receptoriem ir svarīga loma vibrācijas uztverē, piemēram, pieskaroties vibrējošam priekšmetam.
Mehāniskie receptori ļauj sajust apkārtējo vidi
Ādā atrodas arī receptori, kas uztver temperatūras izmaiņas jeb palīdz noteikt vai objekts vai apkārtējā vide ir silta vai auksta. Tos sauc par termoreceptoriem. Temperatūras uztvere ir svarīga organisma:
- aizsardzībai, jo ja, piemēram, ādas termoreceptori rokā uztver ļoti augstu temperatūru, organisms var, izmantojot refleksa loku, atraut roku no karstā priekšmeta, tādējādi pasargājot organismu no iespējamām traumām.
- ķermeņa temperatūras regulēšanai, jo temperatūras receptori informē smadzenes par apkārtējās vides un ķermeņa temperatūru. Tas palīdz aktivizēt svīšanu, asinsvadu paplašināšanos vai sašaurināšanos un arī drebuļus, lai uzturētu ķermeņa temperatūru samērā stabilu.
Zosāda ir viena no atbildes reakcijām uz termoreceptoru signāliem
Ādā un citos audos atrodas sāpju receptori, kas reaģē uz kairinājumiem, kuri var izraisīt audu bojājumus. Sāpes ir organisma aizsargreakcija, kas pievērš uzmanību potenciāli kaitīgam kairinājumam un palīdz izvairīties no turpmākiem bojājumiem.
Piemēram, bites vai lapsenes dzēliens rada sāpes. Kādēļ cilvēkam vajadzētu uztvert signālu par kukaiņu dzēlienu? Lapsenes dzēliena laikā organismā nonāk vielas, kas kairina un aktivizē sāpju receptorus, uz smadzenēm nosūtot signālu, ka audos ir potenciāls audus bojājošs kaitējums un rodas sāpju sajūta. Lapsenes dzēliens pats par sevi var nebūt nopietns kaitējums, tomēr tas ir signāls par iespējamu apdraudējumu. Tādējādi organisms:
- ātri pārtraukt kontaktu ar kairinātāju (nodabūt lapseni nost),
- izvairīties no atkārtotas kaitīgas iedarbības (saprast, cik daudz lapsenes ir apkārt, doties prom no tās vietas),
- pievērst uzmanību bojātajai ķermeņa daļai (pārbaudīt vai nav alerģiska reakcija uz lapsenes dzēlienu),
- veicināt uzvedību, kas samazina turpmāku audu bojājumu (uzlikt aukstu kompresi vai lietot pretiekaisuma līdzekļus).
Šādas aizsargreakcijas, kas rodas no receptoru uztveres, ir saistītas ar evolūcijā izveidojušām iedzimtām organisma reakcijām. Organismiem, kuri spēja ātri reaģēt uz potenciāli bīstamiem kairinājumiem, bija lielākas iespējas izvairīties no traumām un izdzīvot.
Bites dzeloņa inde izraisa sāpju receptoru kairinājumu
Dažādās ķermeņa daļās ādā esošo receptoru blīvums, veidi un jutības sliekšņi atšķiras. Tas ir saistīts ar konkrētās ķermeņa daļas funkcijām.
- Mehānisko receptoru liels blīvums ir pirkstu galos, plaukstos un lūpās, tāpēc spējam ar šīm ķermeņa daļām vislabāk sajust objektu virsmu, sataustīt ļoti sīkus priekšmetus. Muguras ādā taustes receptoru blīvums ir mazāks, tāpēc divus tuvums pieskārienus ir grūtāk atšķirt.
- Sāpju receptori ir sastopami ne tikai ādā, bet plaši izplatīti pa visu organismu - muskuļos, locītavās un daudzos iekšējos orgānos. Ādā sāpju receptoru ir īpaši daudz, bet piemēram galvas smadzenēs šādu receptoru nav.
- Termoreceptori galvenokārt atrodas ādā. Sejas un roku apvidū temperatūras izmaiņas tiek uztvertas.