Iedzīvotāju skaita izmaiņas pasaulē ietekmē divi demogrāfiskie procesi - dzimstība un mirstība. Savukārt dzimstību un mirstību ietekmē dažādi faktori, piemēram, iedzīvotāju vecums, dzimums, izglītības līmenis, urbanizācijas līmenis, materiālās labklājības līmenis, tradīcijas, tiesiskie cenzi, medicīnas faktori un citi.
1. Demogrāfiskie faktori
Augsts dzimstības līmenis, īpaši attīstības valstīs, veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu, savukārt zemais dzimstības līmenis attīstītajās valstīs bieži izraisa iedzīvotāju skaita samazināšanos vai stagnāciju. Mirstības līmenis samazinās, pateicoties uzlabojumiem medicīnā, sanitārijā un veselības aprūpē, īpaši valstīs ar zemākiem ienākumiem.
1. Demogrāfiskie faktori
Augsts dzimstības līmenis, īpaši attīstības valstīs, veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu, savukārt zemais dzimstības līmenis attīstītajās valstīs bieži izraisa iedzīvotāju skaita samazināšanos vai stagnāciju. Mirstības līmenis samazinās, pateicoties uzlabojumiem medicīnā, sanitārijā un veselības aprūpē, īpaši valstīs ar zemākiem ienākumiem.
Dabiskais pieaugums ir demogrāfisks rādītājs, kas norāda uz iedzīvotāju skaita izmaiņām, balstoties uz dzimstības un mirstības rādītājiem. Tas parāda, vai iedzīvotāju skaits pieaug vai samazinās, ņemot vērā tikai dzimušo un mirušo skaitu, neiekļaujot migrāciju. Dabiskais pieaugums tiek izteikts kā absolūtais skaits vai promilēs.
Dabiskais pieaugums = Dzimstība - Mirstība
Atšķirībā no dzimstības un mirstības, migrācija maina iedzīvotāju skaitu tikai konkrētās vietās. Kad cilvēki masveidā pārceļas no trūcīgākām valstīm uz attīstītākajām, emigrācijas valstīs iedzīvotāju skaits strauji pieaug, bet no valsts kuras dod prom - sarūk. Iekšējā migrācija darbojas līdzīgi, tikai valsts robežās, visbiežāk laukos paliek mazāk un pilsētās iedzīvotaju skaits pieaug.
2. Ekonomiskie faktori
Turīgās valstīs cilvēki bērnu radīšanu bieži atliek uz vēlāku laiku, prioritāti dodot izglītībai un profesionālajai izaugsmei, kas dabiski samazina kopējo dzimstību. Nabadzības skartās sabiedrībās loģika ir pretēja - tur vairāk bērnu ģimenē nozīmē lielāku drošību nākotnē un vairāk darba roku, tāpēc dzimstības rādītāji saglabājas augsti.
Pārcelšanās no laukiem uz pilsētām iet roku rokā ar zemāku dzimstību. Pilsētas vide piedāvā vairāk iespēju studēt un strādāt, mājokļi ir dārgāki un mazāki, kā arī informācija un dzimstības kontroles līdzekļi ir daudz pieejamāki nekā laukos.
3. Sociālie un kultūras faktori
Sieviešu izglītība un iesaiste darba tirgū ir viens no spēcīgākajiem faktoriem, kas pasaulē mazina dzimstību. Iegūstot augstāko izglītību un veidojot karjeru, sievietes kļūst ekonomiski neatkarīgas, bet ģimenes veidošanu un bērnu radīšanu dabiski atliek uz vēlāku laiku. Paralēli tam darbojas arī kultūras normas: kamēr atsevišķās sabiedrībās liela ģimene joprojām ir tradīcija un sociālais statuss, citur par normu kļuvusi 1–2 bērnu modelis.
Sieviešu izglītība un iesaiste darba tirgū ir viens no spēcīgākajiem faktoriem, kas pasaulē mazina dzimstību. Iegūstot augstāko izglītību un veidojot karjeru, sievietes kļūst ekonomiski neatkarīgas, bet ģimenes veidošanu un bērnu radīšanu dabiski atliek uz vēlāku laiku. Paralēli tam darbojas arī kultūras normas: kamēr atsevišķās sabiedrībās liela ģimene joprojām ir tradīcija un sociālais statuss, citur par normu kļuvusi 1–2 bērnu modelis.
4. Politiski faktori
Valsts vara iedzīvotāju skaita izmaiņas tieši ietekmē ar likumdošanu un sociālo atbalstu. Izmantojot nodokļu atvieglojumus, pabalstus un bērnu aprūpes infrastruktūru, valdības var veicināt dzimstību, savukārt ar stingru imigrācijas politiku - kontrolēt ārvalstu darbaspēka ieplūdi.
Būtisks un neprognozējams faktors ir kari un reģionālie konflikti. Tie rada tūlītēju demogrāfisko krīzi: aug mirstība, krītas dzimstība, un miljoniem cilvēku pamet savas mājas. Šāda piespiedu migrācija strauji iztukšo konflikta skartās teritorijas un palielina slodzi kaimiņvalstu vai citu drošo reģionu infrastruktūrai.
5. Veselības un medicīnas faktori
Kvalitatīva medicīna, piemēram, vakcīnas un droša dzemdību palīdzība, pasargā bērnus no agrīnas nāves un būtiski pagarina vidējo dzīves ilgumu. Savukārt liela mēroga epidēmijas un slimību uzliesmojumi darbojas pretējā virzienā - tie strauji palielina mirstības rādītājus un vienlaikus bremzē dzimstību.
6. Vides faktori
Dabas katastrofas (sevišķi plūdi, sausums vai zemestrīces) atstāj tiešu ietekmi: ir bojāgājušie, tūkstošiem cilvēku, kas palikuši bez mājām. Papildus tam klimata pārmaiņas ilgtermiņā atņem lauksaimniecībai piemērotu zemi un ūdens resursus, piespiežot cilvēkus pamest savas dzīvesvietas un pārcelties uz drošākiem reģioniem.