Radiolokācija – objektu atklāšana un to atrāšanās vietas noteikšana.
Radiolokācijā izmanto centimetru vai milimetru ultraīsos radioviļņus.
  
19.png
 
Radiolokācijā tiek izmantota viļņu atstarošanās no dažādiem priekšmetiem. Radara princips ir šāds: īslaicīgs elektromagnētiskās impulss tiek izstarots, atstarojas no mērķa un atgriežas radarā. Antena gan izstaro raidītāja impulsu (pirmais izcilnis t = 0), gan pieņem atstaroto (otrais izcilnis). Tāpēc antenas pārslēgšanai izmanto ātrdarbīgu slēdzi. Pēc impulsa izstarošanas antenu pieslēdz uztvērēja ieejai. Izmērot laika intervālu t starp izciļņiem, aprēķina attālumu līdz objektam pēc formulas  
s=ct2, kur c — gaismas ātrums vakuumā. c=3108m/s

Ar 2 jādala, jo impulss, ejot līdz objektam un atpakaļ, noiet divreiz lielāku attālumu nekā attālums līdz objektam.

Objekta atrašanās vietas noteikšanai izmanto trīs koordinātas: attālums s, azimuts α un vietas leņķis β.

  

20.svg

  

Radiolokāciju izmanto gan aviācijā, gan flotē, gan kosmiskajā tehnikā.

Ar radiolakācijas palīdzību iespējams raksturot vides īpašības zem ūdens vai zemes virsmas, veikt augstas precizitātes ledus kārtas biezuma un ūdens dziļuma mērījumus, kā arī raksturot konkrētu grunts slāņu, piemēram, dūņu izplatību.

  

shutterstock_1249606453.jpg