Katrs produkts, ko uzņemam savā organismā, satur noteiktu enerģiju, ko varam izmērīt. Ar uzturu uzņemto enerģiju organisms izmanto, lai kustētos, domātu, augtu, elpotu, uzturētu ķermeņa temperatūru un daudzas citas nepieciešamās funkcijas.
Uzņemto enerģiju mēra kilokalorijās (kcal) vai kilodžoulos (kJ). 1 kcal = 4,18 kJ.
Gan kilokalorijas, gan kilodžouli tiek aprēķināti uz 100g produkta. Piemēram, apēdot 100g ar makaroniem, cilvēks uzņems 370 kcal, apēdot tādu pašu daudzumu banānu - 89 kcal, bet pienu - 47 kcal.
Kaloriju daudzums dažādos produktos
Uztura zinātnieki ir noteikuši kādu enerģijas daudzumu satur katrs produkts, ko ikdienā patērējam. To var izlasīt uz produkta etiķetes. Sarēķinot visu uzņemto barību, tās enerģētisko vērtību var noteikt, cik daudz enerģija tiek uzņemta dienā. SPKC ir noteicis, ka, piemēram, zēniem 15 gadu vecumā (sverot ap 66 kg un esot 176 cm gariem) ikdienā jāuzņem no 2630-3230 kcal. Bet 15 gadus vecām meitenēm (55 kg, 163 cm) jāuzņem 2240 - 2560 kcal.
Kā aprēķināt produktu enerģētisko uzturvērtību?
1. Ir nepieciešams zināt, kāda ir produkta enerģētiskā uzturvērtība (tiek norādīta 100g produkta).
2. Ir nepieciešams zināt, cik daudz produkta ir patērēts (50g, 100g utt.)
3. Jāveic aprēķini pēc formulas:
Piemērs:
Baltmaizes enerģētiskā vērtība ir 255 kcal (100g). Ja apēd 100g baltmaizes, tiek uzņemtas 255 kcal.
Piemērs:
Plombīra saldējuma enerģētiskā vērtība ir 218 kcal (100g). Ja apēd 50 g saldējuma, uzņem kcal.
Piemērs:
Karpas enerģētiskā vērtība ir 46 kcal (100g). Apēdot 150 g karpas, tiek uzņemtas kcal.
Uzņemto enerģiju cilvēki patērē nodrošinot sava organisma pamatfunkcijas - elpošanu, gremošanu, domāšanu, asinsriti un daudzus citus svarīgus procesus. Tāpat enerģija tiek patērēta veicot ikdienas darbus un pienākumus - ejot, skrienot, sēžot, guļot utt. Pat guļot un atpūšoties enerģija tiek tērēta. Arī patērētā enerģija ir izmērāma kcal un kJ. Piemēram, vienu stundu sēdēt skolas solā 65 kg smagam jaunietim prasa 70 kcal, mierīga 30 minūšu pastaiga patērē 120 kcal, pusstundu garš skrējiens 300 - 400 kcal, bet astoņu stundu miegs patērē 500 kcal.
Kā aprēķināt patērēto enerģiju?
1. Ir nepieciešams zināt, kāda ir aktivitātes enerģētiskā vērtība (tiek norādīta kcal/1kg/1h).
2. Ir nepieciešams zināt, cik ilgi aktivitāte tika veikta (h).
3. Ir nepieciešams zināt personas masu (kg).
4. Jāveic aprēķini pēc formulas:
Piemērs:
Sēžot un vienu stundu lasot grāmatu (1,27 kcal/1 kg/h), 65 kg smaga meitene patērē 83 kcal .
Piemērs:
Puisim (68 kg), dejojot tautiskās dejas (5,2 kcal/1kg/1h), pusotru stundu garā mēģinājumā, patērējas 530 kcal .
Enerģijas bilance ir līdzsvars starp uzņemto enerģiju un patērēto enerģiju.
Enerģijas bilance ir līdzsvarota, kad enerģija tiek uzņemta un patērēta vienādā daudzumā. Tad cilvēka svars ir stabils, tas nemainās.
Enerģijas bilance ir pozitīva, kad enerģija tiek uzņemta vairāk nekā tiek patērēta. Tādā gadījumā cilvēka svars sāk pieaugt.
Enerģijas bilance ir negatīva, kad enerģija tiek patērēta vairāk nekā tiek uzņemta. Tad cilvēka svars samazinās.
Sabalansēts uzturs ir ne tikai no uzturvielu viedokļa, bet arī no enerģijas viedokļa - cilvēks uzņem tieši tik daudz enerģijas, cik nepieciešamas konkrētajam cilvēkam (pēc vecuma, dzimuma, auguma garuma un fiziskajām aktivitātēm). Pārāk daudz enerģijas uzkrājas taukos un rodas svara pieaugums. Patērējot pārāk maz enerģijas veidojas nogurums, pavājinās imunitāte, bērniem rodas attīstības traucējumi.