Plaušas ir iekšējais elpošanas orgāns, kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
Daļa bezmugurkaulnieku elpo ar plaušām. Tādi ir uz sauszemes dzīvojošie gliemeži un zirnekļi, kuriem ir vienkārša plauša. Arī dažas ūdenī dzīvojošās gliemežu un zirnekļu sugas izmanto atmosfēras gaisu un elpo ar plaušām.
Sauszemes gliemeži elpo ar plaušām
Žaunas ir elpošanas orgāni, kas ir sastopami lielai daļai ūdenī dzīvojošajiem bezmugurkaulniekiem - vēžveidīgajiem un gliemenēm.
Vēžveidīgie, piemēram, krabji, vēži, garneles, elpo ar žaunām. Tās var atrasties īpašā žaunu dobumā sānos zem galvas vairoga vai veidot īpašus izaugumus pie kājām. Arī gliemenes, kas dzīvo tikai ūdenī, elpo ar žaunām.
Platspīļu upesvēzis skābeklis no ūdens uzņem caur žaunām
Elpošanas orgānu uzbūve posmkājiem ir atkarīga no vides, kurā tie dzīvo. Sauszemes posmkāji (kukaiņi, daudzkāji, daļa zirnekļu) elpo ar trahejām.
Trahejas – sazarotu caurulīšu sistēma (kukaiņiem), kurā gaiss iekļūst pa elpatverēm jeb stigmām.
Traheju sistēma ir veidota no diviem gareniskiem vadiem, kas sazarojas un iestiepjas visā ķermenī. Trahejas sazarojas arvien sīkāk un beidzas ar smalkiem kapilāriem. Blīvs kapilāru tīkls sasniedz katru šūnu. Traheju sistēma atveras uz āru ar īpašām elpatverēm – stigmām. Elpatveres noslēdz vārstuļi. Labi lidojošiem kukaiņiem trahejas veido paplašinājumus jeb gaisa maisus, kas piepildās ar gaisu un atvieglo lidošanu, savukārt ūdens kukaiņiem noder par gaisa rezervuāriem. Šūnas skābekli saņem difūzijas ceļā.
Difūzija ir vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās.
Kukaiņiem skābekli no atmosfēras uzņem ar traheju sistēma
Šāda vienkārša elpošanas sistēma ir mazāk efektīva lielāka izmēra organismiem, tādēļ pat vissmagākie kukaiņi sver mazāk par 100 g, bet izmēros parasti ir ne lielāki par 5 cm (izņemot ļoti lielos kukaiņus, kuru garums var sasniegt pat 60 cm).
Interesants fakts: Pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Zemes atmosfērā bija vairāk skābekļa nekā mūsdienās. Tāpēc tajā laikā dzīvoja daudz lielāki kukaiņi, piemēram, milzu spāres ar gandrīz 70 cm spārnu platumu (mūsdienās spārnu platums ir ap 10cm).
Milzu spāres fosilija
Daļai dzīvnieku nav attīstīta elpošanas orgānu sistēma, tomēr skābekli ir nepieciešams uzņemt. Visvienkāršākie dzīvnieki - tārpi (sliekas, dēles, cērmes), sīkie vēžveidīgie, elpo caur ķermeņa virsmu. Ķermeņa virsmai šiem dzīvniekiem jābūt mitrai - ja āda izžūst, elpošana kļūst neiespējama.
Arī vienšūņi, kas nepieder dzīvnieku valstij, bet gan protistu valstij, skābekli uzņem caur šūnu membrānu no apkārtējās vides. Gāzu (ogļskābās gāzes un skābekļa) maiņa notiek pasīvi - difūzijas ceļā. Šī skābekļa kustība notiek ļoti lēni.
Slieka elpo caur ķermeņa virsmu