Savannas ir plašas atklātas ainavas tropu un subtropu joslās, kur dominē zālaugi, bet koki un krūmi aug reti un veido skrajmežus. Atšķirībā no stepēm, savannās līdzās garajai zālei sastopami atsevišķi koki, kuru lapotnes parasti nesaskaras, tādējādi nodrošinot zālei pietiekamu saules gaismu. Šīs dabas zonas veidojas apgabalos ar augstu vidējo gada temperatūru (ap +24 °C) un izteiktu klimata sezonalitāti.
Savannām raksturīgas divas galvenās sezonas - lietus un sausuma periods. Lietus sezona ir īsa, bet intensīva, un tās laikā nolīst lielākā daļa gada nokrišņu (aptuveni 500–1500 mm). Sausais periods var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat gandrīz visam gadam, īpaši teritorijās, kas atrodas tālāk no ekvatora. Šādos apstākļos augi ir pielāgojušies mitruma trūkumam – daudzi koki sausajā sezonā nomet lapas, bet, piemēram, baobabi uzkrāj ūdeni stumbrā, savukārt akācijām lapu vietā bieži ir dzelkšņi.
Savanna lietus sezonas laikā
Savanna sausajā sezonā
Savannas sastopamas abās Zemes puslodēs - visplašāk Āfrikā, kur tās aizņem gandrīz pusi kontinenta teritorijas un veido pāreju starp tropu lietusmežiem un tuksnešiem. Tās izplatītas arī Dienvidamerikā (ljanosi, kampi, Pantanala apvidū), Austrālijas ziemeļos un rietumos, kā arī Dienvidu un Dienvidaustrumāzijā. Atkarībā no reģiona savannu veģetācija atšķiras – Āfrikā un Austrālijā tās pārsvarā ir zālāji ar retiem kokiem, bet Āzijā un Dienvidamerikā sastopamas arī plašākas koku audzes.
Lietus sezonā savannās strauji atjaunojas augu sega - zāle var sasniegt pat vairākus metrus augstumu. Sausajā sezonā zālaugi nokalst, bet bieži izceļas dabas ugunsgrēki, kas, neskatoties uz postošo izskatu, veicina veģetācijas atjaunošanos un uztur savannas ekosistēmu līdzsvarā. Augsnes savannās parasti ir sarkanīgas vai dzeltenīgas, bagātas ar dzelzs un alumīnija savienojumiem, taču nabadzīgas ar trūdvielām.
Savannas ir ļoti bagātas ar dzīvniekiem, īpaši zālēdājiem – tur mīt zebras, žirafes, antilopes, bifeļi un ziloņi. Līdzās tiem dzīvo arī daudzi plēsēji, piemēram, lauvas, gepardi, leopardi un hiēnas. Ūdenstilpēs sastopami nīlzirgi un krokodili, bet putnu pasaule ir ļoti daudzveidīga – strausi, grifi, sekretārputni, flamingi un daudzas citas sugas. Kukaiņu vidū īpaši izplatīti ir termīti.
Galeriju meži ir zālāju biomās gar upju krastiem, kur augiem vairāk mitruma, augošas, šauras krastmalu mežu joslas.
Safari - tūristu izbraucieni savannās vai stepēs ar iespēju aplūkot, iepazīties ar savvaļas dabu, tās dzīvnieku valsti. Kādreiz tās bija izpriecu medības un nežēlīga dzīvnieku iznīcināšana. Diemžēl, tas nav pilnīgi izskausts un notiek nelegāli, lai gan sodi ir ļoti lieli.
Cilvēki savannas izmanto galvenokārt lopkopībai un lauksaimniecībai, taču pārmērīga zālāju noganīšana var izraisīt augsnes eroziju un pārtuksnešošanos, kā tas novērojams, piemēram, Sāhelas reģionā. Tādējādi savannas ir ne tikai nozīmīga dabas zona ar lielu bioloģisko daudzveidību, bet arī jutīga ekosistēma, kurai nepieciešama ilgtspējīga apsaimniekošana.
Sāhela - robežjosla starp savannu un Sahāras tuksnesi