PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Latvija lepojas ar daudzveidīgiem dabas resursiem, tostarp plašiem mežiem, auglīgām augsnēm, bagātīgiem ūdens resursiem un derīgajiem izrakteņiem, piemēram, kūdru, dolomītu un smilti. Šie resursi nodrošina izejvielas dažādām nozarēm, sākot no lauksaimniecības un beidzot ar būvniecību, veicinot Latvijas ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību. Lai gan resursu pieejamība ir bagātīga, ilgtspējīga apsaimniekošana ir prioritāte, lai nodrošinātu to pieejamību arī nākotnē.
Latvijā smilts un grants resursi ir plaši izplatīti un viegli pieejami, galvenokārt kvartāra nogulumos. Šie derīgie izrakteņi veidojušies ledāja kušanas ūdeņu ietekmē, un to sastāvs var atšķirties atkarībā no izcelsmes vietas. Smilts un grants ir nozīmīgi būvmateriāli, kurus plaši izmanto ceļu būvniecībā, betona ražošanā un ēku celtniecībā. To ieguve notiek gan sauszemes karjeros, gan upju un ezeru gultnēs.
Māla resursi ir plaši izplatīti un atrodami dažādos nogulumos, sākot no devona līdz kvartāra laikmetam. Māls ir smalki graudains nogulumiezis, kas veidojies iežu dēdēšanas procesos un satur dažādus minerālus, piemēram, kvarcu, laukšpatu un vizlu. Latvijas mālu krāsa un sastāvs var atšķirties atkarībā no izcelsmes vietas un ģeoloģiskās vēstures. Mālu plaši izmanto būvmateriālu ražošanā (ķieģeļi, keramika, cementa piedevas), kā arī keramikas un mākslas priekšmetu izgatavošanā.
Dolomīts ir viens no izplatītākajiem iežiem Latvijā, kas veidojies devona periodā un atrodams zem kvartāra nogulumiem. Tas ir nogulumiezis, kas galvenokārt sastāv no kalcija un magnija karbonāta. Dolomīta atradnes ir izvietojušās visā Latvijas teritorijā, bet lielākās no tām atrodas valsts centrālajā un austrumu daļā. Dolomītu plaši izmanto būvniecībā kā šķembas ceļu būvei, betona pildvielu un būvakmeni. To lieto arī lauksaimniecībā augsnes kaļķošanai un rūpniecībā kā iekšējo apdari.
Kaļķakmens ir Latvijā bieži sastopams nogulumiezis, kas veidojies senās jūrās un sastāv galvenokārt no kalcija karbonāta. Tas atrodams valsts rietumu daļā un piekrastē, un to plaši izmanto būvniecībā (šķembas, būvakmeņi), rūpniecībā (cements, stikls) un lauksaimniecībā (augsnes kaļķošana). Kaļķakmens ieguve notiek karjeros, un tā var ietekmēt apkārtējo vidi, tāpēc ir svarīgi ievērot ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus.
Ģipšakmens ir Latvijā samērā rets nogulumiezis, kas veidojies senajās jūrās iztvaikošanas procesos un sastāv no minerāla ģipša. Tas atrodams galvenokārt Rīgas un Bauskas apkārtnē, un to plaši izmanto būvmateriālu ražošanā (ģipškartons, apmetums) un medicīnā (ģipša pārsēji). Ģipšakmens ieguve notiek karjeros.
Sapropelis ir organiskas izcelsmes nogulsnes, kas veidojas ezeru dibenā no ūdensaugu un dzīvnieku atliekām, un Latvijā tas ir plaši sastopams dažādu ezeru gultnēs. Sapropeli iegūst, izsmeļot to no ezera un tālāk apstrādājot (žāvējot, granulējot), un to galvenokārt izmanto lauksaimniecībā (augsnes ielabotājs, mēslojums) un dārzkopībā (substrāts).
Kūdra Latvijā ir viens no nozīmīgākajiem derīgajiem izrakteņiem. Tā veidojusies tūkstošiem gadu laikā purvos no daļēji sadalījušos augu atliekām mitrā un skābekļa trūcīgā vidē. Kūdra tiek izmantota gan kā kurināmais, gan kā vērtīgs izejmateriāls dārzkopībā un lauksaimniecībā. Latvijā ir bagātīgas kūdras atradnes – tās aizņem apmēram 10% valsts teritorijas. Visvairāk kūdras ir Ziemeļlatvijā un Vidzemes augstienē. Lielākā daļa iegūtās kūdras tiek eksportēta, īpaši dārzkopības substrātu ražošanai.
