Dzīvajā dabā viss ir saistīts kopā – klimats, augi, dzīvnieki un cilvēki. Lai labāk saprastu, kā dažādas dabas vides atšķiras cita no citas, ģeogrāfijā lieto jēdzienu bioma. Bioma ir plaša teritorija uz Zemes, kurā valda līdzīgi dabas apstākļi un sastopami raksturīgi augi un dzīvnieki. To nosaka galvenokārt klimats – temperatūra un nokrišņu daudzums –, kā arī augsnes un reljefs.
Piemēram, karstajos un mitrajos ekvatoriālajos apgabalos veidojas lietusmeži ar milzīgu augu un dzīvnieku daudzveidību, bet sausajos tuksnešos dzīvība pielāgojas izdzīvošanai ar ļoti mazu ūdens daudzumu. Tundra, savannas, skujkoku meži, stepe – visas šīs ir biomas, katra ar saviem likumiem un iemītniekiem.
Mācoties par biomām, mēs ne tikai iepazīstam dabas bagātību, bet arī saprotam, cik nozīmīga ir cilvēka atbildība – kā mūsu rīcība ietekmē šīs trauslās vides. Tas palīdz labāk novērtēt Zemes daudzveidību un saglabāt to nākamajām paaudzēm.
Bioma – ģeogrāfisks apgabals ar līdzīgu klimatu un citiem dabas apstākļiem, kurā izveidojies raksturīgs dzīvo organismu kopums.
Biomas veidojas noteiktos dabas apstākļos, kur galveno lomu spēlē klimats. Temperatūra un nokrišņu daudzums nosaka, kādi augi var augt un kādi dzīvnieki tur dzīvos. Piemēram, karstās un mitrās vietās rodas lietusmeži, bet sausos apgabalos – tuksneši.
Svarīga ir arī augsne – auglīgās augsnēs attīstās zālāji un lauksaimniecība, bet skarbās, nabadzīgās augsnēs izdzīvo tikai izturīgi augi. Arī reljefs ietekmē biomas: kalnos ir vēsāks, ielejās mitrāks, un tā veidojas atšķirīgi apstākļi.
Augu un dzīvnieku sugas laika gaitā ir pielāgojušās šiem apstākļiem. Kaktusi spēj uzkrāt ūdeni, tundras augi aug ļoti īsā vasarā, bet dzīvniekiem ir īpašas spējas, kas palīdz izdzīvot konkrētajā vidē.
Tādējādi bioma ir kā liels dzīvesveids dabā, kur klimats, augsne, reljefs un dzīvo organismu pielāgošanās rada unikālu vidi ar saviem likumiem.
Biomu iezīmes un ģeogrāfisko izplatību galvenokārt nosaka klimats. Tas ir vissvarīgākais faktors, jo ietekmē gan gaisa temperatūru, gan nokrišņu daudzumu – tieši šie apstākļi nosaka, kādi augi un dzīvnieki spēs pastāvēt konkrētā vidē.
Klimatu savukārt ietekmē vairāki nozīmīgi elementi:
-
Gaisa masu cirkulācija – nosaka, kā kustas siltais un vēsais gaiss, tā radot atšķirīgus laika apstākļus.
-
Valdošie vēji – tie pārvieto mitrumu un siltumu no vienas vietas uz otru.
-
Jūras straumes – siltās un aukstās straumes maina piekrastes klimatu, padarot to maigāku vai, gluži pretēji, vēsāku un sausāku.
-
Ģeogrāfiskais platums – jo tuvāk ekvatoram, jo siltāks un mitrāks klimats; virzoties uz poliem, temperatūra pakāpeniski pazeminās.
-
Reljefs – kalni, ielejas un augstienes var aizturēt vēju un nokrišņus vai radīt īpašus mikroklimatus.
Ne mazāk svarīgs ir arī nokrišņu režīms, tas ir, to sadalījums pa mēnešiem un gadalaikiem. Vietās, kur lietus līst visu gadu, veidojas blīvi tropiskie meži, bet tur, kur nokrišņi koncentrējas tikai dažos mēnešos, rodas savannas vai stepes.
Apvienojoties šiem faktoriem, izveidojas atšķirīgas biomas ar tām raksturīgiem augiem, dzīvniekiem un augsnēm. Tāpēc katra bioma ir unikāla un pielāgota tieši tiem apstākļiem, kas valda konkrētajā pasaules daļā.