Klimatogramma ir kādas teritorijas ilggadīgo, vidējo klimatisko pamatrādītāju - gada mēnešu vidējo diennakts temperatūru līknes un mēnešu vidējo nokrišņu daudzuma stabiņu veida grafiski attēlojumi vienā kopējā diagrammā.
Raksturojot klimatogrammu, pēc dotajiem rādītājiem, tos loģiskā secībā analizējot, iespējams tālāk noteikt iespējamo klimata joslu, kā arī izspriest, kāda dabas bioma (dabas zona) ir izveidojusies attiecīgajos klimata apstākļos.
Tieši no klimatogrammas var nolasīt, iegūt, aprēķināt šādu klimatisku informāciju:
a) kurā mēnesī un cik ir gada visaugstākā, maksimālā vidējā temperatūra,
b) kurā mēnesī un cik ir gada viszemākā, minimālā vidējā temperatūra,
c) aprēķinot gada vidējo temperatūru izmaiņu, svārstību lielumu - amplitūdu
Svarīgi atcerēties, ka amplitūda pati nav temperatūra, ir tikai to izmaiņu lielums. Atšķirībā no vidējās temperatūras, amplitūdai nav zīmes. Zemāk tabulā doti piemēri
|
Temperatūru zīmes
(ar piemēriem) >>
|
Dažādas |
Vienādas
(negatīvas)
|
Vienādas
(pozitīvas)
|
| Temperatūras (grādos) |
- 10 un +26
|
- 10 un -26 | +10 un +26 |
| Amplitūda (izmaiņa grādos) |
A = 36
|
A = 16 | A = 16 |
d) gada nokrišņu daudzumu un režīmu.
Bieži gada nokrišņu daudzums jau ir dots, taču, ja tas tā nav, tad jāsaskaita visu mēnešu aptuvenā nokrišņu summa.
Nokrišņu režīms ir nokrišņu daudzuma sadalījums pa sezonām gada laikā. Jāatzīmē, ka kopumā klimatiski pasaulē izdala tikai divas - ziemas un vasaras sezonu. Rudens un pavasaris ir pārejas starpsezonas un ir izteiktas tikai mērenajā joslā.
Jāatceras, ka viskrasāk nokrišņu režīms mainās t.s. pārejas klimata jeb sub-joslās un to biomās. Šeit 2x gadā mainās gaisa masas (GM), radot mitro un sauso sezonu, kas būtiski ietekmē tajās esošo biomu (dabas zonu) savvaļas augu un dzīvnieku valsti, kā arī cilvēku dzīvi un nodarbošanos, sevišķi, lauksaimniecībā.
Ziemeļu un dienvidu subpolārās joslas
Šajās teritorijās vasarās valda mērenais gaiss, bet ziemās – polārais gaiss. Bieži ienāk arī arktiskais vai antarktiskais gaiss. Šeit dominē tundra un mežatundra. Vasaras ir ļoti īsas, vēsas un mitrākas, valda polārā diena. Ziemas ir ļoti garas, aukstas un sausas, valda polārā nakts. Augsne atkūst tikai 20–30 cm dziļumā, tādēļ virspusē tā ir pārmitra un purvaina. Aug sūnas, ķērpji, grīšļi, rets zālājs un pundurkrūmi. Pat vasarā iespējams neliels sals.
Šajās teritorijās vasarās valda mērenais gaiss, bet ziemās – polārais gaiss. Bieži ienāk arī arktiskais vai antarktiskais gaiss. Šeit dominē tundra un mežatundra. Vasaras ir ļoti īsas, vēsas un mitrākas, valda polārā diena. Ziemas ir ļoti garas, aukstas un sausas, valda polārā nakts. Augsne atkūst tikai 20–30 cm dziļumā, tādēļ virspusē tā ir pārmitra un purvaina. Aug sūnas, ķērpji, grīšļi, rets zālājs un pundurkrūmi. Pat vasarā iespējams neliels sals.
Ziemeļu un dienvidu subtropu joslas
Vasarās šeit dominē tropu gaiss, ziemās – mērenais gaiss. Biomas ir mūžzaļie cietlapju meži un krūmāji. Vasaras ir garas, karstas un sausas, bet ziemas – siltas ar nokrišņiem; sniegs ir reta parādība. Augi pielāgojušies sausumam: tiem ir cietas, mazas un ādainas lapas, bieži ar vaska kārtiņu vai ērkšķiem. Daļa augu ziemā aug ļoti lēni vai zied ātri pavasara beigās. Atsevišķās vietās mitrās un sausās sezonas ilgums var atšķirties.
Vasarās šeit dominē tropu gaiss, ziemās – mērenais gaiss. Biomas ir mūžzaļie cietlapju meži un krūmāji. Vasaras ir garas, karstas un sausas, bet ziemas – siltas ar nokrišņiem; sniegs ir reta parādība. Augi pielāgojušies sausumam: tiem ir cietas, mazas un ādainas lapas, bieži ar vaska kārtiņu vai ērkšķiem. Daļa augu ziemā aug ļoti lēni vai zied ātri pavasara beigās. Atsevišķās vietās mitrās un sausās sezonas ilgums var atšķirties.
Ziemeļu un dienvidu subekvatoriālās joslas
Vasarās šeit ieplūst ekvatoriālais gaiss, bet ziemās – tropu gaiss. Dominē savannas un skrajmeži, bet sastopami arī sezonāli, mitrie jeb musonu meži. Vasaras iestājas strauji – tās ir ļoti siltas, karstas, mitras, ar daudz nokrišņiem. Zālājs un kokaugi savannās pēc sausās ziemas ātri sazaļo un uzzied. Ziemas ir karstas un sausas – zāle nokalst, daudzi koki no sausuma nomet lapas. Reģionos ar īsāku sausuma sezonu savannas nomaina sezonāli mitrie meži.
Vasarās šeit ieplūst ekvatoriālais gaiss, bet ziemās – tropu gaiss. Dominē savannas un skrajmeži, bet sastopami arī sezonāli, mitrie jeb musonu meži. Vasaras iestājas strauji – tās ir ļoti siltas, karstas, mitras, ar daudz nokrišņiem. Zālājs un kokaugi savannās pēc sausās ziemas ātri sazaļo un uzzied. Ziemas ir karstas un sausas – zāle nokalst, daudzi koki no sausuma nomet lapas. Reģionos ar īsāku sausuma sezonu savannas nomaina sezonāli mitrie meži.
Pēc klimatogrammas iespējams noteikt arī:
a) vai tā ataino ir Z vai D puslodes klimata joslu, ko norāda temperatūras līkne, kas Z puslodē jūnijā, jūlijā, augustā ir ar izliekumu, bet D puslodē ar ieliekumu, norādot uz ziemas sezonu.
b) atbilstoši klimata parametriem, nokrišņu režīmam iespējams izsecināt klimata joslu
c) zinot klimata joslu, salīdzinot klimata un biomu (dabas zonu) kartes, iespējams noteikt, biomu, kurai dotā klimatogramma atbilst. Bieži to atvieglo jau dotais vietas nosaukums, kam atbilst klimatogramma.
Piemērs:
Aptuvenais klimatogrammas raksturojuma paraugs:
- Maksimālā temperatūra ir 20°C.
- Minimālā temperatūra ir 0°C.
- Amplitūda ir 20 grādi.
- Kopējais nokrišņu daudzums aptuveni ir 600 mm.
- Siltākais mēnesis ir jūlijs un augusts.
- Aukstākais mēnesis ir janvāris.
- Sausākais mēnesis ir februāris.
- Mitrākais mēnesis ir jūlijs.
- Vieta atrodas Z puslodē, jo lielākais siltums no jūnija līdz augustam.
- Klimata josla ir mērenā, jo tai raksturīgas siltas vasaras, aukstas ziemas, 20 °C temperatūras amplitūda un vairāk nokrišņu vasarā nekā ziemā.
