Skriešanas ilguma ietekme uz elpošanas biežumu. Pētnieciskais darbs.
Mērķis. Noskaidrot, kā skriešanas ilgums ietekmē elpošanas biežumu.
Teorētiskais pamatojums.
Elpošana ir process, kurā organisms uzņem skābekli un izdala ogļskābo gāzi. Skābeklis ir nepieciešams, lai šūnas iegūtu tām nepieciešamo enerģiju. Fiziskas slodzes laikā, piemēram, skrienot, lecot, peldot, muskuļu šūnas patērē vairāk enerģijas. Lai saražotu nepieciešamo enerģiju, organisms palielina skābekļa patēriņu, tādējādi elpošana kļūst biežāka.
Pētījuma jautājums. Kā skriešanas ilgums (min) ietekmē elpošanas biežumu (reizes/min)?
Hipotēze. Palielinoties skriešanas ilgumam, palielinās elpošanas biežums.
Darba piederumi:
- hronometrs vai pulkstenis;
- pierakstu lapa;
- rakstāmpiederumi.
Darba gaita:
- Nomēra elpošanas biežumu miera stāvoklī. Uzņem hronometrā minūti un skaita, cik reizes minūtē elpo (ieelpu skaits). Rezultātu pieraksta.
- Uzņem hronometrā vienu minūti un uzsāk skrējienu (pēc iespējas ātrāk).
- Pēc skrējiena vienu minūti skaita ieelpu skaitu un reģistrē.
- Atkārto skriešanu divu minūšu garumā, reģistrē elpošanas biežumu.
- Atkārto skrējienu trīs minūtes un reģistrē ieelpu biežumu.
Rezultāti.
Elpošanas biežuma (reizes/min) izmaiņas skriešanas laika (min) ietekmē
Elpošanas biežums (reizes/min) atkarībā no skriešanas ilguma (min)
Datu analīze.
Palielinoties skriešanas ilgumam (no 0 līdz 3 minūtēm) ir pieaudzis elpošanas biežums (no 14 ieelpām minūtē līdz 34). Pētījuma rezultātus varēja ietekmēt elpošanas biežuma mērīšanas precizitāte, kā arī skriešanas intensitāte.
Secinājumi.
Hipotēze, ka palielinoties skriešanas ilgumam, palielinās elpošanas biežums, apstiprinājās. Tas notiek tāpēc, ka organismam nepieciešams vairāk skābekļa enerģijas iegūšanai.