PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Dzīvajā dabā viss ir savstarpēji saistīts – klimats, augi, dzīvnieki un cilvēki ietekmē viens otru. Lai saprastu, kā dažādas dabas vides atšķiras, ģeogrāfijā izmanto jēdzienu bioma. Bioma ir liela Zemes teritorija, kurā valda līdzīgi dabas apstākļi un dzīvo raksturīgi augi un dzīvnieki. To galvenokārt nosaka klimats – gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums –, kā arī augsne un reljefs.
Piemēram, karstajos un mitrajos ekvatoriālajos apgabalos veidojas lietusmeži ar milzīgu augu un dzīvnieku daudzveidību, bet sausajos tuksnešos dzīvība pielāgojas izdzīvošanai ar ļoti mazu ūdens daudzumu. Tundra, savannas, skujkoku meži un stepes – tās visas ir biomas, katrai no tām ir savi dabas apstākļi, augi un dzīvnieki. Mācoties par biomām, mēs ne tikai iepazīstam dabas bagātību, bet arī saprotam, cik nozīmīga ir cilvēka atbildība – kā mūsu rīcība ietekmē šīs trauslās vides. Tas palīdz labāk novērtēt Zemes daudzveidību un saglabāt to nākamajām paaudzēm.
Bioma – ģeogrāfisks apgabals ar līdzīgu klimatu un citiem dabas apstākļiem, kurā izveidojies raksturīgs dzīvo organismu kopums.
Biomas veidojas noteiktos dabas apstākļos, kur galveno lomu spēlē klimats. Temperatūra un nokrišņu daudzums nosaka, kādi augi var augt un kādi dzīvnieki tur dzīvos. Piemēram, karstās un mitrās vietās rodas lietusmeži, bet sausos apgabalos – tuksneši.
Svarīga ir arī augsne – auglīgās augsnēs attīstās zālāji un, bet skarbās, nabadzīgās augsnēs izdzīvo tikai izturīgi augi. Arī reljefs ietekmē biomas: kalnos ir vēsāks, ielejās mitrāks, un tā veidojas atšķirīgi apstākļi.
Augu un dzīvnieku sugas laika gaitā ir pielāgojušās šiem apstākļiem. Kaktusi spēj uzkrāt ūdeni, tundras augi aug ļoti īsā vasarā, bet dzīvniekiem ir īpašas spējas, kas palīdz izdzīvot konkrētajā vidē.
Tādējādi bioma ir kā liels dzīvesveids dabā, kur klimats, augsne, reljefs un dzīvo organismu pielāgošanās rada unikālu vidi ar saviem likumiem.
Biomu iezīmes un ģeogrāfisko izplatību galvenokārt nosaka klimats. Tas ir vissvarīgākais faktors, jo nosaka gan gaisa temperatūru, gan nokrišņu daudzumu – tieši šie apstākļi nosaka, kādi augi un dzīvnieki spēs pastāvēt konkrētā vidē.
Klimatu savukārt ietekmē vairāki nozīmīgi elementi:
-
Ģeogrāfiskais platums – jo tuvāk ekvatoram, jo siltāks klimats; virzoties uz poliem, temperatūra pakāpeniski pazeminās.
-
Gaisa masu cirkulācija – nosaka, kā kustas siltais un vēsais gaiss, tā radot atšķirīgus laika apstākļus.
-
Valdošie vēji – tie pārvieto mitrumu un siltumu no vienas vietas uz otru.
-
Okeāna straumes – siltās un aukstās straumes maina piekrastes klimatu, siltajām straumēm veidojot lielāku nokrišņu daudzumu un aukstajām sausumu.
-
Reljefs – kalni, ielejas un augstienes var aizturēt vēju un nokrišņus vai radīt īpašu mikroklimatu.
- Attālums no okeāna - pēc attāluma no okeāna klimatu var iedalīt okeāniskā, kontinentālā un mēreni kontinentālās
- Augstums virs okeāna līmeņa - jo augstāk vieta atrodas virs jūras līmeņa, jo zemāka temperatūra būs tajā. Tas ir saistīts ar gaisa blīvumu, kas samazinās, palielinoties augstumam. Kāpjot kalnā, ar katru kilometru (1000 m) temperatūra samazinās par 6 °C.
Ne mazāk svarīgs ir arī nokrišņu režīms, tas ir, to sadalījums pa mēnešiem un gadalaikiem. Vietās, kur lietus līst visu gadu, var veidoties tropiskie meži (pie atbilstoša temperatūras), bet tur, kur nokrišņi koncentrējas tikai dažos mēnešos, rodas savannas vai stepes.
Apvienojoties šiem faktoriem, izveidojas atšķirīgas biomas ar tām raksturīgiem augiem, dzīvniekiem un augsnēm. Tāpēc katra bioma ir unikāla un pielāgota tieši tiem apstākļiem, kas valda konkrētajā pasaules daļā.