Zeme ir sadalīta dažādās klimata joslās, un katrā no tām izveidojušies savi raksturīgie dabas apgabali jeb biomi. Tie atšķiras ar temperatūru, nokrišņiem, augsni, augiem un dzīvniekiem. Dažos biomos valda bargi apstākļi, kuros iespējams izdzīvot tikai nelielam skaitam sugu, bet citos dabas bagātība ir milzīga. No ledājiem polārajos reģionos līdz tropu lietusmežiem pie ekvatora – biomi atspoguļo Zemes daudzveidību un parāda, cik dažādas var būt dzīves formas uz mūsu planētas.
Polārie tuksneši sastopami polārajās klimata joslās – Arktikā un Antarktikā. Šeit valda ļoti auksts un sauss klimats, lielāko daļu gada teritoriju klāj sniegs un ledus. Augu valsts ir ļoti ierobežota – tikai sūnas un ķērpji –, bet dzīvnieku pasaule pielāgojusies skarbajiem apstākļiem (pingvīni, lāči, roņi).
Tundra un mežatundra veidojas subpolārajās joslās. Šeit vasara ir īsa un vēsa, bet zeme lielākoties sasalušā jeb mūžīgajā sasalumā. Aug augi, kas spēj izturēt aukstumu un īsu veģetācijas periodu – ķērpji, sūnas, zemi krūmi. Dzīvniekiem, piemēram, ziemeļbriežiem un lapsām, ir biezs apmatojums un tauku slānis.
Skuju koku meži jeb taiga aizņem plašas teritorijas mērenajā joslā. Šeit dominē skujkoki – priedes, egles, lapegles. Tie ir pielāgoti garām, aukstām ziemām un īsām vasarām. Dzīvnieku pasauli veido aļņi, lāči, vilki, daudzi putni.
Jauktie un platlapju meži izplatīti mērenā klimata joslās ar pietiekamu mitrumu un mērenām temperatūrām. Šeit sastopami gan skujkoki, gan lapu koki, piemēram, ozoli, bērzi, kļavas. Dzīvnieku daudzveidība ir plaša, un cilvēks bieži izmanto šīs teritorijas lauksaimniecībai.
Stepes un mežastepes atrodas mērenajā joslā sausākos apgabalos. Tās raksturo plašas zālāju ainavas ar auglīgu augsni, kas ir piemērota lauksaimniecībai. Dzīvnieku pasauli veido gan mazie grauzēji, gan lielie zālēdāji.
Mērenie tuksneši un pustuksneši veidojas vietās ar karstām vasarām un aukstām ziemām, kur nokrišņu ir ļoti maz. Augi šeit ir reti un pielāgoti sausumam.
Mūžzaļie cietlapju meži un krūmāji izplatīti subtropu joslā. Tie ir pielāgoti karstām, sausām vasarām un mitrākām ziemām. Augu lapas bieži ir cietas, lai taupītu ūdeni.
Tuksneši un pustuksneši veidojas tropu joslā. Tie ir vieni no sausākajiem apgabaliem uz Zemes, piemēram, Sahara. Dzīvība šeit ir ļoti ierobežota.
Savannas un skrajmeži sastopami subekvatoriālajās joslās. Tos raksturo zālāji ar atsevišķiem kokiem vai krūmiem, kā arī izteikts mitrais un sausais gadalaiks. Dzīvnieku pasauli veido lieli zālēdāji – ziloņi, žirafes, zebras –, kā arī plēsēji, piemēram, lauvas.
Mainīgi mitrie jeb musonu meži arī izplatīti subekvatoriālajā joslā. Tie attīstās teritorijās, kur nokrišņi sadalās pa sezonām. Lietus sezonā tie ir sulīgi un bagātīgi, bet sausuma periodos – daļa koku nobirst lapas.
Mitrie tropiskie lietusmeži atrodas ekvatoriālajā joslā. Šīs ir pašas bagātākās biomas ar milzīgu augu un dzīvnieku daudzveidību. Klimats ir silts un mitrs visu gadu, un augi aug vairākos stāvos – no zemsedzes līdz milzu kokiem.
Kalnu biomas jeb augstumjoslojums ir sastopamas dažādās klimata joslās, un to izplatība atkarīga no augstuma. Jo augstāk kalnos, jo vēsāks un sausāks klimats, tādēļ mainās arī biomas – no mežiem kalnu pakājē līdz tundrai un pat sniega tuksnešiem virsotnēs. Šo parādību sauc par biomu augstuma joslojumu jeb vertikālo zonalitāti.