| Bioma | Klimats |
Organiskā
pasaule
|
Augsnes, cilvēku nodarbošanās |
|
1. Tundra
|
Izteikts subpolārais klimats: ziemeļu puslodē subarktiskais, dienvidu puslodē – subantarktiskais. Ziemas ir garas un ļoti aukstas, raksturīga polārā nakts. Vasaras īsas, sākas jūnija vidū un beidzas augustā. Nokrišņu ir maz; vasarā tos atnes mēreno platumu gaisa masas, kas subarktiskajā joslā jau ir atdzisušas. Sals un sniegs iespējams pat vasarā. Kalnos sniegs daļēji nokūst, tomēr saglabājas visu gadu.
|
Tundrā koki nespēj augt skarbā klimata dēļ. Dominē sūnas, ķērpji, pundurkrūmi, retāk – zālaugi un grīšļi. Daudzi dzīvnieki un putni sezonāli maina apspalvojumu, lai maskētos. Daļa dzīvnieku dodas ziemas guļā. Raksturīgi dzīvnieki ir ziemeļbrieži, muskusa vērši, polārlapsas, polārie vilki; piekrastē – roņi. Baltie lāči galvenokārt sastopami Arktikas piekrastēs. Vasarā masveidā savairojas odi un knišļi. | Klimata barguma dēļ augsne ir vāji izveidojusies; bieži sastopams tikai sairušu iežu virsējais slānis. Vasarā atkūst vien virskārta, bet dziļāk saglabājas daudzgadīgais sasalums. Vietām sastopamas tundras gleja augsnes. Cilvēku dzīve ir skarba. Galvenās nodarbošanās ir medniecība, zvejniecība un klejotājveida ziemeļbriežu lopkopība. Tiek būvētas pagaidu mītnes – čumi, jurtas, kā arī no sniega celtas iglu. Daudzgadīgais sasalums kalpo kā dabiskā saldētava. Uzturā nereti lieto arī jēlu gaļu. |
| 2. Stepes |
Stepe galvenokārt atrodas pārejas joslā no mērenā okeāniskā uz mēreno kontinentālo klimatu. Ziemas ir aukstas, vasaras karstas un sausas. Nokrišņu ir maz, tāpēc dominē zālāji. Stepes iesniedzas arī subtropu joslā, kur ziemās iespējams neliels sals. Vasarās bieži novērojami sausvēji un putekļu vētras.
|
Dabiskajās stepēs aug daudzgadīgie zālāji – stepju līga, kaviļa, tipčaks, skarene, vējriteņi, vietām arī sālszāles. Pavasarī Āzijas stepēs uzzied efemēri, savvaļas tulpes un īrisi. Gar upēm stiepjas galeriju meži. Raksturīgi dzīvnieki ir grauzēji – susliki, murkšķi, kāmji. Prērijās dzīvo bizoni, vilki, lapsas, seski, antilopes; Eirāzijas stepēs – arī šakāļi.
|
Stepēm raksturīgas auglīgas melnzemes un kastaņbrūnās augsnes. Trūdvielu uzkrāšanos veicina pasausais klimats un nevienmērīgais nokrišņu sadalījums gada laikā. Ziemā augsne sasalst, vasarā izkalst. Dabiskās stepes lielākoties ir uzartas; to vietā izveidoti plaši labības lauki, pļavas un ganības. Daudzviet, īpaši Centrālajā Āzijā, izplatīta klejotājlopkopība – audzē zirgus, aitas un kamieļus. |
|
3. Savannas
|
Savannas galvenokārt atrodas subekvatoriālajā klimata joslā. Ziemā ieplūst sausas, putekļainas tropu gaisa masas, bet vasarā ar pasātu vējiem – mitras un karstas ekvatoriālās gaisa masas.
|
Augi un dzīvnieki ir pielāgojušies ilgajai sausajai sezonai. Sausajā periodā zāle nokalst, bet daudzi koki nomet lapas. Daži koki, piemēram, baobabi, stumbros uzkrāj ūdeni. Bieži izceļas ugunsgrēki. Raksturīga zālēdāju sezonālā migrācija. Aug ziloņzāle, akācijas, palmas. Dzīvo daudzas antilopes, zebras, žirafes, kā arī plēsēji – lauvas, gepardi, hiēnas. Izplatīti termītu pūžņi, periodiski savairojas klejotājsiseņi. Daudz rāpuļu, arī indīgu čūsku.
|
Savannās izveidojušās maz auglīgas sarkanās un sarkanbrūnās augsnes ar augstu dzelzs savienojumu saturu. Mitrās vasaras neveicina trūdvielu uzkrāšanos. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir klejotāju lopkopība – audzē liellopus, kazas, aitas, dažviet arī kamieļus. Izplatīta medniecība. Dienvidamerikā audzē lamas un guanako, bet Ziemeļamerikā – arī zirgus.
|