Šobrīd pasaulē dzīvo aptuveni 8,2 miljardi cilvēku, un šis skaitlis ar katru gadu turpina augt. Cik strauji tas notiek, nosaka dzimstības un mirstības attiecība, ko savukārt veido visdažādākie sociālie un ekonomiskie apstākļi. Iedzīvotāju skaita augšana ir tiešā veidā saistīta ar resursu patēriņu, klimata pārmaiņām un globālo ekonomiku. Pēc ANO prognozēm, līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits varētu sasniegt aptuveni 9,7 miljardus.
Pasaules iedzīvotāju skaita dinamika no neolīta laikmeta līdz mūsdienām atspoguļo cilvēces spēju pielāgoties un izdzīvot. Pirms aptuveni 10 000 gadiem uz planētas dzīvoja vien kādi 5 līdz 10 miljoni cilvēku, bet līdz mūsu ēras sākumam šis skaitlis jau bija sasniedzis aptuveni 200 miljonus. Viduslaikos šo izaugsmi nemitīgi bremzēja epidēmijas, kari un bads - spilgtākais piemērs ir 14. gadsimta Melnā nāve, kas nopietni ietekmēja Eiropas iedzīvotāju skaitu. Tikai līdz ar tirdzniecības uzplaukumu un inovācijām 16. un 17. gadsimtā iedzīvotāju skaits no jauna sāka stabilāk kāpt, ap 1700. gadu sasniedzot jau aptuveni 600 miljonus.
18. un 19. gadsimta rūpnieciskā revolūcija pilnībā mainīja globālo demogrāfisko ainavu. Būtiskākie uzlabojumi medicīnā, sanitārajos apstākļos un lauksaimniecībā strauji samazināja mirstību - īpaši zīdaiņu vidū. Tā kā dzimstības rādītāji saglabājās augsti, bet dzīves ilgums pieauga, pasaules iedzīvotāju skaits ap 1800. gadu pirmo reizi vēsturē sasniedza vienu miljardu, bet līdz 1900. gadam palielinājās jau līdz 1,6 miljardiem.
20.gadsimta vidū, īpaši pēckara desmitgadēs, pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums bija ļoti straujš. Modernās medicīnas, masveida vakcinācijas un antibiotiku pieejamība visā pasaulē krasā tempā samazināja mirstību, kamēr dzimstība daudzos reģionos saglabājās ļoti augsta. Ap 1960. gadu pasaulē dzīvoja 3 miljardi cilvēku, 1987. gadā tika sasniegti 5 miljardi, bet gadsimta izskaņā jau 6 miljardi.
Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums mūsdienās nav vienmērīgs. Attīstītajās valstīs dzimstība krītas un pieauguma temps ir apstājies, turpretī attīstības valstīs cilvēku skaits turpina strauji augt. Šobrīd galvenais globālās izaugsmes dzinējspēks ir Āfrika, kur saglabājas augsta dzimstība. Būtiskas izmaiņas skārušas arī Āziju - Indija nesen apsteidza Ķīnu un tagad ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Šāda demogrāfiskā dinamika pieprasa pilnīgi jaunu pieeju resursu un ekonomikas plānošanai.
Pasaules iedzīvotāju blīvums
Kamēr jaunattīstības reģionos iedzīvotāju skaits turpina augt, daudzviet pasaulē novērojama pretēja tendence. Eiropā un Ziemeļamerikā iedzīvotāju skaita pieaugums ir gandrīz apstājies, un virknē valstu, piemēram, Itālijā, Vācijā un Spānijā, sabiedrības straujās novecošanās un zemās dzimstības dēļ iedzīvotāju skaits jau samazinās. Šajās ekonomikās skaitlisko stabilitāti uztur gandrīz vienīgi imigrācija. Līdzīga krīze skārusi arī Austrumāzijas attīstītās valstis, piemēram, Japānā un Dienvidkorejā dzimstība noslīdējusi līdz vēsturiski zemākajam līmenim, ko veicina augstās dzīves izmaksas.
Latīņamerikā un Karību reģionā iedzīvotāju skaita pieaugšana turpinās, taču krietni mērenākā tempā nekā iepriekšējās desmitgadēs. Savukārt Ķīnā ilggadējā "viena bērna" politika un sabiedrības modernizācija jau ir izraisījusi iedzīvotāju skaita sarukumu, atdodot līderpozīcijas Indijai.
Globālā mērogā cilvēces augšanas temps pamazām bremzējas. Izglītība, veselības aprūpe un ekonomiskā attīstība pakāpeniski maina cilvēku paradumus visā pasaulē. Šīs izmaiņas nostāda sabiedrību jaunas realitātes priekšā, kurā nāksies plānot resursu patēriņu un pielāgot ekonomiku novecojošai vai strauji augošai populācijai.