Biomu ģeogrāfiskā izplatība ir cieši saistīta ar Zemes klimata joslām. Pie ekvatora izveidojušies mitrie tropiskie meži, savukārt virzoties uz poliem – savannas, stepes, skuju koku meži, tundras un visbeidzot arī polārie tuksneši. Šādu izkārtojumu nosaka temperatūra, nokrišņu daudzums, to sadalījums pa sezonām un citi faktori, kas kopā rada katrai biomai raksturīgus apstākļus.
Lai gan biomas ir globāli jēdzieni, katrā kontinentā tās izpaužas atšķirīgi un bieži tiek sauktas ar vietējiem nosaukumiem.
Atlanta kartēs biomas tiek sauktas arī par dabas zonām. Kopumā visas pasaules biomas ir iedalītas 3 grupās:
| Biomu grupa |
Ietilpstošās biomas jeb dabas zonas
|
| 1. Mežu biomas |
- skuju koku meži
- jaukto koku meži
- platlapju koku meži
- mūžzaļie cietlapju meži un krūmāji
- sezonāli mitrie meži
- pastāvīgi mitrie, mūžzaļie (mitrie tropiskie) meži
- kalnu meži (dažādi)
|
| 2. Pļavu (zālāju) biomas |
- tundra
- stepes
- savannas un skrajmeži
- kalnu tundra
- kalnu pļavas
|
| 3. Tuksnešu biomas |
- polārie tuksneši (arktiskie un antarktiskie)
- mērenās joslas tuksneši
- subtropu joslas tuksneši
- augstkalnu tuksneši
|
Reizēm, attēlojot biomas tiek kopā dotas vai atsevišķi izdalītas arī t.s. pārejas biomas, piemēram: mežatundra, mežastepe, pustuksnesis.
Daudzviet pasaulē biomām ir savi vietējie nosaukumi, sevišķi Dienvidamerikā, piemēram:
|
Kontinents vai
pasaules daļa
|
Biomas vietējais nosaukums |
| 1. Dienvidamerikā |
selva - pastāvīgi mitrie mūžzaļie meži
kampa - savannas Brazīlijas kalnienē
ljanas - savannas Orinoko zemienē
pampa - stepes Argentīnā
paramas - augstkalnu pļavas
puna - augstkalnu pustuksneši un tuksneši
|
| 2. Ziemeļamerikā | prērijas - stepes |
| 3. Āfrikā | Sāhela - pustuksnesis, sausā savanna |
| 4. Austrālijā |
mulga - akāciju savanna
mali - eikaliptu savanna
skrebu - dzeloņainu krūmu savanna
|
| 5. Eiropā |
pušta - stepes Ungārijā
poloņinas - kalnu pļavas Karpatos
|
| 6. Āzijā |
solončaki - sāls tuksneši
teraji - mainīgi mitrie meži Indostānā
|