Elpošana ir dzīvības pamatpazīme, kas piemīt visiem dzīvajiem organismiem - arī sēnēm, vienšūņiem un baktērijām. Lai gan šiem organismiem nav īpašu elpošanas orgānu, kādi ir dzīvniekiem, tie elpo. Gāzu apmaiņa parasti notiek caur šūnas virsmu.
Atkārto par dzīvo organismu dalījumu valstīs!
1. Sēņu elpošana.
Sēnes ir organismi, kas neveic fotosintēzi. Tās barojas ar jau gatavām organiskām vielām, piemēram, sadalot mirušus augus vai dzīvniekus. Lai izmantotu šīs barības vielas, sēnēm ir nepieciešama elpošana. Tāpat kā augi un dzīvnieki sēnes elpošanas procesā uzņem skābekli, sadala barības vielas, iegūst enerģiju un izdala ogļskābo gāzi un ūdeni.
1. Sēņu elpošana.
Sēnes ir organismi, kas neveic fotosintēzi. Tās barojas ar jau gatavām organiskām vielām, piemēram, sadalot mirušus augus vai dzīvniekus. Lai izmantotu šīs barības vielas, sēnēm ir nepieciešama elpošana. Tāpat kā augi un dzīvnieki sēnes elpošanas procesā uzņem skābekli, sadala barības vielas, iegūst enerģiju un izdala ogļskābo gāzi un ūdeni.
Cepurīšsēnes, piemēram, baravikas vai bekas, sastāv no pavedienveidīgām šūnu struktūrām, ko sauc par hifām.
Sēņu hifas
Cepurīšsēni veido divas galvenās daļas:
- augļķermenis, ko mēs redzam virs zemes (cepurīte un kātiņš) un kuru bieži asociējam ar pašu sēni. Tas ir sēņu vairošanās orgāns, kurā veidojas un tiek izplatītas sporas.
Sēnes augļķermenis
- micēlijs – sēņu pavedienu tīkls augsnē. Sēņotne jeb micēlijs ir sēņu neredzamā pazemes daļa, kas sastāv no sēņu pavedieniem jeb hifām. Sēņotne ir sēņu veģetatīvais ķermenis, kas aug zemē vai citā substrātā, piemēram koksnē vai organiskajos atkritumos.
Sēņotne jeb micēlijs
Sēņu hifas nodrošina sēņu augšanu un gāzu apmaiņu - elpošanu. Elpošana notiek visās sēnes šūnās. Skābeklis no gaisa iekļūst sēnes audos caur šūnu virsmu, izmantojot difūziju – procesu, kurā gāzes pārvietojas no vietas ar lielāku koncentrāciju uz vietu ar mazāku, bet ogļskābā gāze izdalās ārā.
Īpaši aktīvi elpo augošais micēlijs un jaunie augļķermeņi, kuriem nepieciešams liels enerģijas daudzums augšanai un attīstībai. Tā kā sēņu audi ir plāni un mitri, gāzes var viegli pārvietoties starp apkārtējo vidi un šūnām.
Difūzija ir vielu, tai skaitā gāzu, pārvietošanās no vietas, kur to ir vairāk, uz vietu, kur to ir mazāk.
Mikroskopiskās sēnes sastāv no vienas šūnas. Piemēram, raugi ir mikroskopiskas vienšūnas sēnes, kas bieži dzīvo vietās, kur ir daudz cukura, piemēram, uz augļiem vai mīklā. Raugu sēnes var iegūt enerģiju divos veidos:
- Aerobi - ja ir pietiekami daudz skābekļa, tad rauga šūnas elpo ar skābekli, sadala cukurus un izdala ogļskābo gāzi un ūdeni.
- Anaerobi - ja skābekļa ir maz, tad raugs sadala cukuru bez skābekļa, rodas spirts un ogļskābā gāze. Šo procesu sauc par fermentāciju.
Raugs ir vienšūnas sēne, kas labi saskatāma mikroskopā
Raugu spēja sadalīt cukurus un izdalīt ogļskābo gāzi un spirtu cilvēkiem ir ļoti noderīga. Šo procesu izmanto dažādos pārtikas un citu vielu ražošanas veidos. Piemēram:
- maizes cepšanā, jo ogļskābā gāze veido burbulīšus mīklā, tāpēc mīkla uzrūgst un kļūst gaisīga,
- konditorejā, kur raugus, līdzīgi kā maizes cepšanā, izmanto bulciņu, pīrāgu un citu rauga mīklas izstrādājumu pagatavošanai,
- alus un kvasa ražošanā, kad raugs fermentē graudos esošos cukurus un veido spirtu un ogļskābo gāzi,
- vīna ražošanā, jo raugs pārvērš vīnogu cukuru spirtā,
- sidra ražošanā, kad fermentē ābolu sulu, veidojot alkoholisku dzērienu,
- bioetanola ražošanā, ko izmanto kā degvielas piedevu.
