PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Klimatogramma ir kādas teritorijas ilggadīgo, vidējo klimatisko pamatrādītāju - gada mēnešu vidējo diennakts temperatūru līknes un mēnešu vidējo nokrišņu daudzuma stabiņu veida grafiski attēlojumi vienā kopējā diagrammā.
Raksturojot klimatogrammu, pēc dotajiem rādītājiem, tos loģiskā secībā analizējot, iespējams tālāk noteikt iespējamo klimata joslu, kā arī izspriest, kāda bioma (dabas zona) ir izveidojusies attiecīgajos klimata apstākļos.
Tieši no klimatogrammas var nolasīt, iegūt, aprēķināt šādu klimatisku informāciju:
a) kurā mēnesī un cik ir gada visaugstākā, maksimālā vidējā temperatūra,
b) kurā mēnesī un cik ir gada viszemākā, minimālā vidējā temperatūra,
c) aprēķinot gada vidējo temperatūru izmaiņu, svārstību lielumu - amplitūdu
Svarīgi atcerēties, ka amplitūda pati nav temperatūra, ir tikai to izmaiņu lielums. Atšķirībā no vidējās temperatūras, amplitūdai nav zīmes. Zemāk tabulā doti piemēri
|
Temperatūru zīmes
(ar piemēriem) >>
|
Dažādas |
Vienādas
(negatīvas)
|
Vienādas
(pozitīvas)
|
| Temperatūras (grādos) |
- 10 un +26
|
- 10 un -26 | +10 un +26 |
| Amplitūda (izmaiņa grādos) |
A = 36
|
A = 16 | A = 16 |
d) gada nokrišņu daudzumu un režīmu.
Bieži gada nokrišņu daudzums jau ir dots, taču, ja tas tā nav, tad jāsaskaita visu mēnešu aptuvenā nokrišņu summa.
Nokrišņu režīms ir nokrišņu daudzuma sadalījums pa sezonām gada laikā. Jāatzīmē, ka kopumā klimatiski pasaulē izdala tikai divas - ziemas un vasaras sezonu. Rudens un pavasaris ir pārejas starpsezonas un ir izteiktas tikai mērenajā joslā.
Jāatceras, ka viskrasāk nokrišņu režīms mainās t.s. pārejas klimata jeb sub-joslās un to biomās. Šeit 2x gadā mainās gaisa masas (GM), radot mitro un sauso sezonu, kas būtiski ietekmē tajās esošo biomu (dabas zonu) savvaļas augu un dzīvnieku valsti, kā arī cilvēku dzīvi un nodarbošanos, sevišķi, lauksaimniecībā.
Polārā klimata
Josla atrodas pie Zemes poliem – Arktikā un Antarktikā. Šeit valda ļoti zemas temperatūras lielāko gada daļu, un vasaras ir īsas un vēsas. Nokrišņu ir maz, pārsvarā sniegs un ledus. Ziemā ir ilgstoša tumsa, bet vasarā – ilgstoša gaisma. Augsne bieži ir sasalusi, un dzīve ir pielāgojusies skarbajiem apstākļiem.
Ziemeļu un dienvidu subpolārās joslas
Šajās teritorijās vasarās valda mērenās gaisa masas, bet ziemās – polārās gaisa masas. Šeit dominē tundra un mežatundra. Vasaras ir ļoti īsas, vēsas un mitrākas, valda polārā diena. Ziemas ir ļoti garas, aukstas un sausas, valda polārā nakts. Augsne atkūst tikai 20–30 cm dziļumā, tādēļ virspusē tā ir pārmitra un purvaina. Aug sūnas, ķērpji, grīšļi, rets zālājs un pundurkrūmi. Pat vasarā iespējams neliels sals.
Šajās teritorijās vasarās valda mērenās gaisa masas, bet ziemās – polārās gaisa masas. Šeit dominē tundra un mežatundra. Vasaras ir ļoti īsas, vēsas un mitrākas, valda polārā diena. Ziemas ir ļoti garas, aukstas un sausas, valda polārā nakts. Augsne atkūst tikai 20–30 cm dziļumā, tādēļ virspusē tā ir pārmitra un purvaina. Aug sūnas, ķērpji, grīšļi, rets zālājs un pundurkrūmi. Pat vasarā iespējams neliels sals.
Mērenā klimata josla
Atrodas starp subpolāro un mēreno klimata joslu. Šeit valda mainīgi laikapstākļi ar četrām gadalaiku maiņām – siltām vasarām un vēsām ziemām. Nokrišņu daudzums ir vidējs un regulāri sadalīts pa gadalaikiem. Mērenajā klimata joslā visu gadu valda mērenās gaisa masas. Šajā klimata joslā ir izteiktas dažādas augu un dzīvnieku sugas, kas pielāgojušās mainīgajiem apstākļiem.
Ziemeļu un dienvidu subtropu joslas
Vasarās šeit dominē tropu gaisa masas, ziemās – mērenās gaisa masas. Biomas ir mūžzaļie cietlapju meži un krūmāji. Vasaras ir garas, karstas un sausas, bet ziemas – siltas ar nokrišņiem; sniegs ir reta parādība. Augi pielāgojušies sausumam: tiem ir cietas, mazas un ādainas lapas, bieži ar vaska kārtiņu vai ērkšķiem. Daļa augu ziemā aug ļoti lēni vai zied ātri pavasara beigās. Atsevišķās vietās mitrās un sausās sezonas ilgums var atšķirties.
Vasarās šeit dominē tropu gaisa masas, ziemās – mērenās gaisa masas. Biomas ir mūžzaļie cietlapju meži un krūmāji. Vasaras ir garas, karstas un sausas, bet ziemas – siltas ar nokrišņiem; sniegs ir reta parādība. Augi pielāgojušies sausumam: tiem ir cietas, mazas un ādainas lapas, bieži ar vaska kārtiņu vai ērkšķiem. Daļa augu ziemā aug ļoti lēni vai zied ātri pavasara beigās. Atsevišķās vietās mitrās un sausās sezonas ilgums var atšķirties.
Tropu klimata josla
Uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatoriālās joslas, ap tropu lokiem, atrodas divas tropu klimata joslas, kurās valda augsts atmosfēras spiediens un lejupejoša, sausa gaisa kustība. Tāpēc šeit nokrišņi ir reti un vidēji gadā sasniedz tikai ap 100 mm. Vasarās gaiss sakarst virs +30 °C, bet ziemās kļūst vēsāks, un tieši šajos apgabalos veidojas pasaules lielākie tuksneši.
Ziemeļu un dienvidu subekvatoriālās joslas
Vasarās šeit ieplūst ekvatoriālās gaisa masas, bet ziemās – tropu gaisa masas. Dominē savannas un skrajmeži, bet sastopami arī sezonāli, mitrie jeb musonu meži. Vasaras iestājas strauji – tās ir ļoti siltas, karstas, mitras, ar daudz nokrišņiem. Zālājs un kokaugi savannās pēc sausās ziemas ātri sazaļo un uzzied. Ziemas ir karstas un sausas – zāle nokalst, daudzi koki no sausuma nomet lapas. Reģionos ar īsāku sausuma sezonu savannas nomaina sezonāli mitrie meži.
Vasarās šeit ieplūst ekvatoriālās gaisa masas, bet ziemās – tropu gaisa masas. Dominē savannas un skrajmeži, bet sastopami arī sezonāli, mitrie jeb musonu meži. Vasaras iestājas strauji – tās ir ļoti siltas, karstas, mitras, ar daudz nokrišņiem. Zālājs un kokaugi savannās pēc sausās ziemas ātri sazaļo un uzzied. Ziemas ir karstas un sausas – zāle nokalst, daudzi koki no sausuma nomet lapas. Reģionos ar īsāku sausuma sezonu savannas nomaina sezonāli mitrie meži.
Ekvatoriālā klimata josla
Atrodas tieši pie ekvatora. Šeit temperatūra visu gadu ir ļoti augsta un nemainīga, vidēji ap 25–28 °C. Nokrišņu daudzums ir ļoti liels, un lietus bieži līst katru dienu. Šo reģionu ietekmē mitras ekvatoriālās gaisa masas, kas nodrošina pastāvīgu auglīgumu un mitrumu. Gadalaiki nav izteikti, bet ir lietus un sausuma periodiem.
Pēc klimatogrammas iespējams noteikt arī:
a) vai tā ataino Z vai D puslodes klimata joslu, ko norāda temperatūras līkne, kas Z puslodē jūnijā, jūlijā, augustā ir ar izliekumu, bet D puslodē ar ieliekumu, norādot uz ziemas sezonu.
b) pēc temperatūras un nokrišņu daudzuma var noteikt, kurā klimata joslā atrodas konkrēta vieta.
c) zinot klimata joslu, salīdzinot klimata un biomu (dabas zonu) kartes, iespējams noteikt, biomu, kurai dotā klimatogramma atbilst. Bieži to atvieglo jau dotais vietas nosaukums, kam atbilst klimatogramma.
Zemes puslodes piedzīvo pretējus gadalaikus, jo Zeme sasveras ap 23,5° attiecībā pret tās orbītu ap Sauli. Kad Ziemeļu puslodē ir vasara, Dienvidu puslodē ir ziema, un otrādi. Vasarā puslodē saņem vairāk saules gaismas un dienas ir garākas, bet ziemā – mazāk saules un dienas ir īsākas. Piemēram, Ziemeļu puslodē vasara ilgst no aptuveni 21. jūnija līdz 22. septembrim, bet ziema no 21. decembra līdz 20. martam; Dienvidu puslodē šie gadalaiki ir pretēji.
Piemērs:
Aptuvenais klimatogrammas raksturojuma paraugs:
- Maksimālā temperatūra ir 20°C.
- Minimālā temperatūra ir 0°C.
- Amplitūda ir 20 grādi.
- Kopējais nokrišņu daudzums aptuveni ir 600 mm.
- Siltākais mēnesis ir jūlijs un augusts.
- Aukstākais mēnesis ir janvāris.
- Sausākais mēnesis ir februāris (32 mm).
- Mitrākais mēnesis ir jūlijs (70 mm).
- Vieta atrodas Z puslodē, jo lielākais siltums no jūnija līdz augustam.
- Klimata josla ir mērenā, jo tai raksturīgas siltas vasaras, aukstas ziemas, 20 °C temperatūras amplitūda un vairāk nokrišņu vasarā nekā ziemā.
