PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Stepju izplatība pasaulē.
2. Klimats un daba
Stepes ir plaši, parasti iekškontinentāli bezmežu apgabali, kuros dominē graudzāļu, sīpolaugu un citu lakstaugu veģetācija. Koku augšanai stepēs ir pārāk maz mitruma, un tos var sastapt tikai upju krastmalās, piemēram, Kazahstānā, kur veidojas galeriju meži. Citur sastopamas tikai retas sausumu izturīgas krūmu audzes un nelielas birzis. Stepes raksturo krasi izteiktas temperatūras atšķirības starp ziemu un vasaru. Mērenās joslas stepēs ziemas ir aukstas, ar plānu sniega segu un temperatūru līdz -20…-30 °C, bet vasara gara, karsta un sausa, ar temperatūru +20…+25 °C. Subtropu klimata joslā – piemēram, Ziemeļamerikas prērijās un Dienvidamerikas pampās – ziemas ir maigākas, tomēr neliels sals līdz -5…-10 °C klimata kontinentalitātes dēļ arī tur mēdz būt.
Stepes atrodas gan mērenās joslas dienvidos, gan subtropu joslā, un tajās ir ļoti auglīgas melnzemes augsnes, taču mežu veidošanās ierobežo mitruma trūkums. Stepēs iztvaikošana pārsniedz nokrišņu daudzumu, tāpēc augt var tikai zāle un daži sīki krūmi. Šajās teritorijās dzīvo daudz grauzēju, antilopes, strausi un citi dzīvnieki. Stepes ir svarīgs zemkopības rajons – auglīgās augsnes dēļ tiek audzēta labība, un daudzviet dabiskā veģetācija, īpaši senos intensīvas zemkopības reģionos, praktiski nav saglabājusies.
Eirāzijā plašas stepes atrodas Ukrainā, Kazahstānā, dienvidu Krievijā, Mongolijā un Ķīnas ziemeļaustrumos. Ziemeļamerikā stepes jeb prērijas ir ASV un Kanādā, bet Dienvidamerikā – pampas Argentīnā. Reģionālās atšķirības izpaužas gan klimatā, gan augu un dzīvnieku sastāvā, piemēram, Sibīrijas stepēs dominē aukstumizturīgas sugas, bet Dienvidamerikas pampās – siltumu un sausumu izturīgi augi.