Pieaudzis cilvēks miera stāvoklī parasti vienā ieelpā ieelpo aptuveni 0,5 litrus (500 cm³) gaisa. Ieelpotā gaisa tilpumu sauc par elpas tilpumu. Vieglu kustību laikā elpas tilpums palielinās līdz 1,5 - 2 litriem gaisa, bet intensīvas slodzes laikā pieaug līdz 3 - 4 litriem.
Plaušas spēj uzņemt noteiktu gaisa daudzumu. Tomēr pat pēc visdziļākās izelpas plaušās vienmēr paliek neliels gaisa daudzums – tās nekad pilnībā nesaplok. Viens no cilvēka veselības rādītājiem ir plaušu dzīvības tilpums jeb plaušu vitālā kapacitāte.
Plaušu dzīvības tilpums ir gaisa daudzums, ko cilvēks spēj izelpot pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu dzīvības tilpumu mēra ar mērierīci, ko sauc par spirometru
Jo lielāks ir cilvēka plaušu dzīvības tilpums, jo vairāk skābekļa organisms spēj uzņemt vienā elpas ciklā. Tas nozīmē:
Jo lielāks ir cilvēka plaušu dzīvības tilpums, jo vairāk skābekļa organisms spēj uzņemt vienā elpas ciklā. Tas nozīmē:
- efektīvāku skābekļa piegādi šūnām,
- lielāku izturību fiziskas slodzes laikā,
- mazāku nogurumu.
Ja plaušu tilpums ir mazs, organisms ātrāk izjūt skābekļa trūkumu, un cilvēks ātrāk nogurst.
Plaušu dzīvības tilpumu un arī plaušu darbību var uzlabot, jo elpošanas muskuļus (diafragmu, starpribu muskuļus) var trenēt. Lai palielinātu plaušu dzīvības tilpumu:
Plaušu dzīvības tilpumu un arī plaušu darbību var uzlabot, jo elpošanas muskuļus (diafragmu, starpribu muskuļus) var trenēt. Lai palielinātu plaušu dzīvības tilpumu:
- regulāri jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm - sportošana, piemēram, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, slēpošana, trenē elpošanas muskuļus un uzlabo plaušu darbību. Īpaši labvēlīga plaušām ir izturības slodze.
- elpošanas vingrinājumi - dziļās elpošanas vingrinājumi palielina plaušu elastību un spēju uzņemt vairāk gaisa.
- tīrs gaiss - regulāra uzturēšanās svaigā gaisā uzlabo elpošanas sistēmas darbību.
- pareiza stāja - saliekta mugura saspiež krūškurvi un ierobežo plaušu izplešanos. Taisna stāja ļauj plaušām pilnvērtīgi darboties.
Plaušu veselību ietekmējošie faktori
Plaušu dzīvības tilpumu samazina dažādi faktori, ar ko saskaramies ikdienā - smēķēšana un pasīvā smēķēšana, gaisa piesārņojums (putekļi, izplūdes gāzes, gaistošas kaitīgas ķīmiskās vielas), mazkustīgs dzīvesveids, elpošanas orgānu sistēmas slimības.
Ja plaušu dzīvības tilpums samazinās, organisms uzņem mazāk skābekļa. Tas var izraisīt:
Ja plaušu dzīvības tilpums samazinās, organisms uzņem mazāk skābekļa. Tas var izraisīt:
- ātrāku nogurumu,
- elpas trūkumu fiziskas slodzes laikā,
- koncentrēšanās grūtības,
- biežākas galvassāpes,
- samazinātu fizisko izturību.
Smēķēšana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas bojā elpošanas orgānu sistēmu. Cigarešu dūmos ir tūkstošiem ķīmisku vielu, no kurām daudzas ir kaitīgas un pat indīgas. Ieelpojot dūmus, šīs vielas nonāk elpceļos un plaušās, bet vēlāk arī asinīs un izplatās pa visu organismu. Smēķēšana ietekmē ne tikai plaušas, bet visu elpošanas sistēmu - no deguna līdz alveolām.
