2. Stepes

 

Stepe ir plaša dabas zona ar sausu klimatu, kur pārsvarā aug zālaugi. Koki un krūmi šajās teritorijās sastopami tikai atsevišķās vietās. Stepes veidojas mērenajā un subtropu klimata joslā, kur valda kontinentāls klimats.

Ziemeļu puslodē tās atrodas starp mežiem un tuksnešiem. Jo tālāk uz dienvidiem, jo mazāk nokrišņu, tāpēc augājs kļūst arvien nabadzīgāks.

Vietas, kur stepe pakāpeniski pāriet mežā, sauc par mežastepi. Dienvidamerikā uz ziemeļiem no stepes plešas savanna, bet uz dienvidiem – tuksnešainas teritorijas.

Eirāzijā stepes aizņem ļoti lielu platību. Tās sākas Centrāleiropā un turpinās cauri Krievijai un Mongolijai līdz pat Austrumāzijai. Šī nepārtrauktā zālāju josla ir viena no garākajām pasaulē, tāpēc tai dots nosaukums Lielā stepe. Austrumu un rietumu daļu atdala Altaja kalnu masīvs.
Ziemeļamerikā stepes ir pazīstamas ar nosaukumu prērijas. Tās atrodas Lielo līdzenumu apvidū pie Klinšu kalniem. Kalni aiztur mitros gaisa masus, tāpēc šajā reģionā ir maz nokrišņu. Prērijas stiepjas no Kanādas dienvidiem līdz ASV dienvidu štatiem.

Dienvidamerikā stepju zona saucas pampas. Tā atrodas Laplatas zemienē subtropu klimata joslā un atrodas uz dienvidiem no savannām.

Stepēm raksturīgs vidēji sauss klimats, kurā gada laikā nolīst salīdzinoši maz lietus. Nokrišņu daudzums ir pietiekams zālaugu augšanai, bet nepietiekams mežu izveidei.
Stepju klimatu raksturo krasas temperatūras pārmaiņas gada laikā. Šajās teritorijās ir divi skaidri atšķirami gadalaiki – silta vai karsta vasara un auksta ziema. Īpaši lielas temperatūras atšķirības ir novērojamas ziemeļu puslodes stepēs. Piemēram, Eirāzijā vasarā gaisa temperatūra parasti ir ap +20 līdz +25 °C, bet ziemas mēnešos tā bieži ir zem nulles.

Ziemeļamerikas prērijas atrodas ļoti plašā teritorijā, kas stiepjas vairākus tūkstošus kilometru garumā. Tāpēc ziemā vienā prēriju daļā var būt stiprs sals, bet citā – salīdzinoši silts laiks. Ziemeļos ziemas ir bargas, savukārt dienvidos janvārī temperatūra var sasniegt pat vairāk nekā +10 °C.

Dienvidamerikas pampās klimats ir maigāks. Tur temperatūras gada laikā nav tik krasas, jo pampas atrodas tuvāk okeānam un subtropu joslā. Aukstākajā laikā temperatūra parasti saglabājas virs nulles, bet vasarā tā ir līdzīga kā citās stepēs.

Temperatūra stepēs var ievērojami mainīties arī vienas dienas laikā. Dažos reģionos, īpaši kalnainos apvidos, dienā gaiss var būt ļoti silts vai pat karsts, bet naktī strauji atdzist līdz zemai temperatūrai.
Stepēs galvenokārt aug zālaugi. Visbiežāk sastopamas dažādas graudzāles un ziedoši augi, piemēram, vērmeles, gundegas, savvaļas peonijas, lilijas un prosa. Augu augstums ir atkarīgs no tā, cik daudz nokrišņu saņem konkrētā teritorija. Dienvidamerikas pampās aug īpašs augs – pampuzāle, kas var sasniegt pat vairākus metrus augstumu. Eirāzijas mežastepēs dažviet sastopami arī bērzi un apses.

Ilgā laika posmā no atmirusajiem augiem stepēs ir izveidojies biezs trūdvielu slānis, tāpēc šajās teritorijās ir auglīgas melnzemes augsnes, kuras ir ļoti piemērotas lauksaimniecībai.

Stepju dzīvnieku pasaulē nozīmīgu vietu ieņem grauzēji. Daudzi no tiem dzīvo alās, piemēram, kāmji, susliki un savvaļas truši. Ziemeļamerikas prērijās sastopami prērijsuņi, kas savā starpā sazinās ar skaņām un pēc izskata atgādina suslikus. Šajās teritorijās dzīvo arī koijoti, kas pārtiek no mazajiem zīdītājiem, kā arī savvaļas tītari, kuri ir raksturīgi tieši Amerikai.

Agrāk prērijās dzīvoja ļoti lieli bizonu bari. Šie dzīvnieki ir radniecīgi vēršiem, taču cilvēku darbības dēļ to skaits kādreiz bija gandrīz pilnībā samazinājies.

Dienvidamerikas pampās sastopami daudzi dažādi dzīvnieki, piemēram, pampu brieži, savvaļas kaķi, bruņneši un krēpjvilki. Pie upēm dzīvo kavijas, kas Eiropā pazīstamas kā jūrascūciņas, kā arī Patagonijas maras. Pampās sastopami arī skudrlāči, termīti un nutrijas. Šajā reģionā ir daudz putnu sugu, tostarp lielie nelidojošie putni nandu, kā arī mūrniekputni, kas savas ligzdas veido no māliem.

Eirāzijas stepēs dzīvo dažādi putni, piemēram, cīruļi, paipalas, laukirbes, fazāni un retāk arī stepes ērgļi.
Cilvēku darbības dēļ stepes mūsdienās ir stipri izmainītas. Lielākā daļa šo teritoriju tiek izmantota saimniecībā, tāpēc dabiskā vide ir saglabājusies tikai nelielās platībās, galvenokārt dabas parkos un rezervātos. Dabiskie augi un dzīvnieki daudzviet ir izzuduši vai sastopami ļoti reti.

Stepju augsnes ir ļoti auglīgas, tāpēc tās plaši izmanto lauksaimniecībā. Šeit audzē labību, kukurūzu, saulespuķes, dārzeņus un augļus. Vietās, kur zāle ir zema, cilvēki ierīko ganības mājlopiem. Ja lopu ir pārāk daudz, zāles segums tiek noplicināts, un vide cieš.
Ziemeļamerikas stepēs, īpaši Lielajos līdzenumos, kur ir sausāks klimats, stepi galvenokārt izmanto lopu ganīšanai. Tur ganās lieli liellopu bari, par kuriem rūpējas kovboji. Šī dzīvesveida dēļ Amerikā ir kļuvušas populāras rodeo sacensības, kurās tiek pārbaudītas jātnieku prasmes.
Dienvidamerikā pampas ir nozīmīgs lauksaimniecības reģions. Auglīgajās augsnēs audzē graudaugus, vīnogas un citus kultūraugus. Savukārt Eirāzijas stepēs attīstīta gan augkopība, gan lopkopība – šeit audzē dažādus kultūraugus, bet sausākajās vietās lopus ganījuši jau senie klejotāji.