Lai organisms spētu uzņemt tam nepieciešamās barības vielas no ēdiena, ir jāveic pietiekami garš, sarežģīts un ilgstošs gremošanas process. Visā barības sagremošanas procesā ir iesaistīti enzīmi jeb fermenti.
Enzīmi jeb fermenti ir organisma ražotas ķīmiskas vielas, kas paātrina organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas - uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu veidošanu, vielu transportēšanu, ķermeņa temperatūras un pH (skābuma un sārmainuma) regulēšanu.
Enzīmiem piemīt spēja sadalīt kādas noteiktas vielas - olbaltumvielas, ogļhidrātus vai lipīdus. Šie enzīmi izdalās dažādās gremošanas sistēmas daļās, tādēļ barība tiek šķelta pakāpeniski. Organismā olbaltumvielas tiek šķeltas līdz aminoskābju līmenim, ogļhidrāti līdz glikozei, bet lipīdi - līdz taukskābēm.
Enzīmi, kas piedalās barības šķelšanā
Barības sagremošanas procesā ir iesaistīti gremošanas orgānu sistēmas orgāni, kuriem "iziet cauri" sagremojamā barība un tās atlikumi, kā arī papildus orgāni, kas ražo enzīmus un citas nepieciešamas vielas, lai barību varētu sadalīt.
Barības sagremošanas process
Uzņemtās pārtikas gremošana sākas mutes dobumā ar zobiem (1). To uzdevums ir sasmalcināt un sakošļāt barību pēc iespējas smalkāk. Mēle (2) palīdz gan barību pārvietot mutes dobumā, gan to vadīt uz rīkli. Siekalu dziedzeri (3) iesaistās barības ķīmiskā smalcināšanā, jo siekalas gan samitrina ēdienu, gan tajās esošā amilāze šķeļ ogļhidrātus (A).
Pēc mutes dobuma, barības masa tiek virzīta uz rīkli (4), pēc tās barība slīd garām uzbalsenim (5), kas ir noslēdzis elpošanas ceļus.
Rīšanas process
Pa barības vadu (6) sagremojamā masa nonāk kuņģī (7). Pārtika tiek transportēta jeb virzīta uz kuņģi, izmantojot muskuļu kontrakcijas, ko sauc par peristaltiku. Peristaltikas process neļauj pārtikai nonākt atpakaļ mutes dobumā un nodrošina vienmērīgu gremošanas turpināšanos.
Kuņģī notiek vairāki procesi:
- Sālsskābe iznīcina daļu mikroorganismu, kas iekļūst gremošanas sistēmā ar pārtiku.
- Kuņģa dziedzerepitēlijs izdala enzīmu pepsīnu (B), kas šķeļ olbaltumvielas.
- Kuņģis vairāku stundu garumā maisa sagremojamo barību (barības masas pavadītais laiks kuņģī ir atkarīgs no apēstā "smaguma", piemēram, gaļa sadalīsies ilgāk nekā augļi vai maize), veidojot pusšķidru masu – vircu, kas pēc tam nelielos daudzumos nonāk tievajā zarnā.
Tievās zarnas sākumposmā - divpadsmitpirkstu zarnā (8), notiek visaktīvākais pārtikas gremošanas process. Aizkuņģa dziedzeris (9) ražo enzīmus, kas sadala gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, gan lipīdus. Tas arī izdala hormonus, piemēram, insulīnu, kas palīdz regulēt cukura līmeni asinīs. Pa aizkuņģa dziedzera kanālu enzīmi nonāk divpadsmitpirkstu zarnā. Aknas (10) ražo žulti - vielu, kas piedalās tauku šķelšanā. Žults tiek uzkrāta žultspūslī (11), bet nepieciešamības gadījumā pa žultskanālu nonāk divpadsmitpirkstu zarnā. Kad barības masa no kuņģa tiek nelielos daudzumos izvadīta uz zarnām, aizkuņģa dziedzera ražotais tripsīns sāk šķelt olbaltumvielas (B), amilāze - ogļhidrātus (A), bet lipāze - taukus (C). Žults pirms tam taukus ir sadalījusi sīkākos pilienos, lai lipāze varētu tos šķelt.
Divpadsmitpirkstu zarna un ar to saistītie orgāni
Lielākoties viss šķelšanas process notiek divpadsmitpirkstu zarnā, tomēr šķelšana var arī turpināties tievajā zarnā (12), kur tāpat tripsīns (B), amilāze (A) un lipāze (C) turpina šķelt barību. Tomēr tievās zarnas galvenā funkcija ir caur zarnu krokotajām sieniņām uzsūkt šķeltās vielas - glikozi, aminoskābes, taukskābes, asinīs. Tādēļ zarnām ir nepieciešama krokota virsma un bārkstiņas - lai spētu efektīvi uzsūkt visas šķeltās vielas.
Šķelto vielu uzsūkšanās tievajā zarnā
No tievās zarnas resnajā zarnā (13) pāriet barības pārpalikumi, kas vairāk nesatur barības vielas. Tomēr resnajā zarnā notiek pārtikas absorbcijas process, kurā tiek izmantoti fermenti, kas radīti zarnu mikroflorā. Zarnās dzīvojošās baktērijas piedalās gan pārtikas sagremošanā, gan imunitātes uzturēšanā un vitamīnu sintēzē. Resnajā zarnā notiek arī fekāliju veidošanās un transportēšana caur taisno zarnu (14) līdz anālajai atverei (15).
Gremošanas orgānu sistēmas sastāvdaļas un to funkcijas