Āda ir vispārējs organisma veselības rādītājs. Ādas veselību ietekmē gan ārējās, gan iekšējās vides faktori.
- Ārējās vides faktori ir dažādas ādas slimības, ādas bojājumi (apdegumi, apsaldējumi, brūces), kā arī apģērbs, kurš saskaras ar ādu.
- Iekšējās vides faktori ir uzturs, alerģijas, vispārējais veselības stāvoklis.
Tā kā āda ir organisma ārējais apvalks, kas aizsargā to no apkārtējās vides ietekmes, ir svarīgi rūpēties par ādas veselību, lai tā spētu veikt visas nepieciešamās funkcijas.
Higiēna
Ādas tīrība ir svarīgs priekšnosacījums organisma veselības uzturēšanā.
|
Tīra, kopta āda
|
Netīra, nepietiekami kopta āda
|
|
|---|---|---|
 |
 |
|
|
Baktēriju vairošanās
|
Regulāri tiek aizvākti liekie netīrumi, sviedri un tauku sekrēts. Samazinās apstākļi, lai vairotos nevēlami mikroorganismu - baktērijas, sēnītes, vienšūņi, ērcītes.
|
Uzkrājas sviedri, tauku sekrēts un netīrumi, kas var veicināt mikroorganismu (baktēriju, sēnīšu, vienšūņu, ērcīšu) vairošanos.
|
|
Iekaisuma veidošanās
|
Vesela ādas aizsargbarjera palīdz pasargāt organismu no slimību ierosinātājiem un mazina iekaisuma risku.
|
Aizsērējuši matu folikuli ar taukusekrētu, mikroorganismu pārmērīga vairošanās un ādas kairinājums var veicināt iekaisuma veidošanos.
|
|
Ādas sausums
|
Saudzīga kopšana un mitrinošu līdzekļu lietošana palīdz saglabāt ādas mitrumu un aizsargbarjeru.
|
Nepietiekama kopšana un ādas aizsargbarjeras bojājumi var veicināt ādas sausumu un kairinājumu.
|
|
Ādas aizsargbarjera
|
Vesela ādas virskārta palīdz aizsargāt organismu no mikroorganismiem, ķīmiskām vielām un pārmērīga ūdens zuduma.
|
Ja āda ir iekaisusi, kairināta vai bojāta, tās aizsargbarjeras funkcija var pavājināties.
|
Lai nodrošinātu ādas veselīgu darbību, par to ir jārūpējas. Pamatprincipi ādas higiēnas ievērošanā ir:
- Regulāri mazgā ādu, īpaši rokas, seju, paduses un citas vietas, kur uzkrājas sviedri un netīrumi. Tas palīdz aizvākt mikroorganismus un ķermeņa izdalījumus - sviedrus, tauku sekrētu.
- Izmanto ādai piemērotus, saudzīgus mazgāšanas līdzekļus. Pārāk karsts ūdens un agresīvi mazgāšanas līdzekļi var bojāt ādas aizsargbarjeru un veicināt ādas sausumu.
- Pēc mazgāšanās nosusini ādu, īpaši ādas krokās un starp pirkstiem. Ilgstošs mitrums veicina ādas kairinājumu un sēnīšu vairošanos.
- Ja āda ir sausa, lieto mitrinošu krēmu. Tas palīdz saglabāt mitrumu ādā un stiprina tās aizsargbarjeru.
- Nespied un nekasi pūtītes vai kreveles, jo tas var bojāt ādu, veicināt iekaisumu un palielināt infekciju risku.
Ādas krēma lietošana pēc ādas mazgāšanas paātrina ādas aizsargbarjeras atjaunošanos
Ādas higiēnā ir jāievēro arī personīgās higiēnas piederumu individuāla lietošana! Nedalies ar citiem ar:
- matu ķemmi,
- dvieļiem,
- skuvekļiem,
- nagu šķērītēm,
- apaviem.
Uz šiem priekšmetiem var būt gan baktērijas, gan ādas sēnītes, gan dažādi parazīti, kas var tikt nodoti no viena cilvēka otram. Tāpat atceries, ka šie priekšmeti ir regulāri jātīra un jāmazgā, lai lietojot pat individuāli, tie nevarētu radīt riskus ādas veselībai!
Uzturs
Olbaltumvielas ir organisma, tai skaitā ādas, pamatuzbūves vienība. Tas nozīmē, ka veselīgas ādas uzturēšanā, liela ietekme ir uzturam, kas ir bagātīgs ar olbaltumvielām. Tās nepieciešamas ādas šūnu veidošanai un atjaunošanai.
Arī vitamīni un minerālvielas ietekmē ādas veselību, piemēram,
- C vitamīns nepieciešams kolagēna veidošanai,
- A vitamīns piedalās ādas šūnu attīstībā,
- E vitamīns aizsargā šūnas no ķīmiskiem bojājumiem,
- cinks piedalās šūnu dalīšanās un brūču dzīšanas procesos.
Tādēļ ēdot dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus un olbaltumvielām bagātus produktus tiks nodrošinātas ādas veselībai nepieciešamās uzturvielas.
Ēdiens, ko uzņemam, var ietekmēt ādas veselību arī negatīvi. Ēdot nesabalansētu ēdienu, kas satur daudz cukuru, var paaugstināt insulīna līmeni asinīs (insulīns regulē cukura līmeni asinīs, lai tas būtu normas robežās) un ietekmēt šī hormona darbību, tādējādi pastiprinot arī ādas tauku dziedzeru aktivitāti un pūtīšu veidošanos.
Arī uzturs, kurā ir daļa tauku (piesātinās taukskābes), kas lielā daudzumā sastopami sviestā, treknā gaļā, desās, sierā un dažos konditorejas izstrādājumos, var būt saistīti ar lielāku aknes attīstības risku.
Tauki var ietekmēt ādas veselību gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi
Ūdens organismā ir nepieciešams šūnu, tai skaitā ādas šūnu, normālai darbībai, vielmaiņas procesiem un organisma temperatūras regulēšanai:
- Ūdens palīdz uzturēt ādas elastību un normālu mitruma līdzsvaru. Ja organismā trūkst ūdens, var samazināties ādas mitrināšana un parādīties sausuma pazīmes, ādā var rasties mikroplaisas, kas palielina riskus mikroorganismiem iekļūt organismā, veidoties iekaisuma procesam.
- Ūdens piedalās arī termoregulācijā, jo sviedri, iztvaikojot no ādas virsmas, palīdz atdzesēt ķermeni un uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru. Ja organismā trūkst ūdens, sviedri izdalās mazāk, tādējādi ietekmējot ķermeņa temperatūras regulāciju.
- Tas nepieciešams arī ādas audu atjaunošanai - tā kā ādas šūnas nepārtraukti dalās, un veidojas jaunas, ūdens ir būtiska sastāvdaļa šo šūnu veidošanās procesā.
Apģērbs
Lai arī ikdienā ir dzirdams teiciens "āda elpo", cilvēku āda nav elpošanas orgāns, caur kuru uzņem skābekli vai izvada ogļskābo gāzi. To dara plaušas. Tomēr šis teiciens ir saistīts ar procesiem, kas notiek ādā - vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu. Ja cilvēks valkā piemērotu apģērbu (kas arī "elpo"), tad ādai ir vieglāk veikt gan vielmaiņas galaproduktu izvadīšanas funkciju, gan termoregulāciju, gan uzturēt ādas mehānisko aizsargbarjeru.
Atkarībā no apstākļiem, apģērba audumam ir jāspēj:
- laist cauri gaisu, lai starp ādu un apģērbu neveidotos pārlieku karsta un mitra vide,
- uzsūkt vai aizvadīt sviedrus, saglabājos sausu ādas virsmu,
- veicināt siltumatdevi, lai organisms nepārkarstu (karstā laikā),
- uzturēt siltumu, lai organisms neatdzistu (aukstā laikā).
Piemēram, kokvilnas un lina audumi parasti labi uzsūc mitrumu un ir piemēroti ikdienas apģērbam, savukārt sporta apģērbā bieži izmanto īpašus sintētiskos audumus, kas aizvada sviedrus no ādas.
Rūpes par apģērba tīrību un kvalitāti ir arī rūpes par ādas veselību
Pamatprincipi, kas jāievēro apģērba izvēlē, ir:
- Izvēlies tīru un laikapstākļiem piemērotu apģērbu! Tas palīdz uzturēt ādas komfortu un samazina netīrumu un mikroorganismu uzkrāšanos.
-
Dod priekšroku materiāliem, kas nodrošina gaisa maiņu, piemēram, kokvilnai, tādējādi samazinot iekaisumu veidošanos.
- Pēc fiziskā aktivitātēm obligāti nomaini sasvīdušo apģērbu, jo ilgstošs mitrums un sveidri var veicināt ādas kairinājumu, kā arī rada nepatīkamu aromātu sev un apkārtējiem!
- Aukstā laikā piedomā pie silta apģērba, kas pasargā ādu no aukstuma, vēja un pārmēriga mitruma zuduma, lai neveidojas sausa āda (piemēram, cimdi rokās, cepuri - siltumzudumu mazināšanai).
- Karstā un saulainā laikā izvēlies vieglu, bet ādu nosedzošu apģērbu. Tas palīdz pasargāt ādu no ultravioletā starojuma un palīdz organismam atdzesēties.
Cimdi pasargā roku ādu no aukstuma un ādas sausināšanās
Sauļošanās
Sauļošanās ir saistīta ar ultravioletā (UV) starojuma uzņemšanu no Saules. Starojums izraisa pastiprinātu melanīna veidošanos, arī pārveidošanos, izraisot ķermeņa ādas krāsas izmaiņas, ko saucam par iedegumu.
Sauļošanās var izraistīt nopietnas veselības problēmas, jo UV starojuma ietekmē tiek bojāta āda - tā kļūst sausāka un samazinās elastība, tādējādi veidojoties grumbām un ādai priekšlaicīgi novecojot. Ilgstošs UV starojums var būt viens no iemesliem ādas vēža attīstībai. UV starojumu cilvēks uztver gan no Saules, gan arī mākslīgi - no UV lampām (piemēram, solārijos).
Ilgstoša uzturēšanās Saulē, neizmantojot aizsarkrēmu, izraisa apdegumus
Ir svarīgi ievērot ieteikumus par sauļošanos no veselības organizācijām:
- Izvairies no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros, īpaši laikā, kad saule ir visintensīvākā (aptuveni no plkst. 10.00 līdz 16.00)!
-
Lieto saules aizsargkrēmu ar SPF 30 vai augstāku. Tas palīdz aizsargāt ādu no apdegumiem, gan starojuma. Aizsargkrēma slāni jāatjauno ik pēc divām stundām! Ja esi bijis peldēties, intensīvi svīdis vai noslaucījies ar dvieli, arī jāatjauno krēma slānis.
- Arī ēnainās vasaras dienās UV starojums ir augstā līmenī, tādēļ dodoties ārā no mājas, būtu jālieto aizsargkrēmu!
- Valkā cepuri un saulesbrilles, lai pasargātu acis un galvu. Tāpat nosedz arī ādu ar apģērbu (vieglu un gaisu caurlaidīgu), lai mazinātu UV starojuma iedarbību uz ādu.
Solārijs ir vieta, kur var iegūt mākslīgo iedegumu ar UV starojuma palīdzību. Solāriju drīkst apmeklēt tikai pieaugušas personas, tomēr, veselības organizācijas rekomendē neizmantot šādu pakalpojumu!
Zinātnieki ir pierādījuši saistību starp solāriju apmeklējumu un paaugstinātu ādas vēža veidošanos