Katrs organisms ir norobežots no apkārtējās vides ar ārējo apvalku jeb ķermeņa segu. Tā:
  • aizsargā organismu no ārējās vides ietekmes,
  • nodrošina organisma veselumu un
  • palīdz pielāgoties dzīves apstākļiem.
 
Screenshot 2026-10-28 121601.png
Organismu segu daudzveidība
 
Dažādām dzīvo organismu grupām ķermeņa sega ir atšķirīga. Vienšūnas organismi ir veidoti no vienas šūnas, ko sedz šūnapvalks. Sēnēm (gan vienšūnas, gan daudzšūnu) šūnapvalks veidots no hitīna, aļģēm no celulozes. Baktērijām papildus šūnapvalkam ir arī kapsula, kas tās labāk pasargā no ārējās vides ietekmes.
Vienšūņiem, piemēram, amēbām, organismu sedz tikai plazmatiskā membrāna, tām šūnapvalka nav.
 
Screenshot 2026-10-28 121813.png
Baktēriju šūnu sedz gan gļotu kapsula, gan šūnapvalks un plazmatiskā membrāna
 
Screenshot 2026-10-28 121828.png
Visiem protistiem ir plazmatiskā membrāna, aļģēm ir arī šūnapvalks
 
Daļai sēņu augot augļķermenis ir ietīts plīvurā, kas pasargā mazo sēni augšanas laikā. Pēc tam plīvurs pārplīst un tā atliekas var saskatīt uz pieaugušām sēnēm - mušmires baltie punkti un "svārciņi".
Sēņu valstij piederošie ķērpji ir aizsargāti ar mizu - augšējo un apakšējo, ko veido sēņu hitīna pavedieni.
 
Screenshot 2026-10-28 121838.png
 
Augu valstī piederošajiem organismiem izšķir divu veidu organismu segu - epidermu un mizu. Lakstaugiem (sporaugiem - sūnām, kosām, staipekņiem, papardēm, un lielai daļai segsēkļu) ir epiderma - plānāka segaudu kārta. Kokiem un krūmiem (kailsēkļiem, daļai segsēkļu) attīstās miza - biežaka segaudu un citu audu kārta.
 
Screenshot 2026-10-28 121911.png
Epiderma un miza ir augu ķermeņu sega
 
Visdaudzveidīgākās ķermeņa segas ir sastopamas dzīvnieku valstī. Visiem mugurkaulniekiem ir āda, tomēr tās uzbūve atšķiras dažādām organismu grupām. Zīdītāju ādu klāj mati, bet putniem - spalvas. Gan rāpuļiem, gan zivīm ādu klāj zvīņas. Abiniekiem āda ir kaila, tomēr tajā ir ļoti daudz dziedzeru, kas nodrošina nepieciešamās funkcijas izdzīvošanai. Bezmugurkaulniekiem - posmkājiem (kukaiņiem, zirnekļveidīgajiem, vēžveidīgajiem, daudzkājiem) un gliemjiem ir čaulas. Tomēr posmkāju čaulu veido hitīns, bet gliemjiem - kaļķis. Tārpiem (posmtārpiem, veltņtārpiem, plakantārpiem) organismu sedz epiderma un kutikula, kas pasargā to iekšējo uzbūvi.
 
Screenshot 2026-10-28 121931.png
Dzīvnieku valstī ir daudzveidīgas ķermeņa segas