PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Savannas ir plašas, atklātas tropu un subtropu zonas, kur dominē zālaugi, atsevišķi koki un krūmi. Tās veidojas galvenokārt Zemes karstajā joslā – tropu un subtropu joslās – vietās, kur gada vidējā temperatūra ir augsta, aptuveni +24 °C, un pastāv izteikti lietus un sausuma periodi. Tropu joslā lietus sezonas ir īsas un intensīvas, bet sausuma periodi ilgst 5–7 mēnešus, tāpēc augt var tikai zāle un atsevišķi koki, piemēram, baobabi un akācijas. Tālāk no ekvatora, subtropu joslās, sausuma periods ir ilgāks un karstums intensīvāks, dienas vidū temperatūra var sasniegt pat +40 °C. Mitrā sezonā savannā ienāk ekvatoriālais vai musonu gaiss, kas paaugstina gaisa mitrumu un veicina intensīvu veģetācijas atjaunošanos.
Savannas ir līdzenumi ar gara zāle, vietām sastopami krūmi un atsevišķi koki. Sausuma periodā augi izkalst, bet lietus sezonā zāle var sasniegt 1–2 metru augstumu. Biotops ir ļoti bagāts dzīvniekiem – tajās dzīvo augēdāji, piemēram, antilopes, zebras, žirafes un ziloņi, kā arī plēsīgie zīdītāji, piemēram, lauvas, gepardi un leopardi. Ūdenstilpēs dzīvo krokodili un nīlzirgi, savukārt putnu daudzveidība ir liela – sekretārputni, grifi, strausi un citi.
Savannas augsnes ir bieži sarkanās vai dzeltenās augsnes, kas satur alumīnija un dzelzs savienojumus. Sausajā sezonā augsne kļūst dzeltena, bet mitrajā – sarkanīgāka, un trūdvielas uzkrājas lietus periodā. Sausuma laikā nereti izceļas dabas ugunsgrēki, kas atjauno veģetāciju un palīdz uzturēt biomu. Cilvēka darbība savannās galvenokārt ir lopkopība, bet pārmērīga zālāju noganīšana izraisa augsnes eroziju un pārtuksnešošanos, piemēram, Sāhelas zonā Āfrikā.
Reģionālās atšķirības: Dienvidamerikā savannas sauc par kampām, ljanām vai ljanosiem, Austrālijā – mali, mulgu vai skrebu, bet Āfrikā vislabāk pazīstamās ir Austrumāfrikas un Rietumāfrikas savannas. Tā kā klimats un nokrišņu režīms atšķiras atkarībā no joslas un attāluma no ekvatora, veģetācija, dzīvnieku sastāvs un sausuma intensitāte var būt ļoti dažādi.