Elpošanas orgānu slimības ir bieži sastopamas, jo elpceļi saskaras ne tikai ar gaisu, bet arī gaisā esošajiem vīrusiem un baktērijām.
1. Saaukstēšanās jeb augšējo elpceļu vīrusu infekcija ir viegla elpceļu slimība, ko visbiežāk izraisa vīrusi. Tie izplatās ar gaisa pilieniem, kad cilvēks klepo, šķauda vai runā. Visbiežāk inficējas atrodoties tuvu slimam cilvēkam, nepietiekami mazgājot rokas. Novājināta organisma imūnsistēma arī ietekmē iespējamību saslimt.
Slimība parasti sākas ar kakla kairinājumu, iesnām, šķaudīšanu, reizēm nelielu drudzi. Slimība ilgst apmēram 5–10 dienas. Ja cilvēks ir saslimis, jāatpūšas, jādzer daudz šķidruma un smagākos gadījumos jākonsultējas ar ārstu.
Slimība parasti sākas ar kakla kairinājumu, iesnām, šķaudīšanu, reizēm nelielu drudzi. Slimība ilgst apmēram 5–10 dienas. Ja cilvēks ir saslimis, jāatpūšas, jādzer daudz šķidruma un smagākos gadījumos jākonsultējas ar ārstu.
Saaukstēšanās simptomi ir iesnas, šķaudīšana, klepus
2. Bronhītu jeb bronhu elpvadu iekaisumu var izraisīt vīrusi, baktērijas vai ilgstoša elpceļu kairināšana (piemēram, smēķēšana). Simptomi ir ilgstošs, nepatīkams klepus, durstošas sāpes krūtīs, straujš slimības sākums ar pēkšņu temperatūras paaugstināšanos, līdz pat 39 - 40°C. Ārstēšana jāveic laicīgi, jo citādi var rasties astma, jākonsultējas ar ģimenes ārstu par piemērotāko ārstēšanas metodi, slimošanas ilgums līdz četrām nedēļām.
3. Tuberkuloze ir infekcijas slimība, kuru izraisa tuberkulozes nūjiņa (Mycobacterium tuberculosis). Lielākoties tuberkuloze skar plaušas. Taču ar asins straumi infekcija var izplatīties pa visu organismu un skart tādus orgānus, kā nieres, mugurkaulu, gūžas kaulus un locītavas, dzimumorgānus, acis, limfmezglus, galvas smadzenes, u.c. Inficēšanās notiek gaisa pilienu ceļā. Tuberkulozi izplata tikai cilvēki, kas jau ir slimi ar plaušu tuberkulozi. Slimais cilvēks klepojot, šķaudot, runājot, apkārtējā vidē ar sīkiem siekalu pilieniņiem izdala tuberkulozes nūjiņas. Simptomi ir klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svara zudums, pastiprināta svīšana naktīs.
Tuberkulozes nūjiņas inficē plaušas
4. Gripa ir akūta infekcijas slimība. Gripa skar galvenokārt elpošanas orgānu sistēmu un ir īpaši bīstama maziem bērniem, cilvēkiem pēc 60 – 65 gadiem un pacientiem, kuriem ir hroniskas slimības un novājināta imunitāte, iespējamo komplikāciju dēļ. Gripu izraisa vīruss. Gripas vīrusam izdala trīs tipus – A, B un C. Iemesls, kāpēc ar gripas vīrusu tik grūti cīnīties, ir tā antigēnu struktūras mainīgā daba. Tas rada grūtības izstrādāt vakcīnu, kas būtu efektīva ilgstošā laika periodā. Katru gadu gripas sezonas nobeigumā tiek izteiktas prognozes un plānoti pasākumi nākošā gada gripas vīrusa tipam. Simptomi ir klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpceļu iekaisums.
5. Angīna ir augšējo elpceļu, visbiežāk aukslēju mandeļu, iekaisums. Ar angīnu vairāk slimo bērni un jaunieši. Slimības ierosinātāji parasti ir strutu veidošanos izraisošas baktērijas - stafilokoki, streptokoki, vīrusi vai patogēnās sēnes. Slimniekam parasti palielinās un kļūst sāpīgas mandeles, uz tām redzami strutaini veidojumi, paaugstinās temperatūra. Pret angīnu neveidojas specifiskā (iegūtā) imunitāte, tāpēc ar šo slimību slimo vairākkārt.
Palielinātas un sāpīgas mandeles var liecināt par angīnu
6. Difterija ir slimība, ko izraisa difterijas nūjiņas (Corynebacterium diphtheriae). Pateicoties vakcinācijai šī slimība, kas senāk varēja nogalināt 30-50% no saslimušajiem bērniem, mūsdienās gandrīz vairs nav sastopama. Difterijai ir vairākas formas, atkarībā no tā, kādi orgāni ir inficēti. Šai infekcijas slimībai ir raksturīga plēvainu aplikumu veidošanās uz gļotādām un ādas. Visbiežāk ar difterijas nūjiņu tiek inficēti elpceļi, retāk - dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda. Mikroorganismiem vairojoties, izdalās toksīni. Pirmajās slimības dienās difterijas toksīna dēļ veidojas gļotādas apsārtums, tūska, šūnu bojāeja un īpašu plēvju veidošanās. Toksīni uzsūcas arī asinīs un izplatās pa visu organismu. Tie toksiski iedarbojas uz sirds muskuli, skar nervu sistēmu, rada nieru un aknu bojājumus. Mūsdienās parasti ar difteriju slimo nevakcinēti cilvēki vai arī cilvēki ar vāju imunitāti.