Dzintars Latvijā ir fosilais sveķis, kas veidojies pirms miljoniem gadu no priežu sveķiem. Tas ir viens no svarīgākajiem derīgajiem izrakteņiem valstī un tiek plaši izmantots rotaslietās, amatniecībā un suvenīros.
Latvijas dzintars galvenokārt iegūst Vidzemes piekrastē un Baltijas jūras krastā. Dzintara gabaliņi var būt dažādas krāsas – no dzeltenbrūnas līdz tumši brūnai, reizēm ar ieslēgtiem augu vai kukaiņu fragmentiem, kas palielina to vērtību.
Dzintars Latvijā ir ne tikai ekonomiski nozīmīgs, bet arī kultūras un vēstures simbols – tas ir izmantots jau senatnē rotu un amuletu izgatavošanā. Piekrastes purvi un pludmales ir galvenās dzintara ieguves vietas, un tā ieguve tiek regulēta, lai saglabātu dabas vidi.
Latvijas dzintars galvenokārt iegūst Vidzemes piekrastē un Baltijas jūras krastā. Dzintara gabaliņi var būt dažādas krāsas – no dzeltenbrūnas līdz tumši brūnai, reizēm ar ieslēgtiem augu vai kukaiņu fragmentiem, kas palielina to vērtību.
Dzintars Latvijā ir ne tikai ekonomiski nozīmīgs, bet arī kultūras un vēstures simbols – tas ir izmantots jau senatnē rotu un amuletu izgatavošanā. Piekrastes purvi un pludmales ir galvenās dzintara ieguves vietas, un tā ieguve tiek regulēta, lai saglabātu dabas vidi.
Kvarca smiltis Latvijā ir viens no nozīmīgākajiem derīgajiem izrakteņiem, kas galvenokārt tiek izmantots celtniecībā un stikla rūpniecībā. Latvijā kvarca smiltis galvenokārt atrodas Vidzemē, Zemgalē un Latgalē, un tās tiek iegūtas gan atklātā veidā karjeros, gan dažkārt purvos. Kvarca smiltis ir svarīgs resurss, jo tās izmanto cementa, betona, stikla un smilšu filtrēšanas materiālu ražošanā.
Laukakmeņi Latvijā ir dabīgi akmeņi, kas galvenokārt veidojušies ledus laikmetā ledāja darbības rezultātā un tiek izmantoti celtniecībā, dekoratīvos nolūkos un ainavu veidošanā. Tie ir galvenokārt granīta, gneisa un citu cietu minerālu sastāva akmeņi.
Latvijā laukakmeņu atradnes nav koncentrētas vienā vietā, jo tie galvenokārt atrodas virsmas slānī vai purvos, bet lielākos akmeņus bieži izmanto ceļu un tiltu būvē vai parka un laukuma dekorācijām. Laukakmeņi ir nozīmīgi gan ekonomiski, gan kultūras mantojuma aspektā, jo tie bieži izmantoti vēsturiskās celtnēs, piemiņas vietās un mākslā.
Nafta Latvijā ir fosilais kurināmais, kas veidojies no senatnīgu organisko atliekām, galvenokārt planktona un augu materiāla, kas tūkstošiem gadu nogulsnējies zem zemes. Tā ir šķidra ogļūdeņraža viela un tiek izmantota galvenokārt enerģētikā, degvielas ražošanā un ķīmiskajā rūpniecībā.
Latvijā naftas atradnes ir nelielas un koncentrētas galvenokārt Zemgales un Latgales reģionos. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā naftas iegūve ir ierobežota, un lielākā daļa nepieciešamās naftas tiek importēta.
Ārstnieciskās dūņas Latvijā ir organiskie vai organiski-minerālie nogulumi, kas veidojušies purvos vai ezeros no sadalījušos augu un citu organisko vielu maisījuma. Tās satur derīgus minerālus, mikroelementus un organiskās vielas, kas padara tās piemērotas terapijai un rehabilitācijai.
Ārstnieciskās dūņas tiek izmantotas fizioterapijā un SPA procedūrās – tās palīdz mazināt muskuļu un locītavu sāpes, uzlabo asinsriti un veicina ādas atjaunošanos. Latvijā nozīmīgākās dūņu atradnes ir pie Rāznas ezera, Engures ezera un citos purvos, kur iegūšana tiek regulēta, lai saglabātu dabas ekosistēmu.