Dzīvos organismus raksturo dzīvības pamatpazīmes. Viena no tām ir barošanās - organismu spēja uzņemt barības vielas un iegūt enerģiju. Vielmaiņa ir visas organismā notiekošās vielu pārvērtības. Vielmaiņa organismu uztur dzīvu, funkcionējošu. Organismu vielmaiņā ir trīs posmi:
1. vielu uzņemšana,
2. vielu pārveidošana un
3. vielu izvadīšana.
Organismi ir pielāgojušies dažādos veidos uzņemt nepieciešamās vielas izdzīvošanai. Barošanās ir process, kurā organisms iegūst barības vielas, kas nepieciešamas augšanai, enerģijai un organisma uzturēšanai. Izšķir divus galvenos organismu barošanās veidus:
- autotrofi - organismi, kas paši spēj sev saražot organiskās vielas no neorganiskajām (visbiežāk fotosintēzes procesā). Tādi ir augi, aļģes, daļa vienšūņu un baktēriju.
- heterotrofi - organismi, kas uzņem jau gatavas organiskās vielas - autotrofu saražotas. Tādi ir dzīvnieki, sēnes, daļa vienšūņu un baktēriju. Heterotrofi organismi var baroties ar augiem (zālēdāji), ar citiem dzīvniekiem (gaļēdāji), ar augiem un dzīvniekiem (visēdāji), ar atmirušiem organismiem (saprotrofi).
Autotrofu un heterotrofu barošanās atšķirības
Visu dzīvo organismu mērķis barojoties ir uzturēt nepieciešamās dzīvības funkcijas organismā. Caur barības vielu uzņemšanu organisms iegūst:
- enerģiju;
- organisma "būvēšanai" nepieciešamās izejvielas;
- organisma iekšējo procesu nodrošināšanai nepieciešamās izejvielas.
Visas vielas, ko organismi uzņem barošanās procesā, var iedalīt divās grupās:
- organiskās vielas - olbaltumvielas, ogļhidrāti un lipīdi (tauki).
- neorganiskās vielas - ūdens, minerālvielas.
Uzturvielu iedalījums