7. Plaušu karsonis ir smaga plaušu infekcijas slimība, kuru visbiežāk izraisa pneimokoku baktērijas, kas patstāvīgi atrodas uz elpceļu gļotādas. To aktivēšanos veicina saaukstēšanās, pārpūle, traumas, akūtas infekcijas. Slimībai ir raksturīgs klepus, nespēks, apgrūtināta elpošana, paaugstināta temperatūra. Infekcija izraisa gļotu un strutu uzkrāšanos alveolās, tādējādi apgrūtinot gāzu maiņu. Infekcijas perēkļus var saskatīt veicot plaušu rentgenu. Specifiskā (iegūtā) imunitāte neveidojas pret visām baktērijām, kas izraisa plaušu karsoni, tāpēc ar šo slimību var saslimt vairākkārt.
Pneimokoku baktērijas izraisa plaušu karsoni
8. Astma ir ilgstoša elpceļu slimība, kuras laikā bronhi kļūst jutīgi un periodiski sašaurinās. Astmas gadījumā bronhi iekaist, to sieniņas sabiezē, palielinās gļotu daudzums, muskuļi ap bronhiem saraujas. Rezultātā elpceļi sašaurinās, un gaisam kļūst grūtāk izplūst no plaušām. Tas apgrūtina gaisa plūsmu uz plaušām un no tām.
Astma nav infekcijas slimība - ar to nevar “inficēties” no cita cilvēka. Astmas attīstībai liela nozīme ir iedzimtībai (vai ģimenē jau ir astma vai alerģijas), alerģijām, apkārtējās vides ietekmei. Astmas lēkmes parasti pastiprinās noteiktu kairinātāju ietekmē - putekļu, ziedputekšņu, dzīvnieku spalvu, cigarešu dūmu, gaisa piesārņojuma, auksta gaisa, fiziskas slodzes, spēcīgu emociju vai stresa dēļ.
Ja cilvēkam sākas astmas lēkme, tad sāk trūkt elpa, ir sēcoša vai svilpjoša elpošana, klepus, spiediena sajūta krūtīs. Astma parasti nav pilnībā izārstējama, taču to var veiksmīgi kontrolēt. Daudzi cilvēki ar astmu dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un nodarbojas ar sportu.
Ja cilvēkam sākas astmas lēkme, tad sāk trūkt elpa, ir sēcoša vai svilpjoša elpošana, klepus, spiediena sajūta krūtīs. Astma parasti nav pilnībā izārstējama, taču to var veiksmīgi kontrolēt. Daudzi cilvēki ar astmu dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un nodarbojas ar sportu.
Astmas lēkmes laikā cilvēkam ir apgrūtināta elpošana
Svarīgi!
Ja cilvēks ir saslimis ar elpošanas orgānu slimībām, tad jāatceras, ka vairums no tām izplatās pa gaisu - kā pilienu infekcija, tāpēc šķaudīšanas un klepošanas laikā ir jālieto salvetes. Kā arī nav vēlams apmeklēt sabiedriskas vietas, lai neinficētu līdzcilvēkus.
Kā nesaslimt ar elpošanas orgānu sistēmas slimībām?
- Regulāri mazgāt rokas.
- Vēdināt telpas.
- Stiprināt imunitāti ēdot veselīgu uzturu, pietiekami kustoties un izguļoties.
- Nesmēķēt.
- Izvairīties no gaisa piesārņojuma.
- Savlaicīgi ārstēt saaukstēšanos, lai nepāriet bronhītā vai plaušu karsonī.
- Izvairīties no ilgstoša kontakta ar slimu cilvēku.
- Bērnībā veicot vakcināciju pret tuberkulozi, difteriju. Vakcinēties ar ikgadējo gripas vakcīnu.
Kādi speciālisti palīdz ar elpošanas orgānu sistēmas slimībām?
| Ārsts | Specialitāte | Kad meklēt ārsta palīdzību? |
| Ģimenes ārsts | Vispārējā veselības aprūpe, sākotnēja diagnostika | Ja ir klepus, iesnas, drudzis, sāpes kaklā vai citi pirmie saslimšanas simptomi |
| Pulmonologs | Plaušu un elpošanas sistēmas slimības | Ja ir ilgstošs klepus, elpas trūkums, astma, pneimonija vai citas plaušu problēmas |
| Bērnu pneimonologs | Elpošanas slimības bērniem | Ja bērnam ir astma, bieži bronhīti vai ilgstošas elpošanas problēmas |
| Otorinolaringologs (LOR) | Deguna, rīkles un balsenes slimības | Ja ir biežas iesnas, deguna blakusdobumu iekaisums, balss aizsmakums vai kakla sāpes |
| Alergologs | Alerģiju diagnostika un ārstēšana | Ja ir aizdomas par alerģiju (piemēram, ziedputekšņu, putekļu), kas izraisa elpošanas grūtības |
| Infektologs | Infekcijas slimības | Ja diagnosticēta tuberkuloze, difterija vai cita nopietna infekcijas slimība |