Cilvēka ādu vietām klāj arī pārveidojumi - mati un nagi.
Mati sastāv no pārveidotām epitēlijšūnām. Dermā atrodas matu folikuli. Tie ir ādas cauruļveida maisiņveida veidojumi, kuros ietilpst saistaudi, asinsvadi un tauku dziedzeris. Tauku dziedzeris nodrošina matiņa uzturu un eļļošanu. No folikula izejošais mats atrodas virs ādas.
Matu saknēs ir nervu gali, kas ļauj sajust pat vieglu pieskārienu vai gaisa kustību (piemēram, kukaiņa nolaišanos uz ādas). Mati galvenokārt sastāv no olbaltumvielas keratīna. Augot, šūnas virzās uz augšu, pildās ar keratīnu, zaudē kodolus un mirst, veidojot matiņa redzamo nedzīvo daļu.
Mata uzbūve
Atkarībā no folikula formas, cilvēkiem veidojas taisni, viļņaini vai sprogaini mati.
Matu formu ietekmē folikula forma
Cilvēkiem ir trīs veidu mati:
- garie - galvas, bārdas, cirkšņu un padušu mati,
- īsie - skropstas, uzacis, un
- pūku mati, kas sedz pārējo ķermeni.
Matu vidējais augšanas ātrums ir 1 cm mēnesī, bet matu dzīves ilgums vidēji ir 2 līdz 6 gadi. Matu krāsu, tāpat kā ādas krāsu, nosaka pigments melanīns. Matiem ir svarīgas funkcijas:
- Galvas mati aizsargā ādu no ultravioletā starojuma, mehāniskiem bojājumiem un palīdz samazināt siltuma zudumu caur galvas ādu.
- Skropstas un uzacis aizsargā acis no putekļiem, sviedriem un citiem svešķermeņiem.
- Deguna un ausu matiņi palīdz filtrēt putekļus un mikrodaļiņas, novēršot to iekļūšanu dziļāk elpceļos vai dzirdes kanālā.
- Ķermeņa apmatojums palīdz samazināt ķermeņa siltuma zudumus.
Nagi arī sastāv no pārveidotām epidermas šūnām. Tie atrodas roku un kāju pirkstu galos, pasargā tos no ievainojumiem, uzlabo pirkstu jutīgumu un palīdz satvert sīkus priekšmetus. Nagu redzamā daļa ir naga plātnīte, kas balstās uz naga gultni, bet zem ādas atrodas naga sakne, kur veidojas jaunas šūnas.
Ar ārvidi saistītos orgānus klāj gļotāda, kas izdala gļotas, lai pasargātu organismu no mehāniskas un ķīmiskas iedarbības, slimību ierosinātājiem. Gļotāda veidota no viena vai vairākiem epitēlija šūnu slāņiem, tai skaitā dziedzerepitēlija, un saistaudiem. Gļotāda atrodas elpceļos, gremošanas traktā, dzimumceļos, urīnizvadkanālā.
Gremošanas orgānos gļotāda veicina vielu uzsūkšanos (palielina virsmu), izdala vielas, kas šķeļ barību, piedalās barības pārvietošanā, pasargā no nevēlamiem mikroorganismiem.
Cilvēka resnās zarnas bārkstiņu gļotāda
Elpceļu gļotādu klāj daudzkārtains cilindrisks skropstiņepitēlijs ar gļotu dziedzeriem, kas izdala gļotas. Zem epitēlija atrodas gļotādas saistaudi ar asinsvadiem un imunitātes šūnām, kas nodrošina gļotādas sasilšanu un aizsardzību pret slimību ierosinātājiem. Skropstiņas, kustoties, palīdz aizvadīt gļotās aizturētās putekļu daļiņas un mikroorganismus uz rīkles pusi, kur tie var tikt izklepoti vai norīti. Elpceļu gļotāda mitrina, palīdz uztvert smaržas, aiztur sīkus putekļus vai citas daļiņas.
Deguna daudzkārtains skropstiņepitēlijs ar skrosptiņām
Acu gļotāda (pārklāj plakstiņu iekšpusi un acs baltumu, bet ne radzeni) mitrina acis, samazinot berzi acu kustību laikā.