- Deguna gļotāda parasti attīra un mitrina ieelpoto gaisu, bet cigarešu dūmi kairina gļotādu un bojā tās aizsargmehānismus. Samazinās skropstiņepitēlija darbība, gļotas kļūst biezākas un elpceļi biežāk iekaist. Rezultātā cilvēks biežāk slimo ar iesnām, kakla iekaisumiem un bronhītu.
- Bronhi ir elpceļi, kas nogādā gaisu plaušās. Smēķēšana izraisa bronhu sieniņu kairinājumu un iekaisumu. Laika gaitā sabiezē bronhu sienas, palielinās gļotu daudzums, sašaurinās elpceļi. Tas apgrūtina elpošanu un izraisa klepu. Hronisks bronhu iekaisums var attīstīties par hronisku bronhītu.
- Alveolas ir vieta, kur notiek gāzu apmaiņa. Tās ir ļoti smalkas un elastīgas struktūras. Smēķēšana bojā alveolu sieniņas, samazina to elastību, samazina virsmu, kur notiek gāzu apmaiņa. Rezultātā organisms uzņem mazāk skābekļa. Ilgstoši smēķējot alveolas zaudē spēju normāli darboties.
- Cigarešu dūmos esošā oglekļa monoksīda gāze (tvana gāze) saistās ar hemoglobīnu asinīs. Tas nozīmē, ka hemoglobīns vairs nevar piesaistīt pietiekami daudz skābekļa. Tādēļ samazinās skābekļa piegāde šūnām, cilvēks ātrāk nogurst, palielinās slodze sirdij.
- Smēķēšana pavājina organisma aizsargspējas. Elpceļi kļūst uzņēmīgāki pret infekcijām. Smēķētāji biežāk slimo ar plaušu iekaisumiem, bronhītu, gripu un citām elpceļu slimībām.
Nesmēķējoša un smēķējoša cilvēka plaušas
Ilgstoša smēķēšana var izraisīt plaušu vēzi, sirds un asinsvadu slimības. Tā kā skābekļa trūkums ietekmē visu organismu, cieš arī smadzenes, muskuļi un citi orgāni. Smēķēšanas dēļ plaušu elastība samazinās. Alveolu bojājumu dēļ samazinās plaušu virsma, kur notiek gāzu apmaiņa. Tādējādi samazinās plaušu dzīvības tilpums, elpošana kļūst sekla, rodas elpas trūkums.
Smēķēšanas ietekme uz veselību
Arī elektroniskās cigaretes (e-cigaretes, veipi) ietekmē elpošanas orgānu sistēmas veselību. Tās ir ierīces, kas uzkarsē šķidrumu un pārvērš to aerosolā (tvaikā), ko cilvēks ieelpo. Šis šķidrums parasti satur nikotīnu, aromatizētājus un citas ķīmiskas vielas. Ieelpojot ķīmiskos tvaikus, plaušās nonāk nikotīns (atkarību izraisošā viela), ultrasīkas daļiņas, kas var dziļi iekļūt alveolās, ķīmiskas vielas un aromatizētāji, dažkārt arī smagie metāli no ierīces sildelementiem.
Arī elektroniskās cigaretes (e-cigaretes, veipi) ietekmē elpošanas orgānu sistēmas veselību. Tās ir ierīces, kas uzkarsē šķidrumu un pārvērš to aerosolā (tvaikā), ko cilvēks ieelpo. Šis šķidrums parasti satur nikotīnu, aromatizētājus un citas ķīmiskas vielas. Ieelpojot ķīmiskos tvaikus, plaušās nonāk nikotīns (atkarību izraisošā viela), ultrasīkas daļiņas, kas var dziļi iekļūt alveolās, ķīmiskas vielas un aromatizētāji, dažkārt arī smagie metāli no ierīces sildelementiem.
Elektronisko cigarešu aerosoli kairina bronhus un var izraisīt klepu, elpas trūkumu, diskomfortu krūškurvī, bronhu iekaisumu. Dažiem cilvēkiem var pasliktināties astmas simptomi. Plaušu alveolas ir ļoti jutīgas struktūras. Pētījumi rāda, ka e-cigarešu lietošana var izraisīt iekaisumu plaušu audos, samazināt alveolu elastību, traucēt normālu gāzu apmaiņu.
Elektroniskās cigaretes arī bojā elpošanas orgānu sistēmu