Gremošanas orgānu sistēma ir orgānu komplekss, kurā notiek uzņemtās barības mehāniska un ķīmiska apstrāde (gremošana), organismam nepieciešamo vielu absorbcija jeb uzsūkšana un nederīgo vielu izvadīšana no organisma.
Cilvēka gremošanas orgānu sistēmas uzbūve
Gremošanas orgānu sistēma sākas ar mutes dobumu. Tajā atrodas zobi, mēle un siekalu dziedzeri. Zobu veido zoba kronītis un sakne. Zobu apņem emalja (viscietākais materiāls cilvēka ķermenī), bet iekšā zobā ir nervi un asinsvadi, kas piegādā nepieciešamās barības vielas un uztver ārējās vides kairinājumus.
Zoba uzbūve
Pieaugušam cilvēkam mutē ir 32 kaula zobi, bērniem - 20 piena zobi. Zobus iedala priekšzobos, acu zobos (ilkņos), mazajos un lielajos dzerokļos. Priekšzobu funkcija ir nokost barību, ilkņi palīdz plēst un saturēt barību, bet dzerokļi veic pārtikas smalcināšanas un beršanas funkciju.
Zobu iedalījums
Mēle ir muskuļots orgāns, kas pārvieto un maisa barību mutes dobumā, palīdz to norīt. Uz mēles atrodas garšas kārpiņas - receptori, kas spēj uztvert barības garšu (salds, skābs, rūgts, sāļš, umami). Mēle piedalās arī skaņu veidošanā. Siekalu dziedzeri atrodas pie vaigiem, zem mēles un apakšžokļa. Mutes dobums pāriet rīklē, kas sazarojas barības vadā un elpceļos. Uzbalsenis (uzgāmuris), kas atrodas rīklē, noslēdz elpceļus ēšanas laikā, lai barība neiekļūtu elpceļos (aizrīšanās). Rīkle pāriet barības vadā, kas ir cauruļveida orgāns (aptuveni 25 cm garš). Tas savieno mutes dobumu ar kuņģi. Kuņģis ir liels, sfērisks orgāns, kas atrodas vēdera augšdaļā, zem diafragmas. Tā tilpums ir aptuveni 1 - 1,5 L. Tajā pārtika tiek sajaukta ar sālsskābi un gremošanu veicinošām vielām. Kuņģi izklāj dziedzerepitēlijs ar biezu gļotu slāni, lai pasargātu kuņģi no sālskābes iedarbības. Kuņģa muskuļu kontrakcijas palīdz maisīt pārtiku, izveidojot šķidru masu, kuru vēlāk var vieglāk pārstrādāt zarnas.
Kuņģa uzbūve
Kuņģi noslēdz slēdzējmuskulis, pēc kura turpinās divpadsmitpirkstu zarna (aptuveni 12 pirkstu gara). Tajā atveras žultsvads un aizkuņģa dziedzera vads. Žultspūslis ir neliels, maisiņveida orgāns, kurā tiek uzkrāta žults, ko ražo aknas. Žults pa žultsvadu nonāk divpadsmitpirkstu zarnā. Aizkuņģa dziedzeris atrodas aiz kuņģa. Aknas ir lielākais iekšējais orgāns, kas atrodas labajā augšējā vēdera daļā. Aknas un aizkuņģa dziedzeris ir atbildīgi par gremošanas sulu un hormonu ražošanu.
Pēc divpadsmitpirkstu zarnas seko tievā zarna, kas ir aptuveni 6 m gara. Tajā turpinās pārtikas gremošana un sākas vielu uzsūkšanās process. Zarnas kopējā virsma ir ļoti liela, jo tās siena veido krokas, bet gļotādai ir sīki izaugumi - zarnu bārkstiņas. Katrā bārkstiņā ir kapilāri un limfkapilāri. Tie palīdz uzsūkt šķeltās barības vielas.
Tievās zarnas un bārkstiņu uzbūve
Tievā zarna pāriet resnajā zarnā, kas ir aptuveni 1,5 m gara. Tajā ir miljoniem baktēriju, kas piedalās pārtikas sagremošanā, imunitātes uzturēšanā un vitamīnu sintēzē. Resnajā zarnā nav bārkstiņu. Resnās zarnas sākumu sauc par aklo zarnu, no tās atiet tārpveida piedēklis - apendikss (apendicīts). Resnā zarna pāriet taisnajā zarnā, kuras sieniņās ir skeleta šķērssvītrotie muskuļi, kas ļauj cilvēkiem veidot apzinātas kontrakcijas, lai no organisma izvadītu fekālijas caur anālo atveri (ānusu).
Gremošanas orgānu sistēmas daļa