Maizes fermentācijas process rauga ietekmē
Ķērpji satur gan sēņu, gan aļģu daļas un to ķermeni sauc par laponi. Ķērpjiem nav īpašu elpošanas orgānu, arī nav atvārsnītes kā augiem. Tie skābekli uzņem no apkārtējās vides caur visu ķermeņa virsmu, galvenokārt difūzijas veidā. Tas nozīmē, ka skābeklis un citas gāzes tieši no gaisa nonāk ķērpja šūnās un ogļskābā gāze izdalās tieši apkārtējā gaisā.
Tā kā ķērpji visu nepieciešamo vielu uzņem tieši no gaisa, viņi ļoti jutīgi reaģē uz gaisa piesārņojumu. Tāpēc ķērpjus izmanto kā bioindikatorus - organismus pēc kuru augšanas vietas var secināt par gaisa piesārņojumu. Ja gaisā ir daudz piesārņojošu vielu (piemēram, sēra dioksīds, smagie metāli vai citas toksiskas gāzes), tās nonāk ķērpju audos kopā ar gaisu, traucē elpošanas un vielmaiņas procesos, bojā šūnas. Tieši tādēļ piesārņotās vietās ķērpju ir maz, paliek tikai izturīgākās sugas. Savukārt vietās ar tīru gaisu parasti aug daudz dažādu ķērpju sugu.
Tā kā ķērpji visu nepieciešamo vielu uzņem tieši no gaisa, viņi ļoti jutīgi reaģē uz gaisa piesārņojumu. Tāpēc ķērpjus izmanto kā bioindikatorus - organismus pēc kuru augšanas vietas var secināt par gaisa piesārņojumu. Ja gaisā ir daudz piesārņojošu vielu (piemēram, sēra dioksīds, smagie metāli vai citas toksiskas gāzes), tās nonāk ķērpju audos kopā ar gaisu, traucē elpošanas un vielmaiņas procesos, bojā šūnas. Tieši tādēļ piesārņotās vietās ķērpju ir maz, paliek tikai izturīgākās sugas. Savukārt vietās ar tīru gaisu parasti aug daudz dažādu ķērpju sugu.
- Gaiss ir ļoti tīrs, ja uz kokiem ir daudz krūmu ķērpju.
Krūmu ķērpji
- Gaiss ir vidēji piesārņots, ja uz kokiem ir daudz lapu ķērpju.
Lapu ķērpji
- Gaiss ir stipri piesārņots, ja uz kokiem ir tikai krevju ķērpji.
![krevu].jpg](https://r2.cdn.uzdevumi.lv/1d7a7c19-def5-4dd8-abef-009cadd1c613/krevuw300.jpg)
Krevju ķērpji
2. Vienšūņi.
Vienšūņi ir mikroskopiski organismi, kas sastāv tikai no vienas šūnas. Tā kā šie organismi ir ļoti mazi, tiem nav nepieciešami īpaši elpošanas orgāni. Elpošanas process notiek samērā vienkārši:
- skābeklis difūzijas ceļā nonāk šūnā caur šūnas membrānu,
- ogļskābā gāze izdalās ārā caur to pašu virsmu.
3. Baktērijas.
Baktērijas ir ļoti sīki vienšūnas organismi, kas dzīvo gandrīz visur – augsnē, ūdenī, gaisā un pat dzīvos organismos. Baktērijām nav īpašu elpošanas orgānu. Elpošana notiek caur šūnas virsmu un šūnas membrānu. Arī baktērijas, tāpat kā raugu sēnes spēj ražot enerģiju atšķirīgos veidos:
- Aerobām baktērijām ir nepieciešams skābeklis. Tās elpo līdzīgi kā daudzi citi organismi - uzņem skābekli un izdala ogļskābo gāzi.
- Anaerobām baktērijām nav nepieciešams skābeklis. Tās enerģiju iegūst dažādos citos ķīmiskos procesos. Piemēram, pienskābās baktērijas bezskābekļa vidē sāk veidot pienskābi, sadalot pienā esošos cukurus. Tādā veidā cilvēki iegūst krējumu, jogurtu, sieru.
Pienskābās baktērijas, kas anaerobos apstākļos pienu var pārvērst jogurtā