Elektromagnētiskie viļņi ir šķērsviļņi, kas:
1. Atstarojas no šķēršļiem. Piemēram, elektromagnētiskais vilnis ar frekvenci 1010Hz atstarojas no metāla plāksnes. Voltmetrs ir indikators, kas rāda, ka uztvērējam ir pienācis vilnis. Elektromagnētisko viļņu avots ir augstfrekvences ģenerators.
 
YCUZD_251031_elektromagnētiskie viļņi_5.png
 
2. Lūst uz robežvirsmas starp divām vidēm. Piemēram, ja starp augstfrekvences ģeneratoru un uztvērēju novieto parafīna prizmu, elektromagnētiskie viļņi prizmā maina izplatīšanās virzienu un pēc iznākšanas no prizmas nonāk līdz uztvērējam, kas novietots lūzušā viļņa ceļā.

YCUZD_260202_7948_viļņu_laušana_caur_prizmu.png

3. Tiek absorbēti, ejot cauri vielai. Piemēram, voltmetra rādījumi samazinās, ja starp augstfrekvences ģeneratoru un uztvērēju novietot dielektriķa plāksni.

YCUZD_260202_7948_dielektriķa_plasne_viļņu_absorbācija.png 

Elektromagnētiskajiem viļņiem piemīt viļņu īpašības:
1. Interference
Viļņu interferenci novēro, ja vienā telpas punktā pārklājas divi vai vairāki viļņi un to rezultējošā amplitūda pastiprinās vai pavājinās.
Ja metāla plāksni pārvietot uz leju, tad var konstatēt voltmetra rādītāja svārstības. Tas liecina par uztvertā signāla pastiprināšanos vai pavājināšanos.
 
YCUZD_260202_7948_interfer_1.png YCUZD_260202_7948_interfer_2.png

Ja divi vienādi viļņi kādā telpas punktā sastopas vienādās fāzēs, tad novērojama rezultējošā amplitūdas palielināšanās. Ja viļņi sastopas pretējās fāzēs, tad rezultējošā viļņa amplitūda ir vienāda ar nulli.
 
YCUZD_251031_elektromagnētiskie viļņi_37.png
  
2. Difrakcija
Viļņu difrakcija ir viļņu apliekšanās ap šķērsli vai izplatīšanās aiz šķēršļa malas un caur šaurām atverēm. Difrakcija ir izteiktāka, ja šķēršļa vai atveres izmēri ir salīdzināmi ar viļņa garumu.
Ja uztvērējantenu pārvietot pa labi vai pa kreisi, tad var konstatēt voltmetra rādītāja svārstības, kas liecina par uztvertā signāla pastiprināšanos vai pavājināšanos. Tas nozīmē, ka viļņi ir apliekušies ap alumīnija disku.
 
YCUZD_251031_elektromagnētiskie viļņi_8.png YCUZD_251031_elektromagnētiskie viļņi_9.png
 
Ja viļņa garums ir salīdzināms ar šķēršļa izmēriem, tad vilnis apliecas ap šķērsli.
 
YCUZD_251031_elektromagnētiskie viļņi_43.png
  
3. Polarizācija
Vilnis ir polarizēts, ja tā svārstības notiek vienā stingri noteiktā plaknē.
Raidītājantenas izstarotā viļņa elektriskais lauks ierosina elektronu svārstības, un spuldze (uz vertikāli novietotas uztvērējantenas) kvēlo. Ja uztvērējantenu novietot horizontālā plaknē, tad spuldze nekvēlo.
 
YCUZD_251031_elektromagnētiskie viļņi_39.png YCUZD_251031_elektromagnētiskie viļņi_38.png
 
Ja elektromagnētiskajā vilnī elektriskā lauka intensitātes vektora E svārstības notiek vienā noteiktā plaknē, vilnis ir lineāri polarizēts. Šādā vilnī arī magnētiskās indukcijas vektora B svārstības notiek perpendikulārā plaknē.
 
YCUZD_251031_elektromagnētiskie viļņi_40.png