PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Latvijas ainavas raksturo bagātīga daudzveidība, ko veido dabiskie apstākļi un cilvēka saimnieciskā darbība. Valsts atrodas mērenajā klimata joslā Baltijas jūras austrumu piekrastē, kur reljefu, augsni, klimatu un veģetāciju ietekmējuši gan ledāja procesi, gan vēlākās cilvēka veiktās pārmaiņas. Latvijas teritorijā sastopamas dažādas ainavu formas — meži, lauksaimniecības zemes, purvi, upes, ezeri un piekrastes zonas, kas kopā veido mozaīkveida un ekoloģiski bagātu vidi.
Ainavas Latvijā nav tikai estētiska vērtība — tās ir arī ekosistēmu un cilvēku dzīves telpas, kas nodrošina bioloģisko daudzveidību, dabas resursus un kultūras identitāti. Cilvēka darbība gadsimtu gaitā ir radījusi kultūrainavas, kurās harmoniski mijas dabas un saimnieciskie elementi: pļavas, lauki, viensētas, ciemi un pilsētas.
Purvi
Purvi ir unikālas ekosistēmas, kas aizņem nozīmīgu daļu Latvijas ainavas. Tie veidojas vietās, kur ir pārmērīgs mitrums un nepietiekama ūdens notece, un tos raksturo specifiska veģetācija, galvenokārt sūnas, grīšļi un citi mitrumu mīloši augi.
Latvijā purvi aizņem aptuveni 10% no valsts teritorijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. To izplatība ir nevienmērīga - visvairāk purvu ir Latgalē, Vidzemē un Baltijas jūras un Rīgas līča reģionā.
Latvijā sastopami trīs galvenie purvu veidi:
- Zemie purvi: atrodas reljefa pazeminājumos, kur uzkrājas gruntsūdeņi. Tie ir bagāti ar barības vielām un raksturojas ar lielu augu daudzveidību. Kūdra veidojas no augu atlikumiem.
- Pārejas purvi: ir starpposms starp zemajiem un augstajiem purviem, ar pazīmēm no abiem tipiem.
- Augstie purvi: veidojas uz ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un barojas galvenokārt ar nokrišņiem. Augstie purvi ir nabadzīgi ar barības vielām un tajos dominē sūnas, īpaši sfagni, kas veido arī kūdru.
Daudzi Latvijas purvi ir aizsargājami dabas objekti, lai saglabātu to unikālo ekosistēmu. Purvu aizsardzībā svarīgi ir ierobežot kūdras ieguvi, meliorāciju un citus darbības, kas var negatīvi ietekmēt purvu vidi.
Kūdras ieguve ir nozīmīga Latvijas purvu izmantošanas sastāvdaļa, kam ir gan ekonomiskā nozīme, gan ietekme uz vidi. Kūdras ieguves process sākas ar purva sagatavošanu, nosusinot to ar grāvju un dambju palīdzību.
Pēc tam ar specializētām iekārtām iegūst kūdru, ko žāvē saulē un vējā. Atkarībā no pielietojuma, kūdru tālāk pārstrādā - sijā, sasmalcina, granulē vai presē. Kūdru plaši pielieto dažādās nozarēs: lauksaimniecībā kā augsnes ielabotāju, dārzkopībā kā substrātu augu audzēšanai, un pat medicīnā ārstnieciskām procedūrām.
Tomēr jāņem vērā, ka kūdras ieguvei ir būtiska ietekme uz vidi. Tā var izraisīt purvu ekosistēmu degradāciju, oglekļa emisijas un ūdens piesārņojumu.
Pļavas
Latvijā pļavas ir viena no nozīmīgākajām ekosistēmām, kas nodrošina bioloģisko daudzveidību un ir svarīgas gan dabai, gan cilvēku saimnieciskajai darbībai. Atkarībā no augsnes, mitruma un apsaimniekošanas veida Latvijā izšķir vairākus pļavu veidus:
1. Sausieņu pļavas
Šīs pļavas atrodas uz sausām, labi drenētām augsnēm, bieži vien kalnainākās vai augstākās vietās. Augsnes ir smilšainas vai mālainas, un mitruma pieejamība ir ierobežota. Sausieņu pļavas raksturo šādas iezīmes. Šeit aug smilts grīslis, mazais mārsils, asinszāle un citi sausumizturīgi augi.
Šīs pļavas atrodas uz sausām, labi drenētām augsnēm, bieži vien kalnainākās vai augstākās vietās. Augsnes ir smilšainas vai mālainas, un mitruma pieejamība ir ierobežota. Sausieņu pļavas raksturo šādas iezīmes. Šeit aug smilts grīslis, mazais mārsils, asinszāle un citi sausumizturīgi augi.
2. Mitras pļavas
Mitras pļavas veidojas zemienēs, kur augsne ir pastāvīgi vai periodiski mitra. Tās ir nozīmīgas ne tikai bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī kā ūdens regulācijas sistēmas. Šeit dominē mitrumu mīloši augi, piemēram, dzirkstelītes, meldri un parastās niedres. Šīs pļavas bieži ir putnu ligzdošanas un barošanās vieta, piemēram, ķikutam un dūkurim.
Mitras pļavas veidojas zemienēs, kur augsne ir pastāvīgi vai periodiski mitra. Tās ir nozīmīgas ne tikai bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī kā ūdens regulācijas sistēmas. Šeit dominē mitrumu mīloši augi, piemēram, dzirkstelītes, meldri un parastās niedres. Šīs pļavas bieži ir putnu ligzdošanas un barošanās vieta, piemēram, ķikutam un dūkurim.
3. Mēreni mitrās pļavas
Mēreni mitrās pļavas atrodas vietās, kur augsne ir mitra, bet ne ilgstoši applūdusi. Tās veidojas zemienēs vai pie ūdenstilpēm ar labu ūdens piekļuvi, bet drenāžas sistēma nodrošina mērenu mitrumu. Mālaina vai mālsmilts augsnes, kas ilgstoši saglabā mitrumu, bet neuzkrāj stāvošu ūdeni. Šeit dominē mitrumu mīloši augi, piemēram, pļavas dedestiņa, pļavas bitene, vīgrieze, grīslis un suņuburkšķis. Sastopamas arī retākas ziedaugu sugas, piemēram, naktsvijole. Šīs pļavas ir nozīmīgas dažādiem apputeksnētājiem, piemēram, bitēm un tauriņiem. Tās nodrošina biotopu dažādām putnu sugām, piemēram, pļavu tilbītei vai ķīvītei.
4. Slapjās pļavas
Slapjās pļavas ir veidojušās īpaši mitrās vietās, kur augsne regulāri applūst vai ilgstoši ir piesūkusies ar ūdeni. Tās bieži sastopamas upju ielejās, purvu malās vai vietās ar augstu gruntsūdens līmeni. Augsnes šeit ir mitras vai pat periodiski applūdušas ar zemu skābekļa saturu. Tās bieži ir kūdrainas vai bagātas ar organiskām vielām.
Slapjās pļavas ir mājvieta tādām mitrumu mīlošām sugām kā meldri, purva zeltgalvīte, dzeltenā vilkakūla un dzirkstelīte.
Slapjās pļavas ir īpaši svarīgas migrējošajiem un ligzdojošajiem putniem, piemēram, lielajam dumpim, ķikutam un niedru strazdam.
5. Palieņu pļavas
Palieņu pļavas ir zemas reljefa vietas gar upēm, kas regulāri applūst pavasara palu laikā. Šīs pļavas ir īpaši bioloģiski vērtīgas ekosistēmas, kurās sastopamas daudzas retas augu un putnu sugas. Pateicoties periodiskai applūšanai, tās ir bagātas ar barības vielām un nodrošina labus apstākļus ganībām un sienam. Latvijā palieņu pļavas ir svarīga dabiskās daudzveidības un tradicionālās lauksaimniecības sastāvdaļa. Raksturigākās sugas ir piemēram pļavas lapsaste un purva skarene.
Palieņu pļavas Jelgavā
6. Randu pļavas
Randu pļavas ir unikāla un aizsargājama piekrastes biotopa teritorija Ziemeļvidzemē, pie Burtnieku ezera un Ainažu apkārtnē. Tās ir vienas no nozīmīgākajām piejūras pļavām Latvijā, kur sastopamas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas. Randu pļavās sastopami mitri zālāji, kas veidojas mijiedarbībā starp jūras ietekmi un saldūdeņu pieplūdumu. Šī teritorija ir iekļauta Natura 2000 tīklā un ir nozīmīgs piemērs cilvēka un dabas līdzsvarotai mijiedarbībai, nodrošinot gan bioloģisko daudzveidību, gan ainavisko vērtību saglabāšanu.
Dabisko pļavu platības Latvijā pēdējās desmitgadēs ievērojami samazinās cilvēka saimnieciskās darbības un zemes izmantošanas izmaiņu dēļ. Daudzas pļavas tiek pārvērstas aramzemēs, apmežojas vai aizaug ar krūmiem, jo tās vairs netiek regulāri pļautas vai izmantotas ganībām. Šo procesu rezultātā samazinās bioloģiskā daudzveidība, jo zūd dzīvotnes daudzām augu, putnu un kukaiņu sugām. Lai saglabātu dabiskās pļavas, Latvijā tiek īstenoti dabas aizsardzības un biotopu atjaunošanas projekti, kas veicina to kopšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.