3. Doplera efekts

Doplera efektu attiecībā uz skaņu var dzirdēt.  

 

 

Ja virzienā uz novērotāju \(B\) ātri kustas skaņas avots (ar ieslēgtu skaņas signālu), skaņas tonis ir jūtami augstāks (frekvence palielinās, viļņa garums samazinās) nekā, atrodoties tieši blakus novērotājam. 

Kad skaņas avots, pabraucis garām novērotājam \(A\), sāk attālināties, skaņas tonis strauji pazeminās (frekvence samazinās, viļņa garums palielinās).

 

Doplera efektu attiecībā uz gaismu var redzēt. Astronomijā izšķir gaismas sarkano nobīdi un violeto (zilo) nobīdi.

Ja gaismas avots attālinās no novērotāja, elementu spektra līnijas novirzās uz sarkano galu (frekvence samazinās, viļņa garums palielinās).

Objektam tuvojoties, viļņa garums samazinās (frekvence palielinās), un elementu spektra līnijas novirzās uz violeto galu.

 

 

Jo ātrāk debess objekts attālinās, jo lielāka ir spektrāllīniju sarkanā nobīde. Līniju nobīde ļauj aprēķināt debess objekta (piemēram, galaktikas) radiālo ātrumu.

 

 

$v=\frac{\mathrm{\Delta }\mathrm{\lambda }}{{\mathrm{\lambda }}_0}\cdot c$, kur

\(v\) — objekta radiālais ātrums,

\(c\) — gaismas ātrums,

$\mathrm{\lambda }$ — kustībā esoša objekta viļņa garums,

${\mathrm{\lambda }}_0$ — objekta viļņa garums miera stāvoklī.