Televīzijā strādā ultraīsviļņu diapazonā. Televīzijas signāls pārnes lielāku informāciju (attēls un skaņa) salīdzinājumā ar radiosignālu, kas pārnes tikai skaņu. Tāpēc televīzijas pārraidēm ir nepieciešama diezgan plaša frekvenču josla — aptuveni \(10\) \(\mathrm{MHz}\). Savukārt radiokanāla platums tikai ap \(10\) \(\mathrm{kHz}\).
Televīzijas pārraides uztver antenas, kas atrodas televīzijas torņa redzamības zonā. Tāpēc televīzijas torņiem ir pietiekami liels augstums.
Piemēram, Rīgas radio un televīzijas torņa augstums \(368,5\) \(\mathrm{m}\).
Daugavpils radio un televīzijas stacijai – \(204\) \(\mathrm{m}\).
Ventspils televīzijas tornim – \(57\) \(\mathrm{m}\).
Televīzijas signālu pieņem uztvērēja antena.
Jāpiebilst, ka elektromagnētiskais vilnis ir šķērsvilnis, un elektriskā lauka intensitātes vektora svārstības notiek noteiktā plaknē. Piemēram, ja raidītājantena atrodas horizontālā plaknē, tad elektriskā lauka intensitātes vektora svārstības notiek arī horizontālā plaknē. Lai uztvērējantenā ierosinātos elektromagnētiskās svārstības, tā jānovieto horizontālā plaknē.
Dažādi objekti var traucēt televīzijas signāla saņemšanai.
Ja uztvērējs atrodas tālu no televīzijas torņa redzamības zonas, izmanto retranslatorus, kuri saņem signālu no bāzes stacijas.
Atsauce:
“Daugavpils TV tornis” (10.03.2026.), fotogrāfs Aleksandrs Timofejevs, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons. Licencēts saskaņā ar GNU Free Documentation Licenci, versija 1.2. vai jebkura jaunāka versija.
Ventspils TV tornis - fotogrāfs Aivars Gulbis. Avots: redzet.lv
Ventspils TV tornis - fotogrāfs Aivars Gulbis. Avots: redzet.lv