Zīdītāju ķermeņa segu veido segaudu orgānu sistēma, kas veidota no ādas un gļotādas. Tās sedz organisma virsmu, orgānus un dobumus. Pie segaudu orgānu sistēmas pieder arī ādas veidojumi – nagi, mati, spalvas, zvīņas un ragi.
Āda ir zīdītāju ārējais audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
Cilvēkam āda ir vislielākais orgāns (pēc laukuma platības). Tai ir vairākas funkcijas:
- atdalīt organismu no ārējās vides,
- pasargāt organismu no apkārtējās vides negatīvās iedarbības,
- nodrošināt vielu uzņemšanu un izvadīšanu,
- nodrošināt nemainīgu organisma temperatūru,
- uztvert apkārtējās vides kairinājumus,
- veidot D vitamīnu Saules ietekmē.
Cilvēka ādā izšķir trīs slāņus - virsādu jeb epidermu, pamatādu jeb dermu un zemādu.
Cilvēka ādas trīs slāņi - virsāda, pamatāda un zemāda
Epiderma jeb virsāda ir ārējais ādas slānis, kas veidots no daudzām epitēlijšūnu kārtām (daudzkārtainais epitēlijs). Virsādas ārējo slāni veido vairākas kārtas nedzīvu zvīņveida šūnu, kas atlobās no ādas. Vidējais epidermas slānis sastāv no šūnām, kas ir cieši saspiestas kopā. Šīs šūnas, spiežoties uz augšu, šūnu dalīšanās rezultātā apakšējā slānī, tiek atrautas no barības avota - asinsvadiem, tādējādi atmirstot un kļūstot par ārējo slāni.
Apakšējo slāni veido šūnas, kas aktīvi dalās, spiežoties uz augšu.
Cilvēkiem visbiezākā epiderma atrodama uz plaukstām un pēdām, bet visplānākā - uz acu plakstiņiem.
Epidermas slāņi
Epidermas apakšējā slānī atrodas šūnas - melanocīti, kas veido pigmentu melanīnu. Tas nosaka ādas krāsu. Jo vairāk tiek izdalīts melanīns, jo cilvēkam ir tumšāka āda. Daļai cilvēku melanīns tiek veidots ļoti daudz visu laiku, tādējādi āda ir tumša. Cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu, uzturoties saulē, arī āda kļūst tumšāka, jo pastiprināti sintezējas melanīns. Tā ir organisma aizsargreakcija pret Saules UV starojumu - tumšākai ādai UV starojums mazāk kaitē. To sauc par iedegumu.
Ādas krāsu un toni nosaka melanīna daudzums ādā
Derma jeb pamatāda pamatā ir veidota no saistaudiem. Pamatāda sastāv no daudz asinsvadiem, nerviem, receptoriem, matiņiem, tauku un sviedru dziedzeriem. Derma veic vairākas funkcijas:
- aizsardzību,
- termoregulāciju,
- vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu,
- jušanu un
- rezerves vielu uzkrāšanu.
Ādas uzbūve
Sviedru dziedzeri cilvēka ādā ir izvietotie nevienmērīgi. Padusēs, cirkšņos sviedru dziedzeri ir biežāk un vairāk ādā, kā piemēram, plaukstu virspusēs. Organisma darbības rezultātā rodas vielas, kuras nepieciešams izvadīt no organisma, piemēram, sāļus. Sviedru dziedzeri, kas ir kā neliels kamoliņš, aptver kapilāri (vismazākie asinsvadi), caur kuriem sviedru dziedzerī iekļūst ūdens un sāļi. Cilvēki ar sviedru palīdzību izvada sāļus caur sviedru dziedzeriem uz ādas virsmas. Šis process nodrošina arī termoregulāciju - organisma iekšējās temperatūras uzturēšanu noteiktā līmenī.
Sviedri ir ūdens šķīdums, kurā ir:
- ūdens (apm. 98–99%),
- sāļi,
- vielmaiņas galaprodukti – pienskābe, urīnviela, amonjaks,
- mazliet organisko vielu – taukskābes, aminoskābes, olbaltumvielas.
Tauku dziedzeri parasti atrodas blakus matu folikuliem un izvada sekrētu (taukvielu maisījumu), kas pārklāj ādas un matu virsmu ar plānu kārtiņu. Arī tauku dziedzeri uz ķermeņa ir izvietoti nevienmērīgi. Piemēram, uz sejas, galvas matainās daļas, muguras un krūškurvja tauku dziedzeru ir daudz, bet uz pēdām un elkoņiem, to nav. Tauku dziedzeru galvenā funkcija ir mitrināt ādu un pasargāt to no apkārtējās vides.
Tauku dziedzeru darbību daļēji regulē dzimumhormoni, tāpēc pusaudžiem, sākoties pubertātei, tauku dziedzeri kļūst aktīvāki, pastiprināti izdalot sekrētu. Pārmērīga tauku dziedzeru aktivitāte izraisa dažādas ādas slimības.
Asinsvadi ādā nodrošina gan ķermeņa termoregulāciju, gan piegādā ādas šūnām barības vielas. Ja ķermeņa temperatūra palielinās, asinsvadi paplašinās, āda kļūst sārtāka un pieaug ķermeņa siltumatdeve apkārtējai videi. Ja temperatūra ķermenī pazeminās, kapilāri sašaurinās un arī siltumatdeve samazinās.
Receptori ir šūnas, kas atrodas gan epidermā, gan dermā. Tās uztver dažādus kairinājumus, nervi, kas ir savienoti ar receptoriem, kairinājumu informāciju nogādā līdz smadzenēm. Ādā ir pieskāriena, sāpju, temperatūras, spiediena, stiepšanas, matu kustības receptori.
Termoreceptori reaģē uz temperatūras maiņu, pieskāriena receptori uztver vieglu pieskārienu, tekstūru. Citi receptori reaģē uz spēcīgu spiedienu, ādas stiepšanos vai vibrāciju, uztver pēcīgāku pieskārienu, ādas deformāciju, izstiepumu. Sāpju receptori uztver audu bojājumu, kairinājumu, iekaisumu.
Receptoru daudzveidība
Zemāda ir veidota no tauku šūnām. Zemādas funkcija ir pasargāt organismu un nodrošināt termoregulāciju. Tauki kalpo arī kā rezerves barības vielas gadījumā, ja tās ir nepieciešamas organismam. Labi attīstīts zemādas slānis ir uz vēdera, bet zemādas nav uz acu plakstiņiem.