Pētnieciskā darbība bioloģijā palīdz izprast dzīvo organismu darbību, novērojot, eksperimentējot un izdarot secinājumus.
Eksperiments ir bioloģijas pētīšanas metode, kurā eksperimenta veicējs apzināti maina apstākļus un novēro, kā tas ietekmē dzīvos organismus. Eksperimentu var veikt gan laboratorijā, gan ārā.
Novērojums ir pētniecības metode, kurā pētnieks neiejaucas dabiskajos procesos. Novērojumu var veikt gan dabā, gan laboratorijā.
Parauglaukums ir pļavā, purvā vai citā dabas vietā ierobežots kvadrāts. Tā malu garums parasti ir 1 metrs. Skaitot sīkus organismus, mēdz izmantot mazākus parauglaukumus. Lielu objektu skaitīšanai, piem., koku skaitīšanai un noteikšanai mežā, izmanto lielāku parauglaukumu.
Pētnieciskā darbība ir sadalāma soļos. Galvenie pētnieciskās darbības soļi ir:
1. Problēmas vai jautājuma izvirzīšana;
2. Hipotēzes izvirzīšana;
3. Pētījuma plānošana;
4. Eksperimenta veikšana un novērojumi;
5. Datu apstrāde;
6. Secinājumu izdarīšana.
| 1. Problēmas vai jautājuma izvirzīšana. Pētījuma jautājums / Pētāmā problēma | |
|
Skolēns izvēlas, ko viņš vēlas noskaidrot.
Tas parasti ir izteikts jautājuma formā. (Formulē sākot ar - kā, kāpēc, kāds/-a. Neformulē ar "Vai".)
|
Kā elpošanas biežumu ietekmē fiziskās aktivitātes? |
|
2. Hipotēzes izvirzīšana. Hipotēze / Pieņēmums
|
|
|
Hipotēze ir pieņēmums par iespējamo rezultātu. To var pārbaudīt eksperimentā vai novērojot.
|
Ja cilvēks ilgāk skries, tad palielināsies elpošanas biežums. |
|
3. Pētījuma plānošana. Darba gaita
|
|
|
Šajā solī ir jāizdomā:
|
1. Nomēra elpošanas biežumu miera stāvoklī (ieelpu skaits minūtē).
2. Veic fizisku aktivitāti - skrien 1 minūti.
3. Atkārtoti mēra elpošanas biežumu.
4. Kad elpošanas biežums ir normāls, atkārtoti veic fizisku aktivitāti - skrien 3 minūtes.
5. Pieraksta rezultātus.
|
|
4. Eksperimenta veikšana un novērojumi. Datu reģistrācija
|
|
|
Praktiski tiek veikts eksperiments vai novērojums un tiek piefiksēti rezultāti. Tos visbiežāk apkopo datu tabulā.
|
 |
|
5. Datu apstrāde. Datu analīze un izvērtēšana
|
|
|
Savāktie dati ir apkopoti tabulā. Izmantojot reģistrētos datus veido diagrammu, lai varētu analizēt likumsakarības.
Analizē norāda rezultātu ticamību un min apstākļus, kas varēja iespaidot datu ticamību. Ir jānorāda iespējamie eksperimenta uzlabojumi, atkārtojumu nepieciešamība.
|
 |
|
6. Secinājumu izdarīšana. Secinājumi
|
|
|
Skolēns izvērtē vai izvirzītā hipotēze piepildījās.
|
Pēc fiziskās slodzes elpošanas biežums palielinājās, tātad hipotēze apstiprinājās. Tas notiek tāpēc, ka organismam nepieciešams vairāk skābekļa. |