Visiem dzīvajiem organismiem ir nepieciešams elpot, lai iegūtu skābekli (\(O_2\)) un atbrīvotos no ogļskābās gāzes (\(CO_2\)). Skābeklis šūnām ir vajadzīgs, lai iegūtu enerģiju no barības vielām. Dzīvnieki dzīvo dažādās vidēs – ūdenī, uz sauszemes vai gaisā, tāpēc tiem ir attīstījušies dažādi elpošanas orgāni, lai pielāgotos dzīves videi.
Galvenie dzīvnieku elpošanas veidi ir:
Galvenie dzīvnieku elpošanas veidi ir:
- ar plaušām;
- ar žaunām;
- ar trahejām;
- ar ķermeņa virsmu (ādu).
Elpošanas orgānu daudzveidība dzīvajiem organismiem
Plaušas ir elpošanas orgāni, kas piemēroti dzīvei uz sauszemes, tomēr ar plaušām elpo arī daļa ūdensdzīvnieku un pazemē mītošie dzīvnieki. Ar plaušām elpo zīdītāji, putni, rāpuļi un pieauguši abinieki.
Zīdītāji dzīvo dažādās vidēs, tomēr visi elpo ar plaušām. Ieelpa sākas caur degunu vai muti, gaisam nonākot plaušās. Caur alveolu sieniņām skābeklis nonāk asinīs, bet ogļskābā gāze no asinīm - plaušās. Gaisā skābekļa ir vairāk nekā ūdenī, tādēļ plaušas ir piemērotas dzīvei uz sauszemes. Tomēr daļa zīdītāju, piemēram, roņi, vaļi, delfīni, dzīvo ūdenī, bet elpo tāpat kā visi pārējie zīdītāji - ar plaušām. Tie periodiski iznirst virspusē, lai ieelpotu gaisu, kā arī tie spēj ilgstoši aizturēt elpu, asinīs ir ļoti daudz hemoglobīna, lai spētu saistīt daudz skābekļa. Lai taupītu skābekli, ūdenī dzīvojošajiem zīdītājiem sirdsdarbība zem ūdens palēninās.
Zīdītāji dzīvo dažādās vidēs, tomēr visi elpo ar plaušām. Ieelpa sākas caur degunu vai muti, gaisam nonākot plaušās. Caur alveolu sieniņām skābeklis nonāk asinīs, bet ogļskābā gāze no asinīm - plaušās. Gaisā skābekļa ir vairāk nekā ūdenī, tādēļ plaušas ir piemērotas dzīvei uz sauszemes. Tomēr daļa zīdītāju, piemēram, roņi, vaļi, delfīni, dzīvo ūdenī, bet elpo tāpat kā visi pārējie zīdītāji - ar plaušām. Tie periodiski iznirst virspusē, lai ieelpotu gaisu, kā arī tie spēj ilgstoši aizturēt elpu, asinīs ir ļoti daudz hemoglobīna, lai spētu saistīt daudz skābekļa. Lai taupītu skābekli, ūdenī dzīvojošajiem zīdītājiem sirdsdarbība zem ūdens palēninās.
Plaušas ir iekšējais elpošanas pāra orgāns, kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
Zīdītāji elpo ar plaušām
Putniem elpošanas orgānu sistēma ir īpaši efektīva, jo tie elpo gan ar plaušām, gan ar gaisa maisiem, kas palīdz nepārtraukti nodrošināt skābekļa plūsmu. Lidošana patērē daudz skābekļa, tāpēc putnu elpošanas sistēma ir pielāgota lidošanai. Starp iekšējiem orgāniem, muskuļiem, zem ādas, kaulu dobumos ir izvietoti gaisa maisi - elastīgi bronhu izaugumi. Gaisa maisi darbojas tā, ka ar skābekli bagātais gaiss plūst caur plaušām divreiz - gan ieelpas, gan izelpas laikā. To sauc par divkāršo elpošanu. Putni spēj radīt daudzveidīgas skaņas, jo starp elpvadu un bronhiem atrodas balsene.
Putniem elpošanas orgānu sistēma ir īpaši efektīva, jo tie elpo gan ar plaušām, gan ar gaisa maisiem, kas palīdz nepārtraukti nodrošināt skābekļa plūsmu. Lidošana patērē daudz skābekļa, tāpēc putnu elpošanas sistēma ir pielāgota lidošanai. Starp iekšējiem orgāniem, muskuļiem, zem ādas, kaulu dobumos ir izvietoti gaisa maisi - elastīgi bronhu izaugumi. Gaisa maisi darbojas tā, ka ar skābekli bagātais gaiss plūst caur plaušām divreiz - gan ieelpas, gan izelpas laikā. To sauc par divkāršo elpošanu. Putni spēj radīt daudzveidīgas skaņas, jo starp elpvadu un bronhiem atrodas balsene.
Gaisa maisi – elastīgi bronhu izaugumi putniem, kas izvietoti starp iekšējiem orgāniem, muskuļiem, zem ādas, kaulu dobumos.
Putni elpo ar plaušām un gaisa maisiem
Rāpuļi (čūskas, ķirzakas, bruņurupuči, krokodili) elpo ar plaušām, kas ir vienkāršākas nekā zīdītājiem, bet attīstītākas kā abiniekiem. Arī rāpuļiem, kas dzīvo ūdenī ir nepieciešams iznirt virpsusē, lai ieelpotu.
Abiniekiem (vardēm, krupjiem, tritoniem) ir raksturīgi vairāki elpošanas veidi:
- Attīstības sākumā, kad kāpuri ir ūdenī, tie elpo caur žaunām.
- Abinieku attīstībai turpinoties uz sauszemes, tie sāk elpot ar plaušām.
- Tomēr plaušas daudziem pieaugušiem abiniekiem ir vāji attīstītas, tādēļ gāzu maiņa notiek arī caur ādu.
Elpošana caur ādu abiniekiem notiek gan ūdenī, gan uz sauszemes. Dažas vardes caur ādu saņem līdz pat 50% no visa nepieciešamā skābekļa. No ādas kapilāriem gaisā izdalās ogļskābā gāze, bet no gaisa asinis uzņem skābekli. Ādai vienmēr jābūt mitrai, lai varētu notikt elpošana.
Vardes elpo ar plaušām un ādu
Žaunas ir elpošanas orgāni, kas ir sastopami lielākajai daļai ūdens dzīvnieku, piemēram, zivīm, daudziem vēžveidīgajiem un gliemenēm.
Zivju žaunas aizsargā žaunu vāki, kas arī palīdz regulēt ūdens plūsmu. Caur zivs muti ūdens nonāk žaunās. Uz žaunu lokiem atrodas plānas bārkstiņas, kuras caurauž blīvs kapilāru tīklojums. Tajos notiek gāzu maiņa starp asinīm un ūdeni - no ūdens asinīs pāriet ūdenī izšķīdušais skābeklis, bet no asinīm ūdenī - ogļskābā gāze.
Žaunas – elpošanas orgāni, kas ir raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri uzņem ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala ogļskābo gāzi.
Zivis uzņem ūdenī izšķīdušo skābekli caur žaunām