Augu elpošana ir process, kurā augu šūnas izmanto skābekli (), lai no barības vielām iegūtu enerģiju. Šī enerģija augiem ir nepieciešama visiem dzīvības procesiem – augšanai, jaunu šūnu veidošanai, barības vielu transportam un vielmaiņai.
Lai gan augi paši spēj ražot barības vielas fotosintēzes laikā, tie arī nepārtraukti elpo, līdzīgi kā dzīvnieki.
Lai gan augi paši spēj ražot barības vielas fotosintēzes laikā, tie arī nepārtraukti elpo, līdzīgi kā dzīvnieki.
Svarīgi!
Elpošanas laikā augi uzņem skābekli () un izdala ogļskābo gāzi (). Elpošana notiek visu laiku – gan dienā, gan naktī.
- lapās,
- stumbrā vai stublājā,
- saknēs,
- ziedos, sēklās un augļos.
Galvenā vieta šūnā, kur notiek enerģijas iegūšana, ir mitohondriji. Tie ir nelieli šūnas organoīdi, kur notiek ķīmiskās reakcijas, kas pārvērš barības vielas (fotosintēzes laikā iegūto glikozi) enerģijā.
Augiem nav izveidojusies elpošanas orgānu sistēma, kā dzīvniekiem. Gāzu apmaiņa notiek caur sīkām atverēm jeb slēdzējšūnām auga virsmā - atvārsnītēm. Atvārsnītes atrodas auga segaudos (audi, kas klāj augus no ārpuses). Sauszemes augiem atvārsnītes ir lapu apakšpusē, bet ūdensaugiem (kuru lapas peld uz ūdens virsmas) ir lapu virspusē.
Atvārsnītes ir nelielas atveres auga segaudos
Caur atvārsnītēm:
- skābeklis iekļūst lapā,
- ogļskābā gāze izdalās ārā,
- pārvietojas ūdens tvaiki.
Katru atvārsnīti apņem slēdzējšūnu pāris, kas regulē tās atvērumu. Mitrā laikā, kad ūdens daudzums slēdzējšūnās palielinās, tās izliecas un atvere paplašinās un ūdens iztvaikošana (transpirācija) palielinās. Tādējādi regulējas arī gāzu apmaiņu - sausā laikā auga slēdzējšūnas atveri samazina, tādēļ arī skābekļa piekļuve augam tiek samazināta. Līdz ar to samazinās arī auga iespēja saražot sev nepieciešamo enerģiju. Ilgstoša sausuma laikā augs iet bojā, jo tam trūkst enerģija.
Caur augu atvārsnītēm notiek gāzu maiņa un ūdens iztvaikošana
Lai arī biežāk elpošanas procesi augā saistās ar tā lapām, elpošana var notikt arī caur stumbru, jo tajā ir īpašas poras, kas nodrošina gāzu maiņu. Arī saknes uzņem skābekli no gaisa, kas atrodas augsnē starp augsnes daļiņām. Tāpēc augiem ir svarīga irdena un gaisu caurlaidīga augsne. Ja zeme ir blīva (tai skaitā ļoti mālaina), pārāk slapja, saknes nespēj uzņemt pietiekami daudz skābekļa.
Elpošanas laikā šūnās notiek ķīmiskas reakcijas:
- Augs izmanto glikozi (cukura veidu), kas izveidojusies fotosintēzes laikā.
- Šūnas izmanto skābekli.
- Glikoze tiek sadalīta vienkāršākās vielās.
- Šajā procesā izdalās enerģija.
Ķīmisko reakciju rezultātā veidojas:
- ogļskābā gāze,
- ūdens,
- enerģija, kas nepieciešama augam.
Šo procesu var aprakstīt ar ķīmisko vienādojumu:
Augu elpošanas procesā ir iesaistītas atvārsnītes un mitohondriji
Elpošanas laikā iegūtā enerģija ir nepieciešama daudziem procesiem, kas notiek augā:
Elpošanas laikā iegūtā enerģija ir nepieciešama daudziem procesiem, kas notiek augā:
- augšanai (jaunu šūnu veidošanai),
- sakņu attīstībai,
- barības vielu transportam augā,
- ziedu un sēklu, arī augļu veidošanai,
- bojāto audu atjaunošanai.
Bez elpošanas augi nevarētu dzīvot un attīstīties. Ne visās auga daļās elpošana notiek vienādi intensīvi. Piemēram, visintensīvāk elpo jaunie augu dzinumi, dīgstošas sēklas, jo tiem ir nepieciešama vislielākā enerģija.
Sēklas elpo miera stāvoklī, bet sākoties dīgšanas procesam, elpošanas intensitāte pieaug
Sēklas elpo miera stāvoklī, bet sākoties dīgšanas procesam, elpošanas intensitāte pieaug
Svarīgi!
Elpošana augos un fotosintēze ir divi savstarpēji saistīti procesi, tomēr starp tiem ir būtiskas atšķirības, kuras ir svarīgi ievērot un atšķirt!
|
Elpošana
|
Fotosintēze |
| Augi izmanto skābekli. | Augi izmanto ogļskābo gāzi. |
| Sadala glikozi. | Veido glikozi. |
| Izdala ogļskābo gāzi. | Izdala skābekli. |
| Augi elpo visu laiku – gan dienā, gan naktī. | Fotosintēzes norisei nepieciešama gaismas enerģija. |
| Notiek visās dzīvajās šūnās. | Notiek auga šūnās, kurās ir hlotoplasti. |
| Ražo enerģiju dzīvības procesiem. |
Fotosintēzei ir nepieciešama gaismas enerģija, bet elpošana notiek gan dienā, gan